Jūrmalā un Jelgavā katrā konstatēts vēl pa vienam Covid-19 pacientam, tādējādi Jūrmalā patlaban zināms par 30 inficētajiem, kamēr Jelgavā – par 21.
Aizvadītajā diennaktī Covid-19 izplatība novadu griezumā nav paplašinājusies, un saslimšana joprojām ir konstatēts kopumā 55 pašvaldībās.
Līdz šim Covid-19 konstatēts Aizkraukles, Aizputes, Alojas, Alūksnes, Ādažu, Babītes, Baldones, Bauskas, Carnikavas, Cēsu, Dagdas, Dobeles, Durbes, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Mērsraga, Ogres, Olaines, Ozolnieku, Preiļu, Priekules, Raunas, Rēzeknes, Rūjienas, Salaspils, Saldus, Sējas, Siguldas, Skrīveru, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Tukuma, Valkas, Vecumnieku un Ventspils novados,
Tāpat saslimšana konstatēta arī lielajās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.
Joprojām visvairāk saslimušo konstatēts no 30 līdz 39 gadus veco iedzīvotāju vidū, tomēr pēdējās diennakts laikā šajā vecuma grupā noteikti tikai divi jaunatklāti pacienti.
Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem aizvadītajā diennaktī atklāti pieci jauni sasirgušie, tādējādi šī ir otrā pēc saslimstības vislielākā iedzīvotāju vecuma grupa. Šajā vecumā ar Covid-19 saslimuši kopumā 118 iedzīvotāji.
Vecumā virs 60 gadiem noteikti 102 sasirgušie, bet vecumā no 50 līdz 59 noteikti 96 gadījumi. Pēdējā diennaktī noteikts tikai viens jaunatklāts pacients vecumā virs 60, bet vecumā no 50 līdz 59 – trīs.
Joprojām ar Covid-19 vismazāk slimo bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā fiksēti 32 sasirgušie.
Kā vēstīts, pēdējā diennaktī konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt kopumā infekcija konstatēta 589 personām.
Aizvadītajā diennaktī arī veikti 1422 izmeklējumi, bet kopš jaunā koronavīrusa parādīšanās veiktas jau 25 458 analīzes.
38 pacienti stacionēti, tai skaitā 35 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets 7. aprīlī lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju par mēnesi – līdz 12. maijam.
SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs 6. aprīlī norādīja, ka pēc saslimšanas datiem mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.
Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka "mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā".
"Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu," aicināja Viņķele, "šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība
line-height:115%;font-family:"Arial",sans-serif;mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;mso-ansi-language:LV;mso-fareast-language:EN-US;
mso-bidi-language:AR-SA'>– "nevajag vēl sapriecāties" - tiešām ir vietā".
Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. "Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12. maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus," pauda ministre, norādot, ka "šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt".