Attālināti veido novadus – komisija atbalsta valstspilsētas, izskata desmito daļu priekšlikumu

Ķeroties pie likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" priekšlikumu vētīšanas, deputāti piektdien konceptuāli vienojās atbalstīt lielo pilsētu pārdēvēšanu par valstspilsētām, kā arī piecu administratīvo reģionu veidošanu. Tomēr visai raiti ritošajā komisijas darbā iezīmējās gan pretrunas valdošās koalīcijas iekšienē, gan neapmierinātība ar Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) piedāvātajiem priekšlikumiem likumprojekta trešajam lasījumam.

Arī šīs komisijas darbs tāpat kā citu Saeimas komisiju darbs tagad norit attālinātā jeb videokonferences formātā, tādēļ sākotnēji diskusija izvērtās nedaudz haotiska. Arī šādā formātā Saeimas komisijas darbā var piedalīties gan sabiedrisko organizāciju, gan pašvaldību pārstāvji, kuri rīta pusē videokonferencei bija pieslēgušies īpaši kuplā pulkā. Pastiprinātu interesi izrādīja arī Saeimas deputāti, kuri nav šīs īpašās komisijas locekļi.

Dienas gaitā gan dalībnieku skaits saruka, kā arī mazinājās pašvaldību pārstāvju un dažu sabiedrisko aktīvistu vēlme izteikties par komisijas sēdē izskatāmajiem jautājumiem. Videokonferences tērzētavā, kur dalībnieki var lūgt vārdu vai ierakstīt citas piezīmes, brīžiem parādījās pārmetumi par vārda nedošanu vai arī notika sava veida paralēla diskusija par izskatāmajiem priekšlikumiem.

Sēdes sākumā komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) ierosināja strādāt pēc stingra reglamenta, nosakot gan debašu laika garumu, gan iespējas izteikties par jautājumiem. Koalīcijas deputāti ar balsojumu reglamentu arī apstiprināja, tiesa gan pēc divdesmit minūšu ilgas diskusijas ar opozīcijas pārstāvjiem par procedūras jautājumiem. Pieņemtais reglaments arī nozīmē to, ka konkrēto pašvaldību pārstāvjiem tiks dots vārds izteikties jautājumos, kas tieši skar viņu pašvaldību robežas un teritorijas. Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji diskusijā iesaistās arī par konceptuāliem jautājumiem.

No 35 izskatītajiem priekšlikumiem 30 neguva atbalstu, atbalstīti tika četri, bet viena izskatīšana atlikta uz vēlāku laiku. Daļa priekšlikumu tika noraidīti, jo deputāti, ieklausoties VARAM un Saeimas Juridiskā biroja ieteikumos, nolēma, ka priekšlikumi pēc būtības attiecas uz citu likumu saturu, tajā skaitā arī jautājumi par pašvaldību sadarbības teritorijām, administratīvo reģionu darbību, novadu apvienībām.

Tā kā valdošajā koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija (JKP) savu atbalstu novadu reformai būtībā sasaistījusi ar atbalstu otrā pārvaldības līmeņa jeb administratīvo reģionu izveidošanu, kas pēc partijas domām ļautu Latvijas reģioniem labāk izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un panākt valsts vienmērīgāku attīstību, gan piektdien, gan jau agrāk diskusijā parādījās JKP bažas, ka koalīcijas partneri varētu doto vārdu neturēt.

Kā zināms, izskatot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Toreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.

Arī pirms trešā lasījuma virknē priekšlikumu bija vienā vai otrā veidā mēģināts jau šajā likumprojektā nostiprināt šo reģionu veidošanu, bet tiem negūstot atbalstu komisijā, JKP deputāts Andris Kazinovskis brīdināja, ka patur spēkā iespēju ieteikt savai partijai neatbalstīt novadu reformu kopumā. Savukārt Valainis vairākas reizes JKP pārstāvjiem piekodināja, ka partneri viņus pievilšot un tautu apmānīšot.

