Tas ir variants "A", pie kā patlaban tiek strādāts, ņemot vērā informāciju, ka pēc 12. maija varētu neturpināties ārkārtējā situācija vai arī būtiski samazināti noteiktie pulcēšanās ierobežojumi, deputātiem pastāstīja Catlaks.
Viņš atzina, ka centralizēto eksāmenu sertifikātu izsniegšana šogad varētu aizkavēties, taču patlaban plānots 12. klasēm tos izsniegt 17. jūlijā.
Šogad 12. klašu absolventi varēs kārtot tikai trīs obligātos centralizētos eksāmenus, bet izvēles eksāmens nebūs obligāts, otrdien pēcpusdienā paziņoja Catlaks, piebilstot, ka mācības beigsies plānotajā termiņā.
Viņš norādīja, ka 12. klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no 9. jūlija līdz 30. jūlijam tiks dots papildtermiņš.
Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēnam jānokārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni, proti, izvēlētajā svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā. Savukārt ceturtais izvēles eksāmens šogad nebūs obligāts. Ja skolēns to vēlas kārtot, un ja tas nepieciešams iestājai augstskolā, viņš var kārtot vienu vai vairākus skolas veidotos necentralizētos eksāmenus, skaidroja Catlaks.
Tāpat viņš atklāja, ka 9. klašu un 12. klašu skolēniem mācības beigsies tā, kā bija plānots, proti, 15. maijā. Laikā līdz eksāmenu sesijas sākumam skolēni varēs gatavoties eksāmeniem, konsultēties ar skolotājiem.
Catlaks solīja, ko konkrēti eksāmenu norises datumi un laiki tiks publiskoti līdz šīs darba nedēļas beigām.
Izglītības un zinātnes ministrija strādā arī pie varianta "B" – eksāmeni notiek jūnija otrajā pusē un jūlijā un ar samazinātu saturu, un varianta "C", ja turpinās ārkārtējā situācija pilnā apjomā un eksāmeni tiek atcelti, to vietā tiek ņemts vērā gada vērtējums.
Gan ministrijas pārstāvji, gan deputāti sēdē bija vienisprātis, ka jādara viss iespējamais, lai eksāmeni notiktu un netiktu ietekmētas skolēnu iespējas turpināt mācības augstskolās vidusskolu absolventiem vai vidējās izglītības iestādēs pamatskolu beidzējiem.
Sarunā ar deputātiem Catlaks atzina, ka patlaban nav atbildes uz jautājumu, kā šī gada īpašā situācija varētu ietekmēt iestāšanos citu valstu augstskolās, taču Eiropas Savienības valstu izglītības ministri pie tā strādā un savstarpēji konsultējas. Latvijas augstskolām būs jāņem vērā gada atzīme, ja nebūs centralizētie eksāmeni, atzina Catlaks.
Atbildot uz jautājumu par eksāmenu attālinātu rīkošanu, Catlaks teica, ka ne visās ģimenēs ir visas tehniskās iespējas – video, mikrofoni –, lai piedalītos tādā mutvārdu eksāmenā, savukārt rakstveida eksāmenos attālināti nevar nodrošināt, ka tie tiek godīgi izpildīti.
Tomēr Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji ieteica 9. klašu gadījumā atteikties šogad no eksāmena un iztikt ar gala vērtējumu, kā arī neieviest jauninājumu – kombinēto eksāmenu – laikā, kad mācību process jau tā ir apgrūtināts.
Catlaks atbildēja, ka Latvijā pamata izglītība ir obligāta, tādēļ ir svarīgi pārliecināties, vai tā ir iegūta, tāpēc ir svarīgs eksāmens, kas novērtē deviņu gadu darbu un dod iespēju turpināt mācības vidējās izglītības iestādēs.
"Delfi" jau ziņoja par IZM plāniem, ka ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi ministrija pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē.
Ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt. Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu.
Otrdien, 14. aprīlī, notiek Eiropas Savienības valstu izglītības un zinātnes ministru attālinātā konference, kurā tiks pārrunāta valstu rīcība krīzes situācijā izglītības jomā, tostarp rīcības scenāriji centralizēto eksāmenu norisē.
"Tā kā valsts pārbaudes darbi skar daudzus tūkstošus skolēnu un mācībspēku, ministrija ir ieinteresēta lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet, cerams, ne vēlāk kā līdz maija sākumam, vienlaikus rūpīgi izsverot drošības jautājumus un uzņemoties atbildību par visatbilstošāko risinājumu," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
9. aprīlī ar IZM piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem centralizēto eksāmenu norisē tika iepazīstināti arī valdības pārstāvji. Valdības veiktie grozījumi paredz, ka svešvalodu eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos no 12. līdz 15. maijam netiek plānota.
Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks izglītības un zinātnes ministre.
IZM sadarbībā ar Veselības ministriju veic nepieciešamos priekšdarbus, lai situācijā, kad eksāmeni tiek kārtoti klātienē, to norises vietās varētu nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos pasākumus, nepieļaujot lielu skolēnu koncentrāciju vienā telpā. Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī – kāds būs eksāmenu saturs. Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!