'Šūposimies Lieldienās vieni, lai Jāņos varētu kopā līgot' – aicina valdība un lemj par papildu pabalstiem, eksāmeniem (plkst. 18:25)  (291)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes atgādināja, ka šodien paiet tieši četras nedēļas, kopš valdība Covid-19 izplatības dēļ izsludināja ārkārtējo situāciju, un atzina, ka visiem šis laiks ir bijis grūts. "Mums ir nākušas ļoti straujas maiņas mūsu ikdienā, bet jāsaka, ka, pateicoties visu labai līdzdarbībai, mēs kopīgiem spēkiem esam paspējuši mērķtiecīgi kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā. Par spīti grūtībām mēs esam noturējušies, un paldies visiem par aktīvo darbību līdz šim," sacīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka cīņa ar viltīgo vīrusu vēl nav galā, taču pauda prieku par mūsu tautas izcilo radošumu, kas izpaudies šajā situācijā. "Tie ir uzņēmēji, kas pielāgojuši savus darba apstākļus un atraduši veidus strādāt attālināti. Tie ir uzņēmumi, kas uzstādījuši aizsargsienas un norādes, kā iedzīvotājiem kustēties. Tie ir kori, kuri atraduši veidu attālināti rīkot mēģinājumus. Tas ir mūsu attālinātais skolu process. Mēs esam ārkārtīgi spējīgi būt radoši. Ja mēs tā turpināsim, mēs tiešām kalnus gāzīsim un iemācīsimies daudz ko labu, ko mēs arī pēc krīzes varēsim turpināt," gandarījumu par lielo tautas spēku pauda Kariņš.

Ministru prezidents solīja, ka valdība turpinās reizi vai divas nedēļā lemt, kā var palīdzēt uzņēmējiem un darba ņēmējiem pārziemot šos grūtos laikus. "Mēs katru nedēļu papildinām un pilnveidojam noteikumus, kas palīdzētu visiem pārziemot. Naudas līdzekļi mums ir, un mēs esam gatavi tos ieguldīt arī turpmāk, lai mēs tiktu šim laikam cauri. Mēs jau domājam par to, kā pēc krīzes vispareizāk varam stimulēt ekonomiku, lai visi justu, ka dzīve atkal iet uz augšu," sacīja Kariņš.

"Lieldienas ir ļoti jauks brīvlaiks visiem, bet ne vīrusam, kurš turpinās darīt savu. Tāpēc mums visiem jāturpina darīt savu, kas nozīmē neapciemot savus radus un tuviniekus, vecākus un vecvecākus. Saudzēsim īpaši savus vecākus un vecvecākus no šīs saslimšanas. Piezvanīsim viņiem, izmantosim video iespējas, lai sazinātos ar viņiem. Sūtīsim viņiem sveicienus un tiksimies tad, kad krīze būs pārgājusi. Turēsimies savā ģimenes lokā, un, ja ejam ārā, tad atceramies, ka nekas nav mainījies. Divi cilvēki un divi metri līdz nākamajam cilvēkam. Mums jāturpina mazgāt rokas un visu laiku domāt līdzi, ko darām. Tas ir mūs pasargājis līdz šim un pasargās arī nākotnē," sacīja Kariņš, novēlot jaukas Lieldienas. "Šūposimies šajās Lieldienās vieni, lai mēs Jāņos varētu atkal visi kopā līgot," teica Kariņš.

"Runājot par brīvdienām, tā ir visu mūsu kopēja izvēle, vai šīs četras dienas būs tās, kuru laikā mēs izvēlamies dot triecienu vīrusam, vai mēs izvēlamies rīcības, kurās vīruss var dot triecienu mums. Kurš no šiem scenārijiem īstenosies, ir atkarīgs no katra no mums izvēles. Četras dienas ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs, samazinot kontaktēšanos, varētu pārraut inficēšanās ķēdi. Ja izvēlamies neapdomīgi iepirkties un drūzmēties populārās atpūtas vietās, mēs dodam vīrusam pilnu četru dienu iespēju turpināt plosīties. Mans aicinājums būtu – mīļie Latvijas iedzīvotāji, aizsūtām to vīrusu dīkstāvē," mudināja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), aicinot klātienes vizītes pie saviem tuviniekiem atlikt uz laiku pēc 12. maija.

Viņkele pastāstīja, ka valdība ceturtdien lēmusi par papildu 14 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpes sistēmai un šī nauda tiks ieguldīta trīs universitātes slimnīcu gatavībā cīnīties ar Covid-19. Līdzekļi tiks sadalīti – 3,6 miljoni bērnu slimnīcai, 3,6 miljoni Stradiņa slimnīcai un 7, 6 miljoni eiro Austrumu slimnīcai, kas ir "flagmanis cīņā ar Covid-19", jo tajā ir arī Latvijas Infektoloģijas centrs.

Viņķele paskaidroja, ka nauda tiks izmantota tam, lai mēs būtu gatavi gadījumam, ja pieaug inficēto cilvēku skaits, tāpēc nauda tiks ieguldīta testēšanas jaudu palielināšanai, jo testēšana savienojumā ar fizisko distancēšanos un roku higiēnu ir viena no iedarbīgākajām taktikām cīņā ar slimības izplatību.

Līdzekļi paredzēti arī mobilitātes uzlabošanai, kas nozīmē jaunu gultasvietu iekārtošanu, nodaļu pārprofilēšanu, diagnostikas aprīkojuma iepirkšanu, slimnieku novērošanai. "Ļoti ceru, ka mēs to sagādāsim un noliksim krājumos nebaltām dienām, un ka šo aprīkojumu, izņemot laboratorijas testēšanas jaudas, mums nebūs jāizmanto," sacīja ministre.

Viņķele arī informēja, ka Lieldienu brīvdienu laikā tiks samazināts testēšanas telšu skaits un darba laiki, taču precīzāka informācija vēl tiks sniegta. Šāds lēmums pieņemts, jo svētku laikā prognozēts pārbaudāmo pacientu skaita samazinājums. "Ja būs nepieciešams, tas tiks nekavējoties atjaunots," piebilda ministre.

Viņķele arī atgādināja, ka no šīs nedēļas ģimenes ārsti var nosūtīt uz Covid-19 analīzēm pacientus ar elpceļu slimību simptomiem un no noteikta vecuma arī pacientus ar hroniskām slimībām.

Ministre arī uzsvēra, ka ar Covid-19 inficētajiem turpmāk testi, lai noteiktu, vai organisms ir atbrīvojies no vīrusa, tiks veikti 21 dienā, jo, veicot vairāk nekā 100 pacientu testēšanu pēc 14 dienu karantīnas, tomēr atklājies, ka vīrusa klātbūtne vēl tiek novērota. Tādēļ lietderīgi ir pirmo kontroles testu veikt pēc 21 dienas, teica Viņķele, atgādinot, ka valsts apmaksā divu kontroles testu veikšanu saslimušajiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pastāstīja, ka valdība apstiprinājusi noteikumus, kas atvieglos iespējas mūsu uzņēmējiem iespējas uz vietas Latvijā sākt ražot individuālos aizsardzības līdzekļus – respiratorus, ķirurģiskās maskas, sejas maskas, cimdus un citas lietas. "Tas būtībā paātrina iespēju sertificēties, veicot to uz vietas, un dos mums iespēju nepieciešamos līdzekļus iepirkt nevis Ķīnā, bet Latvijā," teica ministrs. Valdība tam piešķīrusi arī līdzekļus, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi kampaņu, apzinot iespējamos ražotājus. Vitenbergs aicināja uzņēmējus, kuri var ražot šādas lietas, sazināties ar LIAA.

Valdības sēdē ceturtdien pieņemti daudzi lēmumi krīzes pārvarēšanai, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), īpaši uzsverot sociāli nozīmīgāko lēmumu par labvēlīgiem nosacījumiem dažādām personām, tajā skaitā uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, kas tieši iesaistīti Covid-19 izplatības seku likvidēšanā un pārvarēšanā un saņem juridisko personu ziedojumus. Valdība lēmusi, ka, ja ziedojumu veic uzņēmumu nodokļu maksātājs, tad līdz šā gada beigām ziedojums netiks aplikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli. "Tas palīdzēs piesaistīt līdzekļus tām NVO, kuras veic ļoti lielu darbu, palīdzot mediķiem un tiesībsargājošām instancēm cīņā pret vīrusu," skaidroja ministrs.

