Centralizētie eksāmeni tiek plānoti jūnijā; iespējams satura samazinājums  (73)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) trešdien sarunā ar žurnālistiem Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka "mēs negribētu centralizētos eksāmenus rīkot maijā, jo, ja 12. maijs ir termiņš, kurā beidzas ārkārtējā situācija, atgriešanās normālajā darba ritmā noritēs pakāpeniski. Tāpēc ir skaidrs, ka nevar 15. maijā rīkot svešvalodas eksāmenu. Ir vajadzīgas vismaz divas nedēļas, kurās konsultē un visu sarīko. Tā ka arī plānā "A", eksāmeni ir jūnijā". Patlaban svešvalodas eksāmens 12. klasēm no marta pārcelts un laiku no 12. maija līdz 15. maijam.

Ministre pastāstīja, ka par centralizētajiem eksāmeniem valdībai un plašākai sabiedrībai vairāk tiks stāstīts ceturtdien, 9. aprīlī, bet ministrijas rīcības programma tiks plašāk prezentēta pēc Lieldienām.

IZM ir pārrunāti dažādi scenāriji ar eksāmeniem, un, ja sākotnēji, vadoties no Veselības ministrijas (VM) un konkrētu ekspertu ieteikumiem, bija iespaids, ka ārkārtējās situācijas pagarinājuma dēļ nebūs fiziski ne telpas, ne laika, lai eksāmeni notiktu, šobrīd situācija pakāpeniski mainās, un IZM uzskata, ka principā centralizētie eksāmeni jūnijā varētu notikt.

"Sekosim VM ieteikumiem, un jau ir bijusi saruna, kur VM atsaucas uz analoģiju ar Lieldienām, kur kopā ar Tieslietu ministriju ir modelēta situācija, kā ļaut kontrolēti apmeklēt baznīcu. VM arī saka, ka, ja ir zināms konkrētajā skolā bērnu, kas kārto eksāmenu, skaits, laiks, un ja ir ievērota prasība "divi un divi", tad principā tā nav problēma. Tāpēc līdzīgi kā Saeimā, kur ievēro distanci, kā arī bērnudārza dežūrgrupās, to plānojot, ir iespējams paveikt. Šobrīd mēs aprēķinām, cik uz lielākajiem eksāmeniem, kas ir latviešu valoda, matemātika un angļu valoda, liels ir skolēnu skaits, lai saprastu, vai to var tīri fiziski izkārtot. Paralēli arī skatāmies uz to jautājumu, vai, piemēram, mutisko daļu nav iespējams organizēt attālināti. Trešā lieta, kas šodien ir izrunāta, ir pavisam neliels, bet tomēr samazinājums eksāmena saturā. Tie ir trīs galvenie akcenti, kas tiek modelēti – skolēnu skaits, kura daļa var būt attālināti, satura samazinājums," stāstīja ministre.

Šuplinska atzina, ka sākotnēji IZM sliecās uz to, ka 9. klasē varētu iztikt ar gada vērtējumu, tomēr pēc sarunas ar nozari un arī skolēnu vēstulēm, "tomēr palikām pie risinājuma, ka, ja ir variants B, un eksāmenu sesija var notikt jūnijā, tad 9. klasēm, visticamāk, iesim uz kompleksu eksāmenu, saliekot kopā četras daļas – latviešu valoda, angļu valoda, vēsture un matemātika, mazinot apjomu un prasības". Ministre paskaidroja, ka tas tiek darīts, jo šā gada 1. septembrī sāksies kompetenču pieeja izglītībā, tāpēc jau ilgāku laiku notiek sarunas ar ģimnāzijām un visām pašvaldībām, ka būs ieejas prasības vidējās izglītības posmā. "Tā kā valstī pamatskola ir obligāta, būtu tikai loģiski, ka tā tiek noslēgta ar zināmu vērtējumu. Tas varētu būt noslēguma un iestājpārbaudījums vidējās izglītības posmā. Šobrīd mēs strādājam pie šī varianta," norādīja Šuplinska.

