Krīze izplatās kā sprādziena viļņi; valsts parāds nav audzis – Saeimas komisijā atskaitās par valsts naudas izlietojumu  (167)

Deputāti amatpersonām uzdeva jautājumus gan par valsts tēriņu pārskatīšanu, gan mudināja vairāk skaidrot sabiedrībai valsts naudas izlietojumu. Komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija sasaucis attālināto komisijas sēdi par ārkārtējās situācijas ietekmi uz šī un nākamo gadu valsts budžetu, lai uzklausītu Finanšu ministrijas (FM), Valsts kases un Valsts kontroles pārstāvjus par šī brīža situācijas aktualitātēm un plānotajiem pasākumiem.

FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) deputātiem skaidroja, ka daži analītiķi krīzi pašlaik salīdzina ar Otro pasaules karu un ka tas nav pārspīlēti. "Mēs šobrīd atrodamies tādā kā sprādziena epicentrā, kura viļņi secīgi skar katru no nozarēm. Līdz ar to sociālā un fiskālā ziņā ir vairākas lietas, ko mēs nezinām. Ir vilinājumus kara laikā runāt par visu un prasīt, kā tas ietekmēs kurpnieku Aizputē vai atslēdznieku Līvānos. Mēs to nevaram zināt. Šobrīd ir dažādi minējumi par to, kā kritīs ekonomika un kādā veidā cipari sastāsies pēc trīs mēnešiem. IKP pilnīgi noteikti kritīs. Starptautiskais valūtas fonds vakar ir publiski paziņojis, ka redz mīnus 8%, un katrs procents ir apmēram 100 miljonu mazāk nodokļu ieņēmumos budžetā. Tad, kad zināsim, tad arī sāksim atbildīgi rīkoties," skaidroja Zakatistovs.

Viņš atzina, ka ir skaidrs, ka šobrīd izdevumi iet ārpus budžeta deficīta, bet šī krīze ir īpaša tādā ziņā, ka mēs neesam vienīgie tādi. "Krīze pirms desmit gadiem bija tāda, ka mēs bijām unikāli un mums pašiem bija jādomā risinājumi. Šobrīd mēs neesam unikāli, un mūs 2020. gada budžeta kontekstā ļoti ietekmēs viss, kas notiek Eiropā, bet tas ir kaut kas, ko mēs nevaram zināt," sacīja Zakatistovs.

Par lēmumu pieņemšanu valdībā un krīzes psiholoģisko kontekstu Zakatistovs sacīja, ka krīzes laikā cilvēkiem neizbēgami ir satraukums un katrs grib zināt atbildi uz jautājumu, pirms tas jautājums viņam ir ienācis prātā. "Tas process, ko valdība šobrīd dara, ir atbildīgs. Ir zināma nobīde, bet darbojas darba grupa, kura sanāk kopā vairākas reizes nedēļā, un visi jautājumi, pirms nonāk Ministru kabinetā, ir izrunāti. Un ikviens jautājums, kas kādam ienāk prātā, nonāk līdz šai darba grupai, pat ja ar dažu dienu nobīdi laikā. To esam redzējuši arī pagājušā Saeimas sēdē, kad opozīcija un cilvēki uz ielām teica, ka ir nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļiem, un tas tika uzklausīts. Tas ir piemērs tam, ka darba grupa strādā, visi sociālie partneri ir iesaistīti un atbilstoši lēmumi tiek pieņemti," skaidroja parlamentārais sekretārs.

