Koalīcija vienojas pagarināt bezdarbnieka pabalsta termiņu, kas beidzas krīzes laikā  (54)

Pirmdien pēc sadarbības sanāksmes labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) žurnālistiem pastāstīja, ka koalīcijas partneri atbalstījuši Labklājības ministrijas virzītos grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

"Grozījumi tika sagatavoti, lai cilvēki pēc iespējas vieglāk pārciestu krīzes laiku un mazāk justu krīzes ietekmi, un sajustu valsts atbalstu. Tas nozīmē atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri zaudējuši darba pagājušā gada otrajā pusē un kuriem patlaban beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš. Tagad darbu atrast ir daudz grūtāk nekā pirms krīzes," paskaidroja ministre.

Saskaņā ar grozījumiem, kurus vēl jāpieņem valdībā un Saeimā, persona, kurai bezdarbnieka pabalsta izmaksa beidzas 12. martā vai vēlāk Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, un ja tās dēļ persona nav atradusi darbu vai neveic saimniecisko darbību, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām, uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem. Tas tiks izmaksāts tādā apjomā, kā bijis izmaksas astotajā un devītajā mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī, teica Petraviča.

Par šīm personām netiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šāda kārtība būs spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Pabalsta izmaksu pārtrauks, ja persona aiziet pensijā vai sāk strādāt. "Šie ir ļoti nozīmīgi grozījumi, jo šāda palīdzība ir īstajā brīdī, lai cilvēki nenonāk situācijā, ka ir izkrituši cauri visiem sociālās aizsardzības veidiem," paskaidroja Petraviča.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministre atzina, ka šis pabalsts varētu būt nepieciešams 18 tūkstošiem cilvēki mēnesī un kopējā plānotā summa ir 21,8 miljoni eiro.

Savukārt Saeimas opozīcijā esošā «Saskaņas» frakcija iesniegusi grozījumus likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz atgriezties pie iepriekšējās kārtības pabalstu aprēķināšanā un pabalsta izmaksas ilgumā. Opozīcija arī prasa mīkstināt bezdarba pabalsta saņemšanai noteiktos kritērijus, pirmdien portālu "Delfi" informēja «Saskaņas» deputāts Andrejs Klementjevs.

Viņš atgādina, ka pagājušajā gadā Saeimas valdošais vairākums samazināja bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem, kā arī "nogrieza" šī pabalsta mēneša izmaksu apmēru. "Valdība apgalvoja, ka jāstimulē cilvēku atgriešanās darba tirgū, lai viņi "neaizsēžas uz pabalstiem". Mums esot radušies "profesionālie bezdarbnieki". Jau tad «Saskaņa» kategoriski iebilda pret šādiem grozījumiem," Klementjevs.

Tagad, ārkārtējā situācijā, kad cilvēki masveidā zaudē darbu, valstij ir pienākums sniegt papildus sociālās garantijas. "Labklājības ministrijas priekšlikumu izmaksāt 130 eiro lielu pabalstu pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa beigām, ja cilvēks nav spējis atrast darbu, uzskatām par nepietiekamu," norāda Klementjevs.

"Saskaņa" uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir jāpagarina no astoņiem mēnešiem uz deviņiem mēnešiem. Pabalsta apmēram jābūt šādam: pirmos trīs bezdarba mēnešus 100% no aprēķinātā pabalsta (pašlaik šādā apmērā izmaksā pabalstu tikai divus mēnešus), ceturtajā, piektajā un sestajā mēnesī – 80% apmērā (pašlaik ceturtajā un piektajā mēnesī 75%, sestajā – 50%), septītajā, astotajā un devītajā mēnesī - 70% apmērā ( pašlaik septītajā un astotajā mēnesī – 45%).

Ir arī jāmīkstina kritēriji bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, norāda Klementjevs. Tiesības saņemt pabalstu jānosaka pretendentam, kurš iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir strādājis vismaz astoņus mēnešus. Patlaban pretendēt uz pabalstu var cilvēks, kurš strādājis vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu laikā.