Atbildot uz izskanējušām bažām, vai gadījumā, ja eksāmeni notiek jūnijā, vai varēs paspēt visu procesu novadīt tā, lai paspētu iestāties augstskolās, Šuplinska atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka "mums ir rādītāji, ka varbūt būs izmaiņas profesionālajām vidusskolām, jo viņiem tāda kārtība, ka eksāmenus kārto arī daļa to studentu, kas ir jau otrajā vai trešajā kursā, lai gan mācību ilgums ir četri gadi. Tas nozīmē, ka 2. un 3. kursa darbu labošana tiks mazliet atlikta, lai tie, kas ir 4. kursā un 9., 12. klašu skolēni savus rezultātus varētu saņemt ātrāk, jo rēķināmies arī ar to, ka vidusskolu beidzēji vēlas startēt Eiropas augstskolās".

Atbildot uz dažu vecāku paustajām bažām, ka attālinātā mācību procesa dēļ var nepietikt laika pienācīgi sagatavoties eksāmeniem, ministre sacīja, ka pat, ja ārkārtējā situācija beidzas 12. maijā, vēl paliek laiks konsultācijām. Turklāt no nākamās nedēļas TV kanālā "Tava klase" 9. un 12. klasēm ir paredzēts tieši vielas atkārtojums eksāmeniem.

Šuplinska arī pastāstīja, ka "šajā brīdī domājam, ka vispārizglītojošās skolās attālinātās mācības ritēs līdz mācību gada noslēgumam, bet izņēmums ir augstākā izglītība un profesionālās izglītības vidusskolas, jo tur ir noslēguma eksāmeni un kvalifikācijas prakses, kur, iespējams, būs arī pagarinājumi".

"Pilnībā apgalvot, kas viss jau skaidrs par mācību gada beigām, nav iespējams, bet, iegūstot datus no jau četrām aptaujām, kur kopā aptaujāti 60 000 cilvēku, var redzēt, ka kopumā attālinātais mācību process darbojas. Cits jautājums ir, cik tas ir kvalitatīvs, bet tas ir līdzīgi kā klātienes mācībās, kur arī uzreiz pēc vielas izņemšanas nevar garantēt, ka tā ir arī apgūta. Savas nebūšanas ir, bet redzam, ka process notiek un notiek gana veiksmīgi. Tāpēc par mācību gada pagarinājumu kopumā nevajadzētu būt jautājumam," lēš ministre.

Plašāku rīcības programmu un vērtējumu par nu jau trešo nedēļu ritošajām attālinātajām mācībām IZM izklāstīs sabiedrībai pēc Lieldienām, un tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ. 14.-15. aprīlī vebināros ar "Edurio" paredzēta datu analīze ar konkrētu rīcības programmu, ko piedāvās IZM. "Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas šobrīd tiek risināts, ir vadlīniju izstrādāšana atgriezeniskās saites veidošanai, jo arī aptaujas, kas līdz šim vairāk bija vērstas uz tehnoloģisko nodrošinājumu, mazāk saturu, tomēr tās parāda, ka bērniem ir pārslodze un ļoti bieži bērnu darbs tiek vērtēts summatīvi jeb ar atzīmi. Lai arī IZM ieteikums jau uzreiz bija vērtēt formatīvi, proti, izmantojot aprakstošos vērtējumus un tādas darba formas kā radošais darbs, projekts, izpēte, kur netiek katrā stundā likta atzīme. Tātad būs striktāk izstrādāta atgriezeniskās saites noteikumi, lai uz maija beigām varētu izlikt gada atzīmes un paskatīties, kāds ir kopējais vērtējums, bet nepārspīlējot ar slodzi un ar atzīmi," stāstīja ministre.