Viņš atgādināja, ka vienlaikus netiek aizmirsts par izaugsmi un izdevumu pārskatīšanas grupa ministrijā turpina darboties, jo, saprotot, ka nākamais budžets būs ļoti sarežģīts, ir nepieciešams šo laiku izmantot strukturālu izmaiņu un uz izaugsmi vērstu izmaiņu veikšanai. "Patlaban pamata darba instruments finanšu plūsmai ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Naudas kustība jau nav tikai ārā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mums vajag nodrošināt, lai tiek ieskaitīta nauda arī atpakaļ, jo krīzes dēļ ir notikušas arī izmaiņas. Piemēram, Dziesmu svētki nenotiks, un tas nozīmē, kas pieci miljoni, kuri tika paredzēti svētkiem, ir jāieskaita līdzekļos neparedzētiem gadījumiem. Līdzīgi netiek tērēta degviela, iestādēs nenotiek pasākumi, un visai šai naudai ir jānāk atpakaļ neparedzētiem gadījumiem," skaidroja ministrijas pārstāvis.

Zakatistovs skaidroja, ka "pamatlieta, kas ir pieņemta, ir dīkstāves reglaments, par ko tiek diskutēts, jo tāpat kā sprādzien vilnis tas skar pamazām katru nākamo kārtu. Arī šeit darba grupa atbildīgi pieņem lēmumus. Ir panākta nodokļu samaksas termiņu atlikšana. Ir finanšu instrumenti – garantijas un atbalsts. Lielo uzņēmumu atbalstam tiek veidots pašu kapitāla fonds, kurā būs 75 miljoni eiro. Latvijai ir iespējams pārdalīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un tas tiek darīts. Ir panākta vienošanās ar komercbankām par kredītu brīvdienu piešķiršanu. Tas ir konteksts, kādā to redz valdība un kādā strādā ministrija".

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pārmeta valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), ka tikai tagad izdots rīkojums ministrijām pārskatīt izdevumus. Patlaban ir skaidri redzams, ka visa valsts pārvalde dzīvo citā pasaulē nekā uzņēmēji, kuri visi pārskata savus izdevumus un algas, bet valsts pārvaldē algas vispār netiek pārskatītas, uzskata deputāts, jautājot, vai attiecībā uz dīkstāvēm ir pareizi, ka no vienas pilsētas desmit bērnudārziem strādā tikai divi, bet visos saņem vienādu atalgojumu. "Manuprāt, valsts pārvaldē algu sadaļā un dīkstāves sadaļā ir ļoti liela rezerve, kas mums noderēs neatliekamiem pasākumiem, bet vilcināšanās pa nedēļu, divām, mēnesi rada arī izdevumus. FM vajadzētu tam ļoti nopietni pievērsties pēc iespējas ātrāk," sacīja Valainis.

Zakatistovs atbildēja, ka lielais jautājums nebūs 2020. gada budžets, bet trīs gadu budžets, jo krīzes attīstība šobrīd ir grūti plānojama. "Izdevumu pārskatīšanā viens no jautājumiem pilnīgi noteikti būs arī algu jautājums, jo jāskatās visur, jāpaceļ katrs akmens, un pilnīga patiesība ir tā, ka jābūt solidaritātei visiem, bet šobrīd agregātcipari nav skaidri un nav zināms, kā krīze attīstīsies un kur mēs nonāksim. Jā, process notiek, mēs pie tā strādājam," sacīja Zakatistovs.

FM valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme deputātiem pastāstīja, ka valsts budžetā šogad līdzekļi neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti 23,5 miljoni eiro, un, sākoties krīzei, bija atlikums zem 10 miljoniem, kas tika operatīvi novirzīts veselības aprūpes jomai. "Finansējums bija nepietiekams, un, apstiprinot Saeimā Covid-19 likumu un ņemot vērā starptautisko pieredzi, tika sagatavoti dokumenti palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 300 miljoniem, lai ātri būtu piešķirams nepieciešamais finansējums. Gribētu noraidīt visas manipulācijas, ka dzīvojam paralēlās pasaulēs, jo iepriekš privātais sektors, valsts un pašvaldības tik cieši nebija kopā strādājuši. Ja pirmais uzstādījums bija sniegt lielāko atbalstu biznesam, mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, tad, dzirdot par pašvaldību problēmām, tika nolemts dot iespēju pašvaldībām saņemt bezprocentu aizņēmumus, lai ieguldītu savu no Covid-19 krīzes cietušo uzņēmumu pamatkapitālā," skaidroja Plūme.

