Otrdien, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai izskatot novadu reformas likumprojekta sagatavošanu trešajam lasījumam, komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā. Par nobalsoja pieci deputāti, viens bija pret un viens nebalsoja.
Ogre valstspilsētu, kā tagad komisija pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma vienojusies pārdēvēt republikas pilsētas, sarakstam pievienot ierosināja Jānis Dombrava (NA), kurš jau iepriekš norādīja, ka Ogrei šis statuss liegts iepriekšējā reformā politisku iemeslu dēļ, lai gan tā ir gan ekonomiski aktīvāka, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielāka par dažu labu esošo no deviņām republikas pilsētām.
Komisijā par Ogri kā valstspilsētu balsoja – Viktors Valainis (ZZS), Artūrs Toms Plešs (AP), Ēriks Pucens (KPV LV), Regīna Ločmele-Luņova (S), Jānis Dombrava (NA), pret bija Arvils Ašeradens (JV).
Balsojumā nepiedalījās Andris Kazinovskis (JKP), norādot, ka pirms tāda lēmuma būtu nepieciešams Ogres pašvaldības lēmums un papildu informācija.
Ogres pašvaldība šajā sēdē netika uzklausīta, bet Dombrava sacīja, ka pilsētas viedoklis jau zināms iepriekš, jo tā vēlas šādu statusu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis pauda viedokli, ka var konceptuāli šādu lēmumu pieņemt un pēc tam uzklausīt pašvaldības viedokli, lemjot jau par konkrētu pantu un formulējumu.
VARAM piedāvā, ka valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā nedēļā, nonākot pie priekšlikumiem, kas skar lielo pilsētu jautājumu, deputāti pēc pagarām debatēm vienojās lielās pilsētas pārdēvēt par valstspilsētām, kā to uz trešo lasījumu iesaka VARAM. Tomēr diskusija par konkrētajām pilsētām tika atlikta uz vēlāku laiku, kad deputāti nonāks pie likumprojekta pielikuma izskatīšanas, kur minētas konkrētas pašvaldības.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava diskusijas gaitā izteicās, ka lielās pilsētas statusu būtu pelnījusi arī Ogre, kurai ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīga vairākām tagadējām republikas pilsētām, bet politisku iemeslu dēļ reformā pirms 10 gadiem tai tika liegts šāds statuss.
Tagad deputāti vienojās likumprojekta 4. pantu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētās; 2) valstspilsētās ar novada teritoriju; 3) novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā."
Otrajā lasījumā Saeima bija lēmusi, ka lielās pilsētas ir Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga, kas bija noteikts 4. pantā. Tagad VARAM iesaka par valstspilsētām noteikt Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili, bet šis priekšlikums tiks vērtēts vēlāk.
Kā zināms, otrajā lasījumā Saeima negaidīti atbalstīja komisijā iepriekš neatbalstīto deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu terminu "republikas pilsētas" nomainīt uz "lielās pilsētas". Tagad VARAM piedāvāja to nomainīt ar terminu "valstspilsētas". Ministrija skaidro, ka tā ņēmusi vērā ar valodnieku ieteikumu, ka termins "lielā" ir subjektīvs un pakļauts interpretācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
