Valdošās koalīcijas partijas vienojušās atsaukties Valsts prezidenta Egila Levita ierosmei atjaunot uzlabotā versijā Satversmes 81. pantu, kas ļautu Ministru kabinetam izņēmuma gadījumos pieņemt noteikumus ar likumu spēku. Lai gan ne visas piecas partijas uzreiz sola savu atbalstu šai idejai, tāds lēmums pieņemts, jo Covid-19 dēļ radusies krīze uzrādījusi vājās vietas varas atzaru darbā.
Pirmdien, 20. aprīlī, koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē panākta vienošanās, ka Saeimas frakcijas aicinās uz diskusiju Valsts prezidentu par iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas labotu trūkumu Satversmē, ka nav īsti atrunāts, kādā veidā valdībai un Saeimai rīkoties šādā ārkārtējā situācijā, pēc sanāksmes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Ir runa par iespējamu jaunu 81. panta redakciju, bet tas ir Saeimas kompetences jautājums. Prezidentam ir zināma iniciatīva, un Saeimas frakcijas pārstāvji aicinās viņu uz sarunu," teica Kariņš, paužot savu un savas partiju apvienības viedokli, ka prezidenta iniciatīva ir īsti vietā, jo Satversmē tagad nav atrunāts, kāda ir valsts pārvaldes institūciju mijiedarbība krīzes apstākļos. "Ja mums būtu skaidrs regulējums, tas būtu atvieglojis vienu otru jautājumu," atzīst valdības vadītājs.
Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Juris Jurašs sacīja, ka prezidenta piedāvātā redakcija 81. pantam ir labs diskusijas pamats, lai par to runātu un meklētu labākos risinājumus. "Negribētu atkārtot tās pieļautās kļūdas, kuru dēļ savulaik 81. pants tika no Satversmes izslēgts. Konceptuāli atbalstām, bet ir nepieciešama nopietna diskusija, kurā esam gatavi iesaistīties," JKP nostāju skaidroja Jurašs.
"Attīstībai/Par" atbalsta, ka Saeimā var tik izskatīts šāds jautājums, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, skaidrojot, ka "esam iekšēji diskutējuši", un ir svarīgi nodrošināt demokrātisku un tiesiskiem principiem atbilstošu lēmumu pieņemšanu arī ārkārtējās situācijas laikā.
"Šī krīze parāda, ka ir jābūt juridiski skaidriem un nepārprotamiem noteikumiem, kā viena vai otra institūcija var darboties šādā situācijā. Tagad krīzes laikā vairākos gadījumos gan valdība, gan Saeima ir meklējusi izeju, risinot problēmas to ienākšanas secībā, un bieži vien mums nav bijusi skaidrība par noteikumiem. No tāda viedokļa raugoties, 81. pants būtu laba vieta, kur šādu jautājumu regulēt," teica Pūce, atzinīgi novērtējot, ka valsts prezidents izrāda iniciatīvu šajā jautājumā.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas līderis Raivis Dzintars atzina, ka NA ir tas koalīcijas partneris, kas uz iespējamiem grozījumiem skatās piesardzīgāk. "Ne tāpēc, ka mēs neatbalstām, bet tāpēc, ka visam, kas attiecas uz Satversmi un līdzsvara meklējumiem starp dažādiem varas atzariem, arī ārkārtējos apstākļos ir jāpieiet ļoti uzmanīgi un jāvērtē pēc principa, ka septiņreiz mēra un vienreiz griež. Runāsim ar prezidentu kā idejas autoru un tad formulēsim savu viedokli. Patlaban esam gatavi diskusijai, bet savu viedokli par vai pret nepaužam," teica Dzintars.
Arī labklājības ministre un Saeimas deputāte Ramona Petraviča (KPV LV) atzina, ka partija raugās diezgan piesardzīgi. "Par to ir noteikti vēl vajadzīgas sarunas, jo šobrīd Saeima strādā, un mēs nevaram teikt, ka Saeima nav rīcībspējīga un nevar pildīt savas funkcijas. Jautājums jāskata Saeimā un jāsaglabā demokrātijas principi," teica Petraviča.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā un brīdī, kad viena Saeimas deputāta saslimšanas dēļ pārējiem tika noteikta pašizolācija, radās bažas par Saeimas spēju ātri pieņemt nepieciešamos lēmumus.
Aprīļa sākumā Valsts prezidents sarunā ar valdības vadītāju, pievērsa uzmanību arī konstitucionālo tiesību jautājumiem krīzes situācijās. Levits un Kariņš atzīmēja, ka 81. panta atjaunošana Satversmē mūsdienīgā, demokrātiskai valstij atbilstošā redakcijā būtu svarīga efektīvākai lēmumu pieņemšanai ārkārtas gadījumos.
"Vīrusa radītā krīze apliecinājusi, ka šādās ārkārtas situācijās valdībai jābūt lielākām pilnvarām," tādu uzskatu pauda Valsts prezidents, mudinot Saeimu mainīt Satversmi, lai atjaunotu valdības tiesības izņēmuma gadījumos izdot noteikumus ar likuma spēku.
"Ārkārtējā situācijā Ministru kabinets var pieņemt noteikumus, kas darbotos tikai zināmu laiku, kuriem būtu likuma spēks. Man jāsaka, ka liela daļa pasaules konstitūciju paredz šāda veida noteikumu izdošanu, jo tas, protams, padara valdības darbu, teiksim tā, ārkārtējā situācijā operatīvāku," tādu viedokli medijos paudis prezidents.
Līdz 2007. gadam Satversmē bija paredzēta iespēja valdībai Saeimas sesiju starplaikā, kad parlamenta sēdes nenotiek, neatliekamos gadījumos pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Satversmes 81. pantu atcēla, jo Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība šādu iespēju sāka izmantot pārāk bieži un bez neatliekamas vajadzības.
81. pants noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
