Žurnāliste Aija Bogdanova aprunājās ar tiem reklāmas nozares speciālistiem, kas savulaik bija daļa no kāda ikoniska kašķa starp SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un kompāniju "Tele2". 2010. gada sākumā Latvijas TV kanālos attiecības risināja it kā no plastilīna veidoti vīriņi. Vieni bija zaļā krāsā, otri – dzeltenā. Vieni aģitēja par "O!karti", otri – par "Zelta zivtiņu" (ZZ).
"Tas bija labs rokenrols! No malas varbūt izskatījās pēc kautiņa, bet raženi smiekli skanēja abās aģentūrās," sarunā ar Aiju notikušo atceras Ēriks Stendzenieks
Savukārt žurnāliste Lita Lūse atgādina: Ja ir aizdomas par saslimšanu ar Laimas slimību, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis infektologa. Viņa apkopojusi pieredzes stāstus un raksta par ilgo ceļu līdz šīs slimības diagnozei.
Piedāvājam sarakstu ar daļu no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Atgādinām, ka, reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtējo stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, "Delfi" publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 ir pieejamas bez maksas.
Negants paņēmiens cīņā par klientu: kādas skandalozas reklāmas aizkulises
2010. gada sākumā Latvijas TV kanālu reklāmas pauzes bija pārblīvētas ar stilīgiem videorullīšiem, kuros savstarpējās attiecības risināja it kā no plastilīna veidoti vīriņi. Vieni bija zaļā krāsā, otri – dzeltenā. Vieni aģitēja par "O!karti", otri – par "Zelta zivtiņu" (ZZ).
Iemeta Kanādai, iemeta Krievijai un... beidza karjeru
"Los del Rio" ar "Macarena" un "Vanilla Ice" ar "Ice Ice Baby" – lūk, tikai pāris piemēru, kas raksturo mūzikas pasaules "one hit wonders" jeb izpildītājus, kas ar vienu melodiju iekarojuši pasaules slavu, taču kaut vēl vienu viņu skaņdarbu nosaukt pratīs vien melomāni. Līdzīgi gadījumi atrodami sportā. Arī Latvijas. 2003. gada pavasarī Vadims Romanovskis tika saukts par Latvijas hokeja nākotni. Pārbaudes spēlēs 24 gadus vecais uzbrucējs meta ripas Somijas, Šveices un Kanādas vārtos, bet pasaules čempionātā pārspēja arī Zviedrijas un Krievijas vārtsargus. Pēc šādas uvertīras tika sagaidīta ārija vai vismaz rečitatīvs, taču tikai trīs gadus vēlāk Romanovskis beidza profesionālā hokejista gaitas. Kas notika?
Latvijas digitālā cīņa pret Covid-19: karantīnas kontrole – mēneša laikā; kontaktpersonām grib sekot kā Singapūrā
Dažādās pasaules valstīs ar cerību skatās digitālo risinājumu virzienā, lai atvieglotu gan Covid-19 slimnieku uzraudzību, gan epidemiologu darbu, izsekojot vīrusa izplatības ceļus. Latvija šajā ziņā nav izņēmums – darbs paralēli notiek gan valsts paspārnē pie karantīnas kontroles rīka, gan privātu uzņēmumu iniciatīvas grupā pie rīka, kas pēc Singapūras modeļa automātiski fiksētu cilvēku kontaktpersonas, lai saslimšanas gadījumā par tām varētu informēt mediķus. Abi risinājumi varētu būt gatavi jau mēneša laikā, bet normatīvais regulējums, lai tos ieviestu, jāpieņem valdībai. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs "Delfi" norādīja, ka "pirms šo instrumentu aktivizēšanas tie tiks izvērtēti no visu kompetento valsts institūciju atbildības perspektīvas".
Kā attapīgais latvietis Liedskalniņš tika pataisīts par akmeņus levitējošu citplanētieti
Stāsts par latviešu dīvaini Edvardu Liedskalniņu dzirdēts un stāstīts daudz, un pamatoti – viņa dzīvesstāsts tiešām ir fascinējošs. Emigrants no Latvijas apmetas uz palikšanu aiz okeāna, kur atlikušo dzīvi velta tam, lai vienatnē no tonnām smagiem kaļķakmens blokiem un bez modernu instrumentu palīdzības uzslietu milzīgu akmens dārzu-pili kā veltījumu nelaimīgai mīlestībai un nepiepildītam sapnim par savu ģimeni. Vēlāk par muzeju kļuvušās Koraļļu pils pārvaldītājiem materiāls saldsērīgam stāstam, mums, latviešiem, iemesls lepoties ar tautieša apbrīnojamo izdomu un neatlaidību, bet ezotēriķiem – vēl viena iespēja paziņot, ka ko tādu iespējams sasniegt tikai ar pārdabiskām spējām. Tāpēc šajā rakstā mazāk par pašu pili, bet vairāk par to, kā latvietis Edvards (Eds) Liedskalniņš no attapīga vientuļnieka populārajā kultūrā kļuva par akmeņus levitējošu seno citplanētiešu sūtni.
Atskats vēsturē: Kā khmeri nacionālas utopijas vārdā nogalināja trešdaļu tautiešu
"Vīrieši un sievietes, tērpušies melnās drēbēs, klusi staigāja pa pilsētu, metodiski pārņemdami savā varā katru krustojumu, savākdami ieročus un pavēlēdami valdības kareivjiem novilkt uniformas," 1975. gada 17. aprīlī notikušo sarkano khmeru ienākšanu Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā apraksta bijušais BBC žurnālists Filips Šorts. ASV balstītā Lona Nola hunta bija gāzta, bet to, kas sekos, zināja nedaudzi.