IZM nedaudz atlikusi savas programmas publuskošanu, jo Eiropas izglītības ministru apspriede no 7. aprīļa ir pārcelta uz 14. aprīli. "Šobrīd daudzas valstis jau sniedz provizoriski savus rīcību plānus, un no tiem mēs redzam dažādus scenārijus, taču lielākā daļa valstu vēl izvairās no galīgā lēmuma, jo tāpat kā Latvija seko epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanai. Latvijā specifika ir gan tā, ka daudzās citās valstīs vasaras brīvlaiks sākas vēlāk nekā Latvijā, tāpēc tās nesteidzas ar gala lēmumiem. Lietuva pagaidām konceptuāli plāno saglabāt gala eksāmenus, un daļu no tiem realizēt attālināti," skaidroja Šuplinska.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) trešdien nosūtījusi IZM un pašvaldībām priekšlikumus attālinātā mācību procesa pilnveidošanai ārkārtējās situācijas apstākļos, aicinot arī centralizētos eksāmenus aizvietot ar gada atzīmi, jo visas sabiedrības veselība šobrīd ir prioritāte. Arodbiedrība arī pieprasa garantijas, ka 2019./2020. mācību gadā pedagogiem noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020. gada 31. augustam.

"Šobrīd izskatās, ka nacionālā līmenī rūpējas par daudzu profesiju pārstāvjiem, bet pedagogiem ar paaugstinātu darba slodzi nav pietiekama profesionālā un finansiālā atbalsta. Finansējums tiek atrast daudzu jautājumu risināšanai no 4 miljardiem eiro, bet nacionālā līmenī nevar nodrošināt pedagogiem kaut daļēju izdevumu kompensēšanu par paaugstinātajiem interneta un telefona rēķinu izdevumiem, privāto datoru un telefonu izmantošanu darba vajadzībām. Diemžēl valsts līmenī tiek parādīta šī attieksme arī ārkārtas situācijas laikā – vai tad jums grūti un vai tad žēl, priecājaties, ka ir darbs. Atgādināšu, ka arī daudzi pedagogi ir vecāki, kuriem jāuztur savas ģimenes, un nav pieļaujams, ka ģimenes budžeta līdzekļi jālieto ilgstoši darba vajadzībām. Arī skolēnu ģimenēm būtu jākompensē izdevumi par internetu. Paldies, tiem izglītības iestāžu vadītājiem un tām pašvaldībām, kuras atbalsta pedagogus, skolēnus un viņu ģimenes. Paldies vecākiem par sapratni, atsaucību, atbalstu un sadarbību," saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA lūdz IZM steidzamības kārtā izvērtēt priekšlikumus un prasīt papildus finansējumu, lai nodrošinātu atbalsta mehānismus kvalitatīvāka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.

LIZDA arī vērš pašvaldību uzmanību uz to, ka nepieciešams papildus atbalsts izglītības iestādē, lai pedagogiem noteiktu darba laika robežas un panāktu to ievērošanu no izglītojamo un vecāku puses. Būtiski, ka pedagogi aptaujā akcentē ļoti lielu darba slodzi pie datora, tāpēc LIZDA rosina pašvaldībām apzināt pedagogu darba vietu atbilstību Darba aizsardzības likuma prasībām.

No 27. marta līdz 3. aprīlim LIZDA veikusi sākumskolas, vispārējās, profesionālās un augstskolu pedagogu aptauju ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli par problēmām un to risinājumiem attālināta mācību procesa uzlabošanā.

Kopumā pedagogi pozitīvi vērtē dažādus mācību procesa organizācijas aspektus, tomēr kritiskāki vērtējumi ir konstatēti par pedagogu profesionālo dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem. Pētījuma dati apstiprina, ka gandrīz visi pedagogi (95,4%) uzskata, ka attālināta mācību procesa organizēšanai nepieciešami papildus laika resursi, salīdzinot ar mācību procesu klātienē. Ceturtā daļa aptaujāto pedagogu (1196) apliecina, ka viņu darba apstākļi saistībā ar attālināta darba organizēšanu ir pasliktinājušies salīdzinājumā ar pedagoģisko darbu klātienē.

