Video: Valdība dīkstāves pabalsta 'grīdu' nosaka 180 eiro apmērā (plkst. 17:41)  (289)

Portāls "Delfi" piedāvāja vērot video tiešraidi, kurā Ministru kabineta locekļi informēja par sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) preses konferences sākumā norādīja, ka teju visu valdības sēdi politiķi vērtēja dīkstāves pabalsta sistēmas darbu un diskutēja par tās uzlabošanas iespējām. Amatpersonu starpā esot panākta vienošanās, lai padarītu elastīgāku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pabalsta izmaksas algoritmu.

"Esam pieņēmuši būtisku lēmumu, ka arī tiem indivīdiem, kuri izkrīt cauri VID sietam – dīkstāves pabalstam –, jo tur nav varbūt maksāti nodokļi, kā vajadzēja vai citas līdzīgas grūtības, mēs ieliekam "grīdu" visiem pabalstiem šajā krīzes laikā uz 180 eiro cilvēkam," paziņoja Kariņš.

Tādējādi, pēc viņa teiktā, ir uzlaboti vērtēšanas algoritmi, nākot pretī uzņēmējiem, kā arī tiek nodrošināts zināms iztikas līmenis personām, kuras dīkstāves pabalstā saņem maz līdzekļu.

Viņš arī akcentēja, ka valdība turpina darbu pie ekonomikas atjaunošanas plāniem, par kuriem Ministru kabinets varētu lemt jau nākamnedēļ.

Turpinot premjera iesākto paziņojumu par minimālo dīkstāves pabalsta izmaksāšanu 180 eiro apmērā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) žurnālistiem skaidroja, ka šajā procesā būs iesaistīta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Proti, ja VID personai dīkstāves pabalstu noteiks zemāku par 180 eiro, tad VSAA izmaksās atlikušo starpību – dīkstāves palīdzības pabalstu –, lai personai piešķirtu nule noteikto minimālo "grīdu" – 180 eiro.

"Tā ir palīdzība visiem tiem darba ņēmējiem, kuru darba devēji varbūt nav bijuši tik godprātīgi un nav maksājuši visus nodokļus, jo, kā redzam, dīkstāves pabalsti ļoti daudzos gadījumos ir niecīgi un, apskatoties uz visu piešķirto apjomu, lielu daļa sastāda izmaksas, kas ir zem 200 eiro," pauda ministre.

Valdības apstiprinātie noteikumi arī paredz, ka tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu būs tām personām, kuru pieteikumus VID ir noraidījis, ja uzņēmums nekvalificējas noteiktajiem kritērijiem. "Arī šajos gadījumos VSAA izmaksās dīkstāves palīdzības pabalstu, kā arī piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par apgādībā esošu bērnu līdz 24 gadu vecumam, par kuru persona ir saņēmusi iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atlaides," piebilda Petraviča.

Ministre vienlaikus piebilda, ka šis ir signāls, ka ir nepieciešams pārskatīt nodokļu sistēmu, jo nedrīkst būt situācija, ka, nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālā atbalsta un no valsts nevar saņemt nekādu palīdzību, jo persona nav veikusi iemaksas sociālajai aizsardzībai.

Uz žurnālistu jautājumu, vai valdībā tiek izskatīts jautājums par izmaiņām dīkstāves pabalsta "griestu" apmērā, kas patlaban ir noteikts 700 eiro vienai personai, Petraviča atbildēja, ka Ministru kabinets šādu priekšlikumu nav skatījis.

Vienlaikus viņa norādīja uz bažām, ka personas, kuras līdz šim ir saņēmušas lielu ikmēneša atlīdzību, varētu izvēlēties dīkstāves pabalsta saņemšanas vietā kļūt par bezdarbniekiem, kas nozīmētu papildu slogu sociālajam budžetam. Ministre gan mierināja, ka šobrīd šādas tendences nenovēro, bet patieso situāciju būs iespējams redzēt maijā.

Tāpat valdības sēdes darba kārtībā tika iesniegti Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi likumā, kuri ļautu darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likuma normas. Grozījumi paredz iespēju samazināt dīkstāves apmaksu no 100% uz 70%, iespēju darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu.

Iesniegtie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredz, ka darba devējiem būtu tiesības darbiniekiem samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no izmaksājamās algas.

EM uzsver, ka vienlaikus jebkurā gadījumā darbiniekam plānots saglabāt atlīdzību minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Šādi nosacījumi varētu būt spēkā līdz šā gada 31. decembrim.

Ministrijas sagatavotie grozījumi arī paredz, ka darbiniekam, kurš nepiekrīt minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šajā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā.

Tāpat grozījumos noteikts, ka darba koplīgumā, kurš noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks.

EM norāda, ka arī šajā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā.

Arī šeit darbiniekam, kurš nepiekristu nepilnajam darba laikam, būtu tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam būtu pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā.

Ministrija norāda, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai pēc iespējas ātrāk risinātu problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš šā gada 12. marta, kā arī saglabātu nodarbinātību un esošās darbavietas uzņēmumos.

EM uzskata, ka grozījumi paredz elastīgāk darba devējiem ļautu organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. Dīkstāves apmaksas samazinājums no 100% uz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

EM akcentē, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā. Lietuvā dīkstāves pabalsts ir noteikts 40% apmērā.

Sagatavotie grozījumi vēl ir jāizskata valdībā, bet gala lēmumu jāpieņem Saeimai.

Vienlaikus Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.

Noteikumos precizēti noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji, nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi).

Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.

Valdība ceturtdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar lēmuma stāšanos spēkā, dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu.

Priekšlikumi ietver pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku un kuru ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu, un privātajā sektorā vai NVO strādājošajiem.

Šīs personas no VSAA varēs saņemt arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Uz dīkstāves pabalstu nevarēs pretendēt tās pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus veic pilnas slodzes darbu kā darba ņēmēji, un kuri kā darba ņēmēji pēdējos sešos mēnešos pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir saņēmuši algu, kas pārsniegusi 430 eiro apmēru.

Ceturtdien Ministru kabinets lēma atbalstīt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" darbību ārkārtējās situācijas apstākļos par kopējo summu 54,42 miljoni eiro, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu un atceļot dividenžu maksājumu par iepriekšējo gadu. Uzņēmuma pamatkapitāls tiks palielināts par 49,91 miljonu eiro, savukārt 2019. gada dividenžu apjoms, kas paliks lidostas rīcībā, ir 4,51 miljons eiro.

Satiksmes ministrija norādīja, ka iegūtie finanšu līdzekļi palīdzēs nodrošināt lidostas spēju pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi un stabilizēt Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību.

Pamatkapitāla palielināšana ļaus efektīvi nodrošināt lidostas operatīvo darbību ārkārtējās situācijas laikā un turpināt svarīgākos investīciju projektus, norāda ministrijā.

Kā ziņots, līdz 12. maijam Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo atbalstam.