Baltijas valstu prezidenti: aktīvi jāplāno ekonomiskā stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes  (54)

Prezidenti informēja cits citu par to, kā katrai no valstīm veicas ar jaunā koronavīrusa ierobežošanu.

Baltijas valstu galvas sarunā uzsvēra, ka paralēli medicīnas un sabiedrības veselības drošības jautājumiem ir aktīvi jāplāno ekonomiskā stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes gan nacionālā, gan visas Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Attālinātās tikšanās laikā tika akcentēts, ka ES ir jāturpina kopīgs efektīvs darbs, lai krīzes laikā tiktu pilnībā nodrošināta preču brīva kustība dalībvalstu starpā.

Runājot par kopīgajiem aktuālajiem infrastruktūras sadarbības projektiem, Baltijas valstu prezidenti bija vienisprātis, ka tie jāturpina. Pēc sarunā teiktā, "Rail Baltica" projekts ne tikai jāturpina, bet jēgpilni un efektīvi jāizmanto piešķirtais ES fondu finansējums, kas vienlaikus krīzes laikā palīdz nacionālajām ekonomikām.

Tāpat prezidenti apsprieda attiecības ar Baltkrieviju, tostarp pieminot atbilstošu robežkontroli saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, kā arī amatpersonas apsprieda jautājumu par likuma varu ES valstīs.

"Prezidenti bija vienoti savā nostājā, ka arī ārkārtējā situācijā ir jāsaglabā demokrātijas principi valsts darbībā un nedrīkst tikt ieviestas autoritāras vai totalitāras nostādnes vīrusa apkarošanas aizsegā," akcentē Valsts prezidenta kancelejā.

Pārrunāta arī valstu parlamentu darbība Covid-19 krīzes laikā un konstitucionālie tiesību aspektu. Kaljulaida sarunas laikā esot sacījusi, ka diskusijās ar Igaunijas parlamentu ir atsaukusies uz Latvijas pieredzi un Levita 23. marta paziņojumu par parlamenta sēžu konstitucionālajām tiesībām krīzes laikā.