Deputātu diskusijām par reģioniem brīžiem iekaistot, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis atgādināja, ka konkrētā komisijā patlaban apspriežamā likumprojekta vienīgā jēga ir noteikt pašvaldību skaitu Latvijā, bet citi jautājumi ir risināmi citos likumos.

Galu galā deputāti vienojās izveidot komisijas kopīgu priekšlikumu un to arī konceptuāli atbalstīja, piedāvājot trešajā lasījumā likumprojekta 16. pantu izteikt šāda redakcijā – valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Administratīvo reģionu teritorijās ietilpst: Kurzemes administratīvajā reģionā – Lejaskurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novads un Liepāja. Zemgales administratīvajā reģionā – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma novads. Rīgas administratīvajā reģionā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Ulbrokas novads, kā arī Jūrmala un Rīga. Vidzemes administratīvajā reģionā – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads. Latgales administratīvajā reģionā – Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes novads, kā arī Daugavpils un Rēzekne.

Vienlaikus visi septiņi komisijas deputāti atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita uz trešo lasījumu iesniegto priekšlikumu papildināt likumprojekta 3. pantu, kas nosaka plānoto likuma darbības jomu, ar otro daļu šādā redakcijā: " Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums."

Prezidenta padomnieks Jānis Pleps deputātus informēja, ka Valsts prezidenta kancelejā jau sākts darbs pie attiecīga likumprojekta izstrādes un arī Kultūras ministrijā tiek strādāts, lai ar likumu noteiktu pienākumu saglabāt latviešu vēsturisko zemju kultūras daudzveidību un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Nonākot pie priekšlikumiem, kas skar lielo pilsētu jautājumu, deputāti pēc pagarām debatēm vienojās lielās pilsētas pārdēvēt par valstspilsētām, kā to uz trešo lasījumu iesaka VARAM. Tomēr diskusija par konkrētajām pilsētām tika atlikta uz vēlāku laiku, kad deputāti nonāks pie likumprojekta pielikuma izskatīšanas, kur minētas konkrētas pašvaldības.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava diskusijas gaitā izteicās, ka lielās pilsētas statusu būtu pelnījusi arī Ogre, kurai ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīga vairākām tagadējām republikas pilsētām, bet politisku iemeslu dēļ reformā pirms 10 gadiem tai tika liegts šāds statuss.

Tagad deputāti vienojās likumprojekta 4. pantu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētās; 2) valstspilsētās ar novada teritoriju; 3) novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā."

Otrajā lasījumā Saeima bija lēmusi, ka lielās pilsētas ir Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga, kas bija noteikts 4. pantā. Tagad VARAM iesaka par valstspilsētām noteikt Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili, bet šis priekšlikums tiks vērtēts vēlāk.

Kā zināms, otrajā lasījumā Saeima negaidīti atbalstīja komisijā iepriekš neatbalstīto deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu terminu "republikas pilsētas" nomainīt uz "lielās pilsētas". Tagad VARAM piedāvāja to nomainīt ar terminu "valstspilsētas". Ministrija skaidro, ka tā ņēmusi vērā ar valodnieku ieteikumu, ka termins "lielā" ir subjektīvs un pakļauts interpretācijām.

Diskusijā par valstspilsētām VARAM izpelnījās JKP deputāta Kazinovska visai asu aizrādījumu – "Stāviet mierā!" un norādi, ka ministrija savu darbu izdarīja, likumprojektu sagatavojot pirms iesniegšanas Saeimā, bet tagad "lemšana deputātiem". Kazinovskis piktojās, ka viņu pārsteidzot ministrijas uzstājība.

Visai negaidīti, un, iespējams, pateicoties attālinātajam darba veidam, piektdien komisijā tika atbalstīts Valaiņa priekšlikums termina "novada pagasts" vietā lietot tikai "pagasts", jo Kazinovskis balsoja par, bet Dombrava un Ēriks Pucens (KPV LV) neatsaucās uz komisijas vadītāja aicinājumu un balsojumā nepiedalījās.

Deputāti arī atbalstīja VARAM priekšlikumu precizēt likumprojektu un noteikt, ka administratīvā centra, ciema vai pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, teritoriālo vienību un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.