Par nozaru budžetos ietaupītajiem līdzekļiem viņa atzina, ka tiek sekots līdzi un FM analizē budžetus, pirmās pārdales jau tika veiktas, par 10% samazinot komandējumu izmaksas. "Tā, protams, ir tikai neliela daļa, bet darbs turpinās, un tagad visas ministrijas pēc premjera rezolūcijas ir aicinātas pēc vienotas sistēmas pārskatīt savus budžetus. Viss finansējums no publiskiem pasākumiem, kas nenotiek krīzes dēļ, tiek novirzīts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," teica Plūme.

Par budžeta līdzekļu izlietojumu viņa sacīja, ka lielākā summa piešķirta 102 miljonu eiro apmērā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dīkstāves pabalstu izmaksai, veselības aprūpes joma saņēmusi 20 miljonus.

"Labklājības ministrija sākumā nāca ar priekšlikumu, ka pašvaldību krīzes pabalsti 50% tiek segti no valsts, pēc tam saprata, ka vajag papildu piemaksas par bērniem, un kopumā jau vairāk nekā 8 miljoni piešķirti LM. Svarīgi arī tas, ka pašvaldībām tiek saglabātas iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) garantiju izpilde. Nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts ļoti operatīvi, un atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem viss tiek izmaksāts iedzīvotājiem," deputātus informēja FM valsts sekretāra vietniece.

Deputāte Inese Voika (AP) mudināja FM publicēt katru dienu izmaksātos līdzekļus, lai sabiedrībai ir lielāka skaidrība par to, kas rezervēts, kas plānots un kas jau izmaksāts, un, lai nerodas iespaids, ka jau četri miljardi iztērēti. Plūme norādīja, ka tas jau tiek darīts FM mājaslapā un Valsts kancelejas īpašajā mājaslapā par Covid-19, kur ir aktuālā informācija. FM arī neredz problēmu atskaitīties publiski par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu, bet ir vēl vajadzīgs laiks, lai apkopotu informāciju no nozaru ministrijām un to publiskotu vienotā veidā, atzina Plūme.

Valsts kases Prognozēšanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka deputātiem pastāstīja, ka Valsts kases uzdevums ir nodrošināt likviditāti un tā nevar būt tukša jebkurā situācijā. "Tāpēc mēs pildām savu uzdevumu un aizņemamies nepieciešamajā apjomā, lai Valsts kases kontos nodrošinātu finansējumu visām vajadzībām. Vīrusa uzliesmojums izraisīja nepieciešamību papildināt Valsts kases kontos pieejamo resursu rezervi, kas arī operatīvi tika izdarīts, veicot aizņemšanos gan iekšējā, gan starptautiskajos finanšu tirgos," skaidroja Valsts kases pārstāve.

Starptautiskajos tirgos veikta papildu emisija 2026. gadā dzēšamām obligācijām, piesaistot resursus 550 miljonu eiro apmērā ar kupona likmi 0,375% gadā. Tika emitētas arī jaunas eiro obligācijas, kas dzēšamas 2023. gadā viena miljarda eiro apmērā ar kupona likmi 0,125% gadā. Martā aktīvi izmantots arī iekšējais tirgus, tajā skaitā sākta jauna iekšējā aizņēmuma obligāciju programma ar dzēšanas termiņu 2022. gadā, un tajā jau emitēti resursi 170 miljonu eiro apmērā ar fiksētu kupona likmi 0%.