Pedagogiem ir radušās papildus mājsaimniecības izmaksas, jo mācību procesa nodrošināšanai pedagogi visbiežāk izmantoto interneta (96%) un telefona (90%) pieslēgumu, ko apmaksā no saviem privātajiem līdzekļiem.

Aptaujātajiem pedagogiem ir virkne priekšlikumu attālinātā mācību procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. Tajā skaitā pedagogi jānodrošina ar portatīvajiem darba vietas datoriem, kuri aprīkoti ar mācību procesam nepieciešamo programmatūru, vebkamerām, mikrofoniem, austiņām, jāatrod risinājums, lai pedagogu mājsaimniecībām būtu iespēja kompensēt papildus izdevumus, kas radušies attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantojot interneta, telefona pieslēgumus un elektrību. Nepieciešams arī finansējums licencēm, pieejas kodiem digitālajiem mācību materiāliem pedagogiem un izglītojamajiem.

Pedagogiem arī nepieciešams nodrošināt digitālo prasmju pilnveides pasākumus latviešu valodā par videokonferenču veidošanu, tiešsaistes mācību stundu veidošanu, tehnisko zināšanu un prasmju pilnveidošanu dažādu digitālo platformu lietošanā un metodisko atbalstu par attālinātām mācībām nepieciešamo materiālu veidošanu. Pedagogiem nepieciešams nodrošināt informācijas tehnoloģiju speciālista konsultācijas, atbalstu digitālo rīku, platformu lietošanā un datortehnikas remontam.

Pedagogi prasa stingras garantijas, ka 2019./2020. mācību gadā noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020.gada 31. augustam. Viņi norāda, ka pedagogiem un izglītojamajiem jānodrošina interneta pieslēgums ar augstu un nemainīgu pārraides ātrumu.

Jāpilnveido arī pieeja strukturētiem, mācību un metodiskajiem materiāliem, kurus iespējams rediģēt atbilstoši mācību vajadzībām, kas apkopoti vienā vietnē un ir iespēja pedagogiem komunicēt par tiem. Pedagogiem nepieciešams metodiskais atbalsts, norādījumi, labās prakses piemēri par kvalitatīvu un efektīvu atgriezenisko saikni ar izglītojamiem un viņu vecākiem. Sadarbībā ar Veselības ministriju un iesaistot psiholoģijas augstskolu programmu studējošos, pedagogiem, skolēniem un vecākiem, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina attālinātas psihologa konsultācijas, secināts aptaujās.

LIZDA aptaujā pedagogi rosina atlikt 2019./2020. mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanu un aizvietot tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte. Šo lēmumu ir nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai mācību procesā iesaistītie var laikus plānot un īstenot attiecīgas izmaiņas savā darbā.

Tiek rosināts arī nepieļaut izglītības iestādēs strādājošo tehnisko darbinieku situācijas pasliktināšanos, jo prakse rāda, ka darba devēji izdara spiedienu, lai nodarbinātie piekristu ikgadējam apmaksātajam vai bezalgas atvaļinājumam, kā arī izvērtēt Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu un rast iespēju apturēt noteiktas aktivitātes, lai prioritāri nodrošinātu pedagogus ar nepieciešamajām tehnoloģijām attālinātā darba veikšanai. Šāda finansējuma pārdale būtu ilgtermiņa ieguldījums kvalitatīvam pedagogu darbam arī pēc valsts ārkārtējās situācijas beigām.

Projektu "Tava klase" pedagogi kopumā vērtē kā labu papildu interaktīvu mācību rīku un rosina IZM publiski paust viedokli, ka tas ir brīvprātīgi izmantojams un izglītības iestādes nosaka, vai un cik lielā mērā mācību procesa realizēšanai tas tiek izmantots.