Latvietis kļūst par miljonāru, tirgodams zobupastu; padomju vara uzņēmēju nogalina

Antons Rimeiks dzimis 1898. gadā Valmieras apriņķa Umurgā. Viņš bija jaunākā atvase deviņu bērnu zemnieku ģimenē. "Jau agrā jaunībā Antons saprata, ka, lai dzīvē tiktu uz priekšu un izrautos no nabadzības, daudz un cītīgi jāmācās. Mazais Antons pabeidz pagasta skolu um tirdzniecības skolu Limbažos," grāmatā "Dzintara aromāts" raksta tās autore Ksenija Zagorovska. Pēc Limbažu tirdzniecības skolas absolvēšanas 18 gadu vecumā Rimeiks pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur sāka mācīties Komercskolā. Paralēli mācībām, lai piepelnītos, viņš pasniedza privātstundas. 1. pasaules kara gados Rimeiks devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur Voroņežā pabeidza ģimnāziju. 1918. gadā viņš atgriezās Rīgā, iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1919. gada jūnijā izstājās, lai dotos dienēt Latvijas armijā.

Apzinīgs virsnieks

Kā liecina Antona Rimeika virsnieka dienesta gaitas lieta, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, 1919. gada 10. jūnijā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un tika ieskaitīts inženieru-sapieru rotā. Tā paša gada oktobrī Rimeiks tika nosūtīts mācībās uz tikko dibināto Latvijas Kara skolu, tomēr Bermonta uzbrukuma dēļ mācības nesākās un Rimeiks nonāca frontē, kur piedalījās gan Rīgas cīņās, gan Kurzemes atbrīvošanā no bermontiešiem. 1919. gada decembrī Rimeiks atsāka mācības Kara skolā un nākamā gada 20. maijā tās pabeidza leitnanta dienesta pakāpē. Tūlīt sekoja norīkojums dienestam 5. Cēsu kājnieku pulkā, kas tobrīd atradās Latgales frontē, kur aktīvās cīņas ar lieliniekiem gan bija beigušās. Pēc Latvijas Neatkarības kara Rimeiks palika armijā, kur 1920. gada 29. decembrī tika pārcelts uz 2. robežsargu pulku.