"Finanšu tirgos svārstīgums būtiski pieauga vīrusa globālā uzliesmojuma dēļ, un tas izraisa arī valstu kredītreitinga uzcenojuma līmeņa kāpumu, līdz ar to aizņemšanās tirgos šobrīd ir mazliet dārgāka, nekā tā būtu normālos apstākļos. Lai mazinātu šādos svārstīgos apstākļos veicamās aizņemšanās ietekmi uz valsts budžetu, apzināti tika izvēlēti relatīvi īsāki resursu piesaistīšanas termiņi, lai būtu mazākas procentu likmes, bet vienlaikus ņemts vērā arī esošais valsts parāda atmaksas grafiks. Izvēlētie atmaksu termiņi šajā brīdī palielina valsts parāda atmaksas apjomu 2023., 2026. gadā un mazliet – iekšējā parāda dzēšanu – arī 2022. gadā. Kopumā gada kopējais dzēšamais apjoms 2023., 2026. gadā ir apmēram tikpat liels, kā bija paredzēts šogad un nākamgad. Šogad jau esam atmaksājuši pusi no dzēšamā apjoma ar 2019. gadā piesaistītajiem resursiem. Līdz ar to pašlaik veiktā aizņemšanās nepalielina valsts parāda pārfinansēšanas riskus, un valsts parāda portfeļa riski tiek vadīti tāpat kā parasti saskaņā ar valsts parāda vadības pamatprincipiem. Par ārējā parāda atmaksu – ņemot vērā aizņēmumus ārējos tirgos, ārējais parāds pēc nacionālās metodoloģijas veido apmēram 10 miljardus eiro, kas ir apmēram trešdaļa no iekšzemes kopprodukta," skaidroja Jalovecka.

Atbildot uz Voikas precizējošu jautājumu, ka jaunie aizņēmumi nav palielinājuši valsts parādu, Jalovecka atbildēja apstiprinoši, jo "gada sākumā janvārī esam diezgan ievērojamā apjomā dzēsuši dolāros denominētās obligācijas, kurām bija pienācis dzēšanas termiņš janvārī, un tās tika dzēstas, piesaistot resursus jau 2019. gadā. Līdz ar to tas nedaudz samazināja parādu, un tad martā atkal pieauga, līdz ar to ko rezultējošais cipars nav tik liels, kā varētu likties".

Viņa arī pastāstīja, ka notiek intensīvs darbs pie papildu iespējām aizņemties. Ir noslēgts līgums ar Ziemeļu investīciju banku, kas dod iespēju aizņemties vēl 500 miljonus eiro. Turpinās pārrunas ar Eiropas investīciju banku par diviem jau spēkā esošiem līgumiem, kuros ir nosacījumi, ka pieejamos resursus var izmantot tikai Eiropas Savienības fondu projektos, bet tagad notiek pārrunas, lai paplašinātu izmantošanas iespējas. Turpinās sarunas ar Eiropas Padomes attīstības banku par kredītlīniju, lai nodrošinātu iespēju finansēt ar vīrusa apkarošanu saistītos budžeta izdevumus.

"Finanšu tirgi nav vienīgais finansēšanas avots. Pieejamie resursi tiks izmantoti ne tikai vīrusa apkarošanas pasākumiem, bet arī citiem budžeta izdevumiem, proti, kopējās plūsmas nodrošināšanai Valsts kases kontos. Jau iepriekš bija plānota resursu piesaiste valsts parāda dzēšanai šā gada beigās un nākamā gada sākumā kopumā par 1,5 miljardu eiro, un, visticamāk, ka šogad vēl atgriezīsimies finanšu tirgos, bet par precīziem apjomiem runāt pāragri. Tirgi mums ir pieejami, valstij ir investīciju kategorijas kredītreitings, kas ļauj aizņemties uz labvēlīgiem nosacījumiem arī šādos apstākļos," sacīja Jalovecka. Zakatistovs papildināja, ka Eiropas stabilitātes mehānisms pieļauj aizņemties naudu līdz 2% no IKP, kas ir apmēram 600 miljonu eiro.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātiem pastāstīja, ka raiti sokās nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, un ir jau par 30 miljoniem eiro doti pagarinājumi. "Tie dalās trijās daļās – parastie, ko uzņēmumi var prasīt katru ceturksni, tad piešķiram tiem, kurus tieši skārusi šī krīze, un ir jau izsniegti arī pagarinājumi uz trīs gadiem – tā saucamās nodokļu brīvdienas. Jāsaka, ka ir salīdzinoši liels pozitīvo lēmumu skaits," teica Jaunzeme.

