'Atkausējiet ledus sirdis' – opozīcijai neizdodas panākt valdības kursa maiņu krīzes laikā  (79)

Par minētajiem grozījumiem Saeimā tika debatēts vairāk nekā četras stundas, runājot pārsvarā tikai opozīcijas pārstāvjiem, bet koalīcijai demonstratīvi neiesaistoties debatēs. Tikai jau pēc vairāku stundu darba kopumā trīs koalīcijas pārstāvji iesaistījās debatēs, reaģējot uz konkrētiem priekšlikumiem vai opozīcijas pārmetumiem. Lielākās debates raisījās par dīkstāves pabalstu programmas nepilnībām, ko opozīcija piedāvāja labot pēc sava prāta.

Saeima valdības iesniegtos grozījumus Covid-19 krīzes jumta likumā pirmajā lasījumā sāka skatīt jau pagājušā ceturtdienā, kad notika vairākas ārkārtas sēdes, tomēr, tā kā uz otro lasījumu tika iesniegti 43 priekšlikumi, darbs atbildīgajā komisijā ievilkās un tika turpināts šonedēļ.

Jāpiebilst, ka vienlaikus ar Saeimas darbu Ministru kabinets ceturtdien pieņēma virkni izmaiņu dīkstāves pabalstu programmā, kas daļēji sakrīt ar opozīcijas ieteikumiem un arī iepriekš izskanējušo viedokli no ekspertu vidus.

Pēcpusdienā partija "Saskaņa" izplatīja partijas līderu Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča parakstītu paziņojumu presei, pavēstot par partijas trīs punktu programmu krīzes laikā, piedāvājot nodrošināt 500 eiro mēnesī katram Latvijas iedzīvotājam, kuram pēc VID datiem uz doto brīdi nav nekādu ienākumu; 250 eiro mēnesī papildus par katru bērnu ģimenē, 150 eiro mēnesī kompensācija par komunālajiem pakalpojumiem un 150 eiro mēnesī kompensācija, ja mājoklis tiek īrēts. To maksātu par laiku no krīzes stāvokļa izsludināšanas un vēl divus mēnešus.

Saeima sēdi sāka ar jau ārkārtējā situācijā ierasto Jaunās konservatīvās partijas ieteikumu samazināt debašu laiku līdz kopumā trim minūtēm vienam deputātam par vienu jautājumu. Katru reizi par to tiek nobalsots, jo koalīcija to atbalsta, bet opozīcija iebilst.

Šodien opozīcija iesniedza priekšlikumu pagarināt debates līdz kopumā septiņām minūtēm, un deputāts Aldis Gobzems piedraudēja, ka opozīcija atsāks pērnā gada budžeta apspriešanas Saeimā laika taktiku, kad balsojumi par debašu laika pagarināšanu vai pārtraukuma pieprasīšanu tika pieprasīti bieži un regulāri, pirms protestējot opozīcija vispār pameta sēžu zāli.

Jāatgādina, ka, Saeimai strādājot īpašos apstākļos vienlaikus no astoņām dažādām zālēm un sazinoties elektroniski, bet balsojot mutiski, balsošana par jebkuru jautājumu prasa salīdzinoši vairāk laika nekā normālos darba apstākļos, izmantojot Saeimas elektronisko balsošanas sistēmu. Jaunajos apstākļos arī nedz žurnālistiem, nedz sabiedrībai uzreiz pēc balsojuma nav zināms, kā balsojis katrs deputāts.

Uzreiz pēc pirmā šāda balsojuma, kurā Saeima noraidīja opozīcijas ierosinājumu, opozīcija iesniedza identisku prasību, taču Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka tikko tāds pats ierosinājums tika noraidīts, tāpēc nav balsojams. Mūrniece nedeva vārdu Gobzemam izteikties par procedūru pie šī jautājuma. Vairāk opozīcija balsojumus par debašu laika pagarināšanu nepieprasīja.

Saeima neatbalstīja opozīcijas priekšlikumu noteikt dīkstāves pabalsta minimālo robežu 300 eiro un maksimālo 1000 eiro apmērā. Debatēs pie šī priekšlikuma Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka tāds iesniegts jau otro reizi. Viņš norādīja, ka valdība rezervējusi atbalstam krīzes laikā 2,6 miljardus eiro, bet mēnesī dīkstāves pabalstos izmaksāti vien 5 miljoni. "Ir milzīga plaisa starp nodomiem un realitāti," sacīja deputāts, uzslavējot koalīciju, ka "esat sapratuši un labojat", papildu jau piešķirot 50 eiro par bērnu, un turpmāk paredzot minimālo apmēru 130 eiro. Tomēr Dombrovskis vaicāja: "Kādi aprēķini pamatā? Vientuļajai mammai ar diviem bērniem pietiks visam ar 230 eiro mēnesī? Uz ko balstās šie skaitļi? Izskatās, ka pagrābti no gaisa."

Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka opozīcijas rosinātā summa ļautu cilvēkiem izdzīvot. Viņa atzina par labu esam, ka tagad beidzot būs minimālais pabalsts vismaz 130 eiro, par ko valdība lemj šodien, un atgādināja, ka trešdaļai valsts iedzīvotāju nav uzkrājumu, bet 40% ir uzkrājumi tikai četriem mēnešiem.

Savukārt Gobzems prasīja no valdības konkrētus kritēriju iziešanai no krīzes, ne tikai mājienus par līgošanu kopā. Arī Regīna Ločmele-Luņova (S) atzina, ka labi, ka valdība beidzot noteiks minimālo dīkstāves pabalsta apmēru 130 eiro, bet norādīja, ka Saeimai jau šodien ir iespēja to noteikt 300 eiro apmērā, jo no 130 eiro mēnesī nav iespējams izdzīvot. Linda Liepiņa aicina atbalstīt šo priekšlikumu un valdošajai koalīcijai "atkausēt savas ledus sirdis" un ieklausīties cilvēku stāstos, kuri saņem mazos pabalstus.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī opozīcijas priekšlikums dīkstāves pabalstu izmaksāt arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kā arī komercsabiedrību un mikrouzņēmumu valdes loceklim.

Tas ir rosinājums minimālā apmērā pabalstu izmaksāt arī mikrouzņēmumu darbiniekiem, skaidroja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka būtu jāizmaksā pabalsti, neveicot kontroli uz vietas, ja izmaksā minimālo pabalstu, jo tas izmaksā pārāk dārgi un nelietderīgi tērē resursus. Dombrovksis pārmeta, ka valdošā koalīcija principā neizvēlas atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, bet pēc laika tos pieņem paši, bet tikmēr cilvēki cieš. Tāda spēle un spītība ir nevietā ārkārtējā situācijā, norādīja deputāts.

Liepiņa norādīja, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir legāls nodoklis, pat ja no tā varbūt jau vajadzēja atteikties, taču, kamēr tas nav atