Lai valstī samazinātu jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību, arī daudzdzīvokļu ēku kāpņu telpas tiek dezinficētas. Aizvadītajā nedēļā Rīgas mikrorajonā Ķengaragā, kādas mājas iedzīvotāja sajutusi, ka kāpnes mazgātas ar terpentīnu, tāpēc steigusi noskaidrot, vai šo līdzekli drīkst izmantot dezinfekcijai. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) portālam "Delfi" apgalvoja, ka terpentīnu saturoši mazgāšanas līdzekļi tika lietoti arī pirms Covid-19, un tiek pielietoti nevēlamu smaku likvidēšanai nevis kā dezinfekcijas līdzeklis.
Terpentīna smaku kāpņu telpā Ķengaragā, daudzdzīvokļu namā Ikšķiles ielā, tā iedzīvotāja sajuta 15. aprīlī. Telpā visi logi bija aizvērti, tāpēc viņa tos atvērusi un, lai no ceturtā stāva tiktu uz pirmo, aizsedzot degunu un muti ar šalli un cenšoties neelpot, devusies ārā.
Pagalmā viņa satikusi sētnieci, kura apstiprinājusi, ka ir uzkopusi kāpņu telpu, ievērojot RNP rīkojumus. "Lūdzu, vai viņa grīdu nevar mazgāt bez šī līdzekļa, jo man ir stipra alerģija. Viņa nosmējās, ka pati lietojot inhalatorus pret astmu, nevienam nav iebildumu, un tas ir Rīgas namu pārvaldnieka rīkojums," sarunu atstāstīja sieviete.
Tad viņa vērsusies RNP ar lūgumu skaidrot, vai tiešām ir bijis tāds rīkojums. Uz viņas komentāru pie ieraksta RNP "Facebook" lapā par dezinfekcijas līdzekļiem, atbildēja: "Terpentīns tiek izsniegts uzkopšanas darba speciālistiem, lai vieglāk notīrītu traipus, ūdens nosēdumus un padara virsmu spīdīgāku, kā arī, lai iznīcinātu blusas un iespējamās baktērijas. Terpentīns ir dabīgs līdzeklis, kas iegūts no čiekuriem. Uzkopšanas darbu speciālistiem ir instrukcijas, kādās proporcijās jāsajauc ar ūdeni."
Sievietei ir medicīniskā izglītība, tāpēc viņa zina, ka "terpentīns nav nemaz tik nevainīgs tautas līdzeklis", bet, tā kā viņa nav "ne infektologs, ne toksikologs, ne dezinfekcijas līdzekļu speciālists", jautāja padomu arī Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) un Veselības inspekcijā (VI).
No VI viņa saņēmusi atbildi ar šīs vielas izmantošanas skaidrojumu, kur galvenā doma bija – "viela nav paredzēta kaitīgu insektu apkarošanai vai dezinfekcijai".
VI skaidroja, ka uzkopšanā noteikti tiek lietots terpentīna šķīdums, un tā bīstamība atkarīga no atšķaidījuma pakāpes un ir zema, tomēr telpas ieteicams izvēdināt.
Nav pamatojuma terpentīnu izmantot kā dezinfekcijas līdzekli pret blusām vai vīrusiem. Terpentīns nav Eiropas Savienībā izvērtēts un atļauts kā biocīdu aktīvā viela. Tas nav dezinfekcijas līdzeklis, uzsvēra VI.
Terpentīna pievienošana mazgāšanas līdzeklim ir no iepriekšējo paaudžu pieredzes pārņemta "tautas metode". Jāņem vērā, ka, izmantojot terpentīna šķīdumu, uzkoptas telpas var uzskatīt par izmazgātām, bet ne par dezinficētām, jo terpentīnam nav pierādīta iedarbība kā biocīda aktīvajai vielai ne pret insektiem, ne pret vīrusiem, uzsvēra inspekcijā.
SPKC telpu dezinfekcijai rekomendē 0,5% nātrija hipohlorīta šķīdumu.
Savukārt RNP pārstāvis Krists Leiškalns portālam "Delfi" norādīja, ka, lai nodrošinātu pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu māju kāpņu telpu dezinfekciju Covid-19 izplatības ierobežošanai un inficēšanās risku mazināšanai, RNP sētnieki un uzkopšanas vienības darbinieki izmanto biocīda dezinfekcijas līdzekļus, lai paralēli ikdienas uzkopšanai biežāk lietotajām virsmām veiktu dezinficēšanu.
Terpentīnu saturoši mazgāšanas līdzekļi tika lietoti arī pirms Covid-19, un tiek pielietoti nevēlamu smaku likvidēšanai nevis kā dezinfekcijas līdzeklis.
Leiškalns uzsvēra, ka tīrīšanas procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta visiem priekšmetiem un virsmām, kurām bieži pieskaras cilvēki, piemēram, durvīm un durvju rokturiem, kāpņu margām, pastkastītēm.
Uzdevums ir dezinficēt virsmas un telpas, kam varētu būt pieskāries vai kurās varētu būt uzturējies pacients ar Covid-19 infekciju, lai ierobežotu tās tālāku izplatību. Pēc ikdienas tīrīšanas, koplietošanas telpu rokturiem, liftiem un citu virsmu tīrīšanai tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
