Par Strupiša kandidatūru balsoja 25 senatori, pret - divi, bet atturējās - trīs. Balsojumā notika neliela tehniskā aizķeršanās, bet tā tika operatīvi novērsta, pēc kā balsojums par Strupišu tika veikts atkārtoti. Tagad par Strupiša kandidatūru būs jālemj Saeimai.
Uzrunājot plēnuma dalībniekus, Strupišs atzīmēja, ka tiesnešiem ir nepieciešams vienoties par judikatūru. "Likumi ir normāli, jautājums ir par judikatūru. Mums pašiem ir jānonāk pie risinājuma," sacīja priekšsēdētāja amata kandidāts.
Atbalstu Strupišam pauda Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, kura norādīja, ka apspriestas tika daudzas kandidatūras, taču Strupišs tika atzīts par piemērotāko kandidātu. "Nav nepieciešama konkurence tikai konkurences pēc," izteicās senatore.
Strupiša kandidatūru iepriekš atbalstīja arī Tieslietu padome.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis kopš 2014.gada, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs - kopš 2018.gada. Tiesnesis ir bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet šobrīd ir Tieslietu padomes loceklis.
Augstākās tiesas plēnums ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās vairāk nekā divas trešdaļas no apstiprināto un zvērestu nodevušo Augstākās tiesas tiesnešu kopskaita. Plēnuma lēmumu pieņem slēgtā balsojumā ar klātesošo balsu vairākumu.
2020.gada 15.jūnijā beidzas Ivara Bičkoviča pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" šajā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Bičkovičs par Augstākās tiesas priekšsēdētāju tika apstiprināts 2008. gadā un atkārtoti 2015.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