Reirs pastāstīja, ka valdība atkal uzlabojusi dīkstāves reglamentu, paredzot, ka, ja uzņēmums apturējis savu darbību, tad arī valdes locekļi varēs saņemt dīkstāves pabalstu. Tas, pirmkārt, palīdzēs ģimenes uzņēmumiem, kur īpašnieki ir arī darbinieki. Valdība lēmusi, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī vecuma pensijas un izdienas pensijas saņēmēji, kā arī invaliditātes pensiju un pabalstu saņēmēji. Nolemts arī piešķirt papildu dīkstāves pabalstam piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādājamu bērnu līdz 24 gadiem.

Ministru kabinets arī lēmis par palīdzību pašvaldību uzņēmumiem, kuru darbība nav tieši saistīta ar pakalpojumu sniegšanu pašvaldībām, bet kuru ieņēmumi ir no privātā tirgus, proti, tie nav finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta. Lai netiktu likvidētas darba vietas, šie uzņēmumi varēs aizņemties Valsts kasē līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai, ja apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 50%, pastāstīja Reirs. Pašvaldībām šis aizņēmums varētu būt bez maksas.

Valdība arī vienojusies par jaunu – lielo uzņēmumu atbalsta – programmu jeb pašu kapitāla fondu. "Esam nolēmuši caur "Altum" dibināt pašu kapitāla fondu, kur uzņēmumi varēs vērsties un veikt kapitāla palielināšanu un kvazi kapitāla palielināšanu. "Altum" varēs ieguldīt naudu šajos uzņēmumos līdz 10 miljoniem eiro. Kopējā fonda valsts daļa ir 75 miljoni eiro, un mēs ceram piesaistīt privātos līdzekļus 50 miljonu apmērā. Šī būtu palīdzība un atbalsts dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši pagaidu grūtībās – būtisks eksporta apgrozījuma kritums, par precēm nesaņemtā nauda vai nepiegādātas izejvielas," paskaidroja finanšu ministrs.

Viņš arī iepazīstināja ar jaunāko valsts atbalsta statistiku – "Altum" sistēmā sniegta palīdzība jau 80 miljonu eiro, 2200 uzņēmumu 11 000 darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti 3 miljonu eiro apmērā. Nodokļu brīvdienas piešķirtas 20 miljonu eiro apmērā, kā arī bankās un kredītiestādēs pārstrukturēti vairāk nekā 3500 līgumu par kopējo summu virs 270 miljoniem eiro.

Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumus, kas atvieglo medicīnisko ierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, kā arī nosaka jaunus pasākumus izglītības un Covid-19 izplatības kontroles jomās, informē Valsts kanceleja.

Balstoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem, rīkojumā iekļauta jauna kārtība, lai krīzes apstākļos būtu iespējams nodrošināt Covid-19 seku likvidēšanā iesaistītajām personām medicīniskās ierīces un individuālos aizsardzības līdzekļus. Līdzīgu kārtību ir paredzējušas citas ES valstis, piemēram, Igaunija, Spānija, Vācija, Nīderlande.

Līdz ar rīkojuma projekta stāšanos spēkā, publisko personu organizētajos iepirkumos varēs iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces, kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšana procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu.

Izglītības jomā ārkārtējās situācijas laikā mācību process notiek attālināti un valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norise ir pārtraukta.

Pašvaldības arī maijā varēs izmantot valsts dotāciju skolēnu brīvpusdienām, lai ēdinātu bērnus no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Iepriekšējā rīkojuma redakcija paredzēja šo funkciju tikai aprīlī.

Turpmāk Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju nodrošinās kontaktpersonu karantīnas un ar Covid-19 diagnozi apstiprinātu personu, kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, stingru pašizolācijas kontroli. Slimību profilakses un kontroles centrs nodos personas datus Veselības inspekcijai, Valsts policijai un pašvaldības policijai vai arī nodrošinās minētajām institūcijām piekļuvi personas datiem, lai minētās institūcijas nepieciešamības gadījumā nodrošinātu kontroli par epidemiologu prasību izpildi.

Valsts policijai un pašvaldības policijai nepieciešamības gadījumā turpmāk būs tiesības meklēt kontaktperonas un personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, kā arī tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā, ja personas neievēros noteiktās prasības.

Tiek papildinātas arī prasības par pašizolāciju darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un persona nav atzīta par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonu. Pašizolācija neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvas un Igaunijas teritorijā atgriežas Latvijā, un Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri ieceļo darba pienākumu veikšanai Latvijas teritorijā. Taču minētajām personām jānodrošina pašizolācija ārpus darba laika.

Turpmāk, iebraucot Latvijā, pārvadātājiem būs rakstiski jāapliecina, ka ārpus darba laika Latvijā tie nodrošinās pašizolāciju un ievēros citas noteiktās prasības. Apliecinājums pārvadātājiem būs jāiesniedz reizi septiņās dienās, kā arī, šķērsojot valsts robežu, jāuzrāda pēc kompetento iestāžu pieprasījuma. Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma nodošanu Valsts robežsardzei.

Ministru kabinets ceturtdien, 9. aprīlī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus likumā par Rīgas domes atlaišanu, kuri paredz ārkārtas vēlēšanas pārcelt uz šī gada 29. augustu.

Valdības atbalstītie grozījumi paredz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisi šī gada 29. augustā, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai domes ārkārtas vēlēšanas būtu jāizsludina 7. jūlijā.

Par ārkārtas vēlēšanu datumu maiņu vēl būs jālemj Saeimai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka šobrīd ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi ministrija pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē.

Ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt. Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu.

Otrdien, 2020. gada 14. aprīlī, notiks Eiropas Savienības valstu izglītības un zinātnes ministru attālinātā konference, kurā tiks pārrunāta valstu rīcība krīzes situācijā izglītības jomā, tostarp rīcības scenāriji centralizēto eksāmenu norisē.

"Tā kā valsts pārbaudes darbi skar daudzus tūkstošus skolēnu un mācībspēku, ministrija ir ieinteresēta lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet, cerams, ne vēlāk kā līdz maija sākumam, vienlaikus rūpīgi izsverot drošības jautājumus un uzņemoties atbildību par visatbilstošāko risinājumu," saka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šodien, 2020. gada 9. aprīlī, ar IZM piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem centralizēto eksāmenu norisē tika iepazīstināti arī valdības pārstāvji. Vienlaikus valdības šodien veiktie grozījumi paredz, ka svešvalodu eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos no 12. līdz 15. maijam netiek plānota.

Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks izglītības un zinātnes ministre.

IZM sadarbībā ar Veselības ministriju veic nepieciešamos priekšdarbus, lai situācijā, kad eksāmeni tiek kārtoti klātienē, to norises vietās varētu nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos pasākumus, nepieļaujot lielu skolēnu koncentrāciju vienā telpā. Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī – kāds būs eksāmenu saturs. Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām.

Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu.

Šādus grozījumus nosaka ceturtdien, 9. aprīlī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā". Tas izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā. Tas vēl ir jāpieņem Saeimai, "Delfi" uzzināja Labklājības ministrijā.

Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu.

Savukārt personas, kas būs 2020. gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021. gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021. gada 1. janvāri.

"Ārkārtas situācijas laikā vairāki tūkstoši cilvēku jau saņēmuši valsts palīdzību. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, lai bez iztikas līdzekļiem nepaliktu arī tie, kuriem pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sociālās garantijas nepienākas.", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Līdz 2020. gada 31. decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un vienu kalendāro mēnesi pēc tās beigām pašvaldība ģimenēm vai personām, kurām tiek izmaksāts pabalsts krīzes situācijā, saņems papildus 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Šo summu apmaksās valsts, informē Labklājības ministrija.

To paredz ceturtdien, 9. aprīlī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Tas vēl jāpieņem Saeimai.

"Šodien valdības sēdē pieņemtais likumprojekts ir turpinājums jau pieņemtajiem lēmumiem, lai šajā ārkārtas situācijā palīdzētu visneaizsargātākajiem cilvēkiem. Arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai neviens nepaliktu bez iztikas līdzekļiem," uzsver labklājības ministre.

Likumprojekta ieviešana nodrošinās 100% valsts atbalstu pašvaldībām palīdzības sniegšanai ārkārtējā situācijā ģimenēm (personām), tai skaitā audžuģimenēm un aizbildņiem, kuras nonākušas krīzes situācijā, palielinot izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro katram bērnam.

Valdība lēmusi arī veikt vairākus grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kuri gan vēl jāapstiprina Saeimā.

Likums tiks papildināts ar pantu, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi, ka dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona, informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma, informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

Valdība rosina papildināt likumu ar nosacījumu, ka lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Arī noteikt, ka sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgi iesniegt Labklājības ministrijā līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Valdība rosina papildināt likumu, nosakot, ka, ja Covid-19 krīzes skartās pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumus kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā darbojas uz krīzes laiku noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi.

Grozījumi arī paredz, ka tiek nodibināts alternatīvo ieguldījumu fonds, kura pārvaldnieks ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas pēc reģistrācijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ir tiesīga uzsākt reģistrēta alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbību, par to paziņojot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tie nosaka, ka, ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais uzņēmums saistībā ar Covid-19 seku pārvarēšanu emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem eiro un ar parāda vērtspapīru dzēšanas termiņu, ne ilgāku par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldnieks attiecībā uz šādu emisiju ir tiesīgs nepiemērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldnieks ir tiesīgs ieguldīt minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas. Ieguldījumu plāna ieguldījums minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no ieguldījumu plāna aktīviem.

Grozījumi arī nosaka, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis apdrošināšanas līgumu) ir tiesības iesniegt apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma apturēšanu uz laiku, pieteikumam pievienojot pierādījumus, kas apliecina transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nenododot numura zīmes, Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā. Apdrošināšanas līguma darbība tiek apturēta nākamajā dienā pēc rakstveida pieteikuma iesniegšanas.

Transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, nenododot numura zīmes, veic transportlīdzekļa īpašnieks vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, iesniedzot iesniegumu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, izmantojot e-pakalpojumus. Pēc ārkārtējās situācijas beigām transportlīdzekļa reģistrācija tiek atjaunota, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.

Lai transportlīdzekli, kura reģistrācija pārtraukta uz laiku, izmantotu ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs iesniedz iesniegumu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, izmantojot e-pakalpojumus. Pēc iesnieguma saņemšanas Ceļu satiksmes drošības direkcija dzēš atzīmi par reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku.

Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina, ka šajā pantā minētos iesniegumus iesniedz attālināti, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus.

Ja transportlīdzekļa reģistrācija, nenododot numura zīmes, tiek pārtraukta uz laiku saskaņā ar šo pantu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par mēnešiem no attiecīgā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā tiek veikta transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšana uz laiku.

Atjaunojot transportlīdzekļa reģistrāciju, kura uz laiku bija pārtraukta saskaņā ar šo pantu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par periodu no mēneša (ieskaitot), kurā tiek atjaunota transportlīdzekļa reģistrācija, līdz attiecīgā kalendāra gada beigām.

Valdības rosinātie grozījumi paredz, ka publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai bezatlīdzības lietošanā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskās personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskās personas institūcijai ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim. Ja publiskas personas mantu, kas nodota bezatlīdzības lietošanā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus.

Publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt publiskas personas kustamo mantu – attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tās. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Ja kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības lietošanā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai reliģiskajām savienībām (baznīcām).

Publiskas personas manta, kas epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā uz šā likuma darbības laiku vai nodota bez atlīdzības īpašumā, vai publiskas personas kustamā manta, kuru ar minētās institūcijas starpniecību Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai bez atlīdzības īpašumā saņēmusi fiziska vai juridiska persona, ir uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja publiskas personas mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus."

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1422 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. Infekcija apstiprināta 12 cilvēkiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopumā veikti 25 458 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 589 personām.

38 pacienti stacionēti, tai skaitā 35 ar vidēju slimības gaitu, 3 ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Tikmēr policija aizvadītajā diennaktī veikusi 1437 pārbaudes par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu, uzsākusi 36 lietvedības. Pārsvarā Rīgas reģionā.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Otrdien, 7. aprīlī, valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl uz četrām nedēļām – līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.