Atbildot uz deputāta Ģirģena jautājumu par nodokļu samaksas tendencēm, salīdzinot ar pērno gadu, Jaunzeme sacīja, ka ir pieaudzis to lūgumu skaits, kas prasa atlikt nodokļu nomaksu uz gadu, minot nepārvaramās varas iemeslu, kā arī par jauno iespēju lūgt nodokļu brīvdienas uz trim gadiem.

Par dīkstāves pabalstiem Jaunzeme sacīja, ka otrdien "nebija palicis nekāds uzkrājums, jo iekļaujamies piecās dienās, un kopā bijām izsnieguši atbalstu kopumā 2900 darba devējiem par 3,4 miljoniem eiro, kas ietver gan uzņēmumus, gan pašnodarbinātos, no tiem 2300 uzņēmumu 13 600 darbiniekiem".

Pēc viņas teiktā, "nepatīkams pārsteigums ir salīdzinoši zemie apmēri. Redzam, ka mērķis ir sasniegts – pārsvarā bija doma, kas pabalstus saņem tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, un šīs kategorijas saņem lielāko tiesu pabalstu, bet apmēri ir salīdzinoši mazi, un šobrīd redzam, ka vidējais apmērs ir 257 eiro. Tas nozīmē, ka iepriekš indicētās aplokšņu algu problēmas visdrīzāk tur arī ir. 552 darbiniekiem no visiem minētajiem tūkstošiem ir piešķirts maksimālais pabalsts 700 eiro apmērā. Ir par ko izdarīt secinājumus, un arī darbinieki interesējas, kāpēc summa tik maza. Naivums, ka darba devējs maksā skaidrā naudā un par to maksā nodokļus. Laikam uz to paļauties nevajadzētu".

Viņa atgādināja, ka VID jau arī iepriekš bija teicis, ka stingrāk jāskatās uz aplokšņu algām, par ko tika kritizēts. "Tagad gūstam apliecinājumu, ka iepriekš veiktā nodokļu nomaksa ļoti proporcionāli atsaucas uz šī brīža ieņēmumiem," sacīja VID vadītāja. Jaunzeme arī piebilda, ka pēc Saeimas lēmuma, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem PVN atmaksā katru mēnesi nevis reizi gadā, aprīlī jau atmaksāti 35 miljonu eiro, un turpinās arī IIN pārmaksu atmaksu – aprīlī jau atmakstāti 11 miljoni eiro. "Atgriežam naudu apritē, un cilvēkiem ir no kā iztikt un arī saņemt papildu ienākumus," sacīja Jaunzeme.

Deputāt Linda Liepiņa bažījās par uzņēmēju pārbaužu efektivitāti šajā situācijā, kad uzņēmējiem lielas grūtības un neskaidrība par nākotni, un jautāja, vai tas atmaksājas, un cik individuāli VID skatās uz dīkstāves pabalstu saņēmējiem. Liepiņa uzskata, ka VID spiediens uz uzņēmējiem šajā situācijā "ir daudz par lielu".

Jaunzeme atbildēja, ka VID pieiet katram uzņēmumam individuāli, jo MK noteikumi nosaka precīzus nosacījumus, un nav lielas interpretācijas iespējas. "Apliecinu, ka ir uzņēmumi, kuriem nav nekādu problēmu piecu dienu laikā saņemt dīkstāves pabalstus, bet ir uzņēmumi, kuri nekvalificējas un nesaņem, un tiem bieži jau iepriekš bijušas problēmas. Budžeta procesā ir trīs obligāti posmi – izdevumu plānošana, ieviešana un kontrole. Ja kādam tiek iedota valsts nauda, tad ir jānodrošina obligāta kontrole un tā tiek nodrošināta," par pārbaužu nepieciešamību sacīja Jaunzeme.