Dienu pēc tam, kad Ministru kabinets 12. martā Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ bija valstī izsludinājis ārkārtējo situāciju, Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas frakcijas kopīgi vienojās atsaukt atlikušos priekšlikumus un ātri pabeigt novadu reformas jeb likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanu otrajā lasījumā, kas Saeimas plenārsēdē tika skatīts jau sesto dienu. Pēc Lieldienām politiķi atsāks darbu pie likumprojekta gatavošanas trešajam lasījumam, lai īstenotu valdošās koalīcijas nodomu likumprojektu pieņemt šī gada jūnijā jeb gadu pirms pašvaldību vēlēšanām.
Tā kā ārkārtējā situācija tagad pagarināta līdz 12. maijam un Saeima tuvākajā laikā komisiju sēdes un plenārsēdes notur neikdienišķā formātā, opozīcijas un dažu pašvaldību pārstāvji pauduši bažas, vai tādos apstākļos var turpināt darbu pie valstij tik būtiskas reformas. Tomēr koalīcija no sava plāna atkāpties negrasās, solot pašvaldību pārstāvjiem iespēju piedalīties atbildīgās komisijas sēdēs attālināti.
Trešdien, 8. aprīlī, uz attālinātu komisijas sēdi sanāca Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kura turpināja darbu pie ar novadu reformu saistītajiem likumprojektiem, tajā skaitā par izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā, kas nosaka ievēlamo deputātu skaitu. Komisija sēdē neatbalstīja priekšlikumus, kas ļautu palielināt domes deputātu skaitu salīdzinājumā ar jau pirmajā lasījumā pieņemto variantu. Deputāti arī nolēma vēl turpināt spriest par iespēju pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī vēlētāju apvienībām. Tādu priekšlikumu Saeimai iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
