Video: 60% skolēnu mācībām attālināti velta vairāk laika nekā klātienē  (171)

Preses konferencē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), Valsts izglītības satura centra vadītājs (VISC) Guntars Catlaks un izglītības tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" pārstāvji, kuri īstenoja aptauju.

Aptaujā kopumā piedalījās vairāk nekā 60 000 skolēnu, vecāku, skolotāju un skolu direktoru. Aptaujas veicēji norāda, ka rezultāti apliecina pietiekami labu gatavību darbam attālināto mācību laikā. Viedokļu noskaidrošana norisinājās aprīļa sākumā.

Runājot par aptaujas rezultātiem, Šuplinska atzina, ka ir ne tikai noskaidrots viedoklis, bet arīturpmākie soļi attālinātā mācību procesa pilnveidei tiks balstīti konkrētos faktos, kā šo procesu ir uztvērusi sabiedrība.

"Pateicoties veiktajai aptaujai, ir skaidrs, ka attālinātais mācību process kopumā ir ne tikai paātrinājis, bet arī ļāvis jaunus un radošus problēmsituāciju risinājumus piedāvāt ļoti īsā laikā. Šeit ir jāuzteic visas iesaistītas puses – skolēni, skolotāji un vecāki –, kas ir uzlabojuši savas digitālās prasmes un domā, ka tehnoloģijas ir veids, kādā rutinētas un ierastas darbības izdarīt ātrāk," pauda ministre.

Viņa norādīja, ka rīcībpolitikā ir iezīmēti skaidri akcenti, ka skolēna plānotajai slodzei ir jābūt mazākai un tai ir jābūt vērstai uz vairāku priekšmetu saiti – radošiem projektu veida uzdevumiem. "Skolotāju atgriezeniskā saitei būtu jāveido, paredzot tiešo kontaktu vismaz virtuālajā realitātē, un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs panāktu ne tikai labāku rezultātu, bet tas ir nepieciešams, lai palīdzētu skolēnu psihoemocionālajam stāvokli," pauda Šuplinska.

"Tajā pašā laikā IZM kopā ar visām iesaistītajām pusēm ir arī turpmāk jāgatavo centralizēto eksāmenu norise, jo ir skaidrs, ka no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, ļoti ceram, ka tas arī nemainīsies, mēs tomēr tiksimies dažādās centralizēto eksāmenu platformās. Esam iecerējuši, ka mutiskais eksāmens varētu notikt arī attālinātā režīmā," skaidroja Šuplinska.

Arī Catlaks pievienojās ministres teiktajam par, viņa ieskatā, pozitīvajiem aptaujas rezultātiem. "Es gribētu, pirmkārt, uzsvērt to, ka rezultāti rāda, ka attālināto mācību process kopumā ir izdevies. Tās bažas, kas daudziem varbūt bija vēl pirms trīs nedēļām vai aptuveni mēneša par to, ka šis būs nepārvarams izaicinājums gan tehnoloģiskā, gan skolu gatavības ziņā, nav piepildījies," pauda VISC vadītājs, piebilstot, ka aptaujas rezultāti viennozīmīgi liecina, ka 99% skolēnu, vecāku un skolotāju vērtē, ka turpināt mācības attālināti izdodas diezgan labi vai ļoti labi.

Viņš akcentēja, ka viens no svarīgākajiem punktiem aptaujā ir saistīts ar tehnisko nodrošinājumu, proti, vai skolotājiem un skolēniem ir pieejamas darbam nepieciešamās iekārtas. Catlaks uzsvēra, ka arī šeit rezultāti liecina, ka nepieciešamais nodrošinājums ir pieejams. "Kopumā 87% no vecākiem atbildēja, ka viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums, lai izmantotu mācību līdzekļus un sazinātos, ir labs un pietiekams," viņš skaidroja.

Vienlaikus ir redzams, ka daudzos gadījumos pietrūkst atgriezeniskās saiknes un mācību satura skaidrojums, tādēļ, Catlaka ieskatā, ir būtiski izmantot visus iespējamos papildu līdzekļus, lai atlikušajā laikā fokusētos uz galveno un pievērstos tēmām un uzdevumiem, kuri ir it īpaši svarīgi mācību gada noslēgumā.

"Šajā posmā ļoti rekomendējam izmantot tiešsaistes video nodarbības, lai skolotājiem būtu iespēja runāt ar skolēniem, sniegt atgriezenisko saikni un bieži vien sniegt arī psiholoģisko atbildi. Izmantot tiešsaistes nodarbības, lai varētu arī skaidrot mācību saturu, atbildēt uz jautājumiem, sniegt palīdzību tiem skolēniem, kuriem tā varbūt šajā brīdī ir vairāk nepieciešama," turpināja VISC vadītājs.

Kā atzina Catlaks, viens no būtiskākajiem aptaujas atklājumiem ir tas, ka gan skolēni, gan skolotāji kopumā velta daudz vairāk laika attālinātajam mācību procesam nekā tas bija klātienē. Skolēnu atbildes parādot, ka tas ir saistīts ar ļoti lielu uzdevumu apjomu. Tādēļ viņš aicina skolotājus sadarboties un plānot mācības tā, lai veidotu uzdevumus, kas būtu mazāki, taču kompleksāki, aptverot plašāku priekšmetu saturu.

"Būtiskākā spēja kompetenču pieejas kontekstā, ko mēs varam un ko mums vajadzētu attīstīt atlikušajā mācību laikā, ir pašvadītas mācīšanās spējas. Dodiet laiku skolēniem pašiem plānot, kādā ritmā, kādā tempā viņi nedēļas vai vairāku dienu laikā var pildīt uzdevumus, meklēt informāciju, saskatīt kopsakarības ar dažādiem priekšmetiem – dodiet laiku iedziļināties," norādīja Catlaks.

Viņš arī piebilda, ka skolēnu reakcija uz attālinātajām mācībām ir dažāda. Taču ir svarīgi nepārblīvēt katru dienu ar uzdevumiem, uz kuriem atbildes ir jāsniedz līdz noteiktam laikam. "Dodiet laiku patstāvīgi mācīties – tas palīdzēs abos gadījumos," uzsvēra VISC vadītājs.

Savukārt "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs žurnālistiem sacīja, ka ir sagatavots pārskats par katru skolu, no kuras aptaujā piedalījās vismaz desmit respondenti. Pārskati ir nosūtīti katras skolas dibinātājai jeb pašvaldībai.

Kā būtiskāko secinājumu viņš uzvēra skolēnu noslodzi. "60% skolēnu norāda, ka slodze, mācoties attālināti, ir lielāka nekā klātienes nodarbībās. Ar vecākiem, bet jo īpaši sākumskolas vecuma bērnu vecākiem, slodze, kur viņi atbalsta savas atvases, ir liela. Piemēram, 1. klasē 70% pirmklasnieku vecāku saka, ka viņi, palīdzot bērnam mācībās, katru dienu pavada vismaz trīs vai vairāk stundas," aptaujas rezultātus skaidrojua Narvaišs.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir pietiekami daudz skolu, kurām ļoti labi izdodas attālinātais mācību process un kuras būtu kā labais piemēros pārējiem. Arī par šīm skolām informācija ir nosūtīta pašvaldībām, ja tās vēlas organizēt pieredzes apmaiņu.

Kopumā aptaujā saņemtas 27 078 vecāku, 23 316 skolēnu, 9 657 skolotāju un 790 skolu direktoru atbildes.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot skolēnu, skolotāju, skolu direktoru un vecāku viedokli par attālināto mācību norisi Latvijas skolās, kā arī identificēt jomas, kurās IZM, pašvaldības un skolas var uzlabot mācību procesu attālināti.

Savukārt "Edurio" līdzdibinātājs Ernests Jenavs norādījis, ka četru dienu laikā, sadarbojoties ar IZM, skolām un izglītības pārvaldēm, ir izdevies uzklausīt teju pusi Latvijas pedagogu un 50 000 skolēnu un vecāku. "Uzņēmums seko pasaules izglītības sistēmu reakcijai uz Covid-19 krīzi – nekur neesam redzējuši tik mērķtiecīgi organizētu ieklausīšanos skolēnos, skolotājos un vecākos," pauda uzņēmuma pārstāvis.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvijā kopš 23. marta visās skolās uzsākta attālināto mācību īstenošana. Noslēdzoties attālināto mācību pirmajai nedēļai, IZM aicināja skolotājus, skolēnus un vecākus līdz 1. aprīlim piedalīties aptaujā un novērtēt mācību norisu.

Ministrija iepriekš norādīja, ka aptaujas rezultāti tiks apskatīti apkopotā veidā un izmantoti situācijas monitorēšanai.

Tāpat ziņots, ka centralizētie eksāmeni pamatskolu un vidusskolu beidzējiem patlaban tiek plānoti laikā no 2. jūnija līdz 7. jūlijam. Paredzot arī laiku papildu termiņiem, plānots, ka eksāmenu process noslēgsies līdz jūlija beigām.