Ievieš jaunus risinājumus medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas laikā  (37)

Lai gan klātienē, gan attālināti turpinātu nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglotu mediķu darbu ārkārtas situācijā, Latvijas trīs lielākās slimnīcas – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizējušas savu darbību.

Slimnīcas šobrīd ar LMT palīdzību īsteno apjomīgu digitālo risinājumu ieviešanu, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ievieš papildu palīglīdzekļus operatīvākai informācijas apmaiņai, portālu "Delfi" informēja LMT.

Preses konferencē piedalījās LMT prezidents Juris Binde, VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš,Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste, sertificēta bērnu pneimonoloģe, pediatre, bronhoskopiju speciāliste Renāte Snipe un NMPD direktore Liene Cipule.

Kā informē LMT, iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros kompānija nodrošinājusi Latvijas lielākajām slimnīcām un NMPD vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai. Slimnīcās pieejamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klāsta paplašināšana ļauj gan klātienē, gan attālināti nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglo mediķu darbu ārkārtas situācijā.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Attālinātu konsultāciju sniegšanai un operatīvai reaģēšanai LMT šīm iestādēm nodrošina gan telekomunikāciju pakalpojumus, gan dažādas ierīces, tostarp portatīvos datorus, planšetes, viedtālruņus, IP telefonus palātās, web kameras stacionārajiem datoriem, videonovērošanas un durvju automātikas risinājumus, MiFi iekārtas un rūterus attālināta darba veikšanai – pavisam vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu.

"Laikā, kad tehnoloģijas vairāk nekā jebkad agrāk nodrošina ne tikai saziņas un informācijas aprites iespējas, bet arī normālu ikdienas ritmu, LMT ir gatavs piedāvāt digitalizācijas risinājumus jebkurā jomā. Viedo tehnoloģiju risinājumi ir būtisks atspaids mediķu ikdienā, bet pandēmijas apstākļos pilda vēl vienu svarīgu funkciju – novērš mediķu saslimšanu, ļaujot savā starpā un ar pacientiem kontaktēties attālināti. Latvijas lielākās ārstniecības iestādes esam atbalstījuši jau iepriekš, taču šobrīd no Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdera pozīcijām redzam, ka tā ir iespēja minimizēt riskus visai Latvijas medicīnas sistēmai, kas jāizmanto pilnā apmērā," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Arī medicīnas darbinieki atzīst, ka tehnoloģijas ievērojami atvieglo viņu ikdienu, tomēr nereti mediķu digitālās prasmes pārsniedz pieejamās iespējas. Tāpēc atbalsts 21. gadsimta krīzes situācijai atbilstošu tehnoloģisko risinājumu nodrošināšanā ir īpaši svarīgs.

"Līdz ar vīrusa Covid-19 uzliesmojumu ir būtiski mainījusies mediķu darba ikdiena. Lielākos izaicinājumus rada vīrusa neizpētītā daba. Līdz ar to izšķiroši svarīgi sekot pacientu slimības gaitai un veselības stāvokļa izmaiņām. Tagad ar LMT uzstādīto aprīkojumu varēsim ērti monitorēt pacienta veselības stāvokli 24/7 režīmā, ietaupot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, veicot ārstēšanu un pacienta aprūpi," norāda Imants Paeglītis,Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Viņa viedoklim pievienojas arī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš: "Mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi dod iespēju nodrošināt pacientam speciālista konsultāciju neesot klāt, bet atrodoties attālināti. Tas ir īpaši svarīgi šajā periodā, kad jārūpējas, lai pēc iespējas vairāk mazinātu pacientu un ārstnieciskā personāla risku inficēties. Pilnīgi iespējams, ka šajā ārkārtas situācijā gūtā pieredze mums varētu palīdzēt efektīvāk strādāt arī nākotnē - pēc krīzes laikā, kad attālinātas konsultācijas būtu kā alternatīva tiešam kontaktam ar pacientu situācijās, kad to pieļauj pacientam piemērotais ārstnieciskais process."

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas otrdien, 7. aprīlī, pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.