Neredzamā postītāja Laimas slimība. Pieredzes stāsti un ilgais ceļš līdz diagnozei
"Neredzamā slimība" – tā mēdz teikt par viltīgo Laimas boreliozi. Ārēji cilvēks var izskatīties vesels un žirgts, taču vienlaikus just milzīgu nogurumu un sāpes. Cilvēki, kas slimību pārslimojuši, atzīst – vēl joprojām trūkst informācijas un zināšanu, kas ļautu laicīgi to atklāt, tāpēc dažiem nākas pavadīt pat teju pusi dzīves, staigājot no ārsta pie ārsta, cenšoties rast skaidrojumu sliktajai pašsajūtai.
Kamī 'Mēris' un Latvija. Kas bija 'Latvijas vienīgā francūziete' Maija Silmale
Vairāk nekā 70 gadu pēc izdošanas dažādās pasaules valstīs visvairāk pirkto grāmatu sarakstos atkal ierindojies franču rakstnieka Albēra Kamī romāns "Mēris" (1947), tā šā gada marta sākumā vēstīja vairāki ārvalstu mediji. Īsi pēc Otrā pasaules kara izdotais metaforiskais darbs par sērgas dēļ slēgto Orānas pilsētu mūsdienu pasaulē pēkšņi izrādījās pārsteidzoši aktuāls. Ja skatāmies franču eksistenciālista slaveno darbu Latvijas kontekstā, tad mūsu literatūras tulkojumu vēsturē tas ieņem īpašu vietu, saistītu ar čekas apzīmogoto Franču grupu, jo īpaši ar vienu no notiesātajām – tulkotāju Maiju Silmali.
LFF amatu tīkotāji nesteidz atsaukties 'Valmiera FC' viceprezidenta aicinājumam
Latvijas Futbola federācijas (LFF) vēlēšanu peripetijas Lieldienu nedēļā "uzkarsēja" Covid-19 ēnā palikušo valsts sporta nozari. Neprecizitātes kandidātu pieteikumos lika LFF Vēlēšanu komisijai pieņemt lēmumus, kas raisīja strīdus, bet Lielajā Piektdienā izskanēja aicinājums visiem iesaistītajiem atsaukt kandidatūras un sākt visu vēlēšanu procesu no jauna. LFF vēlēšanām apstiprinātie kandidāti gan nav naski atsaukties šim aicinājumam.
Vai Trampam taisnība? Kas vieno Venecuēlu un Kolumbijas komunistu kaujiniekus
Marta izskaņā ASV Tieslietu departaments apsūdzēja Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro un viņam pietuvinātas amatpersonas "narkoterorismā". Latīņamerikas valsts vadītājs apsūdzēts Savienoto Valstu "pārpludināšanā" ar narkotikām, tās izmantojot kā instrumentu, lai pasliktinātu amerikāņu veselību.
Vecāku vardarbība pret pedagogu – realitāte ne tikai pandēmijas laikā
Jau kādu laiciņu visi dzīvojam ārkārtējā situācijā, kas daudziem rada papildu stresu, bailes un citas emocijas, kuras mēdz dēvēt par negatīvām. Taču arī negatīvās emocijas ir jāiemācās pieņemt un tikt ar tām galā, cenšoties iespējami mazāk ar to kaitēt citiem sabiedrības locekļiem. Tomēr daļai cilvēku tas nepadodas, un viena no šīm kategorijām ir skolēnu vecāki, kuri nereti savu neapmierinātību izgāž skolotāju virzienā. Protams, ir arī teiciens par to, ka viena pagale nedeg, un ir arī tādi gadījumi, uz kuriem to var attiecināt, taču ir situācijas, kad izbļaustīšanās virtuāli vai klātienē noris bez pamatojuma.
Izjukušās 'Valga-Valka' treneris: Latvijas bērni ir inteliģenti, bet atkarīgi no vecākiem
Basketbola treneris Marko Zarkovičs Latvijā nostrādāja trīsarpus gadus, sākotnēji trenējot bērnus "Alfrēda Kraukļa VEF" sporta skolā, bet pēcāk pusotru sezonu arī pavadot Latvijas-Igaunijas Basketbola līgā, vispirms vadot "Jēkabpils", bet pēc tam "Valgas-Valkas" komandu. Latvijā pavadīto gadu laikā speciālists novērojis, ka mūsu problēmas neko daudz neatšķiras no pārējās pasaules, tai skaitā basketbola lielvalsts un viņa dzimtenes Serbijas. Ja varētu apvienot Latvijas jaunieša stiprās puses ar Serbijā tipiskām bērnu īpašībām, sanāktu perfekts basketbolists.
Valentīna Bianki: Eiropas operas dīvas rozēm kaisītais ceļš līdz Kandavai
Par savulaik slaveno operdziedātāju Valentīnu Bianki šobrīd liecina vien apsūnojusi krusta pamatne ar dzimšanas un miršanas datumu Mežmuižas kapsētā netālu no Kandavas un grūti salasāmi apraksti vēsturiskajā periodikā, taču bija laiks, kad viņa ar vērienu izceļojās krustu šķērsu pa Eiropu un Krievzemi, ar savu talantu un daili valdzinot gan tādus mūzikas dižgarus kā Mihails Gļinka un Rihards Vāgners, gan klausītāju tūkstošus. Kas bija šī neparastā sieviete, un kā viņa nonāca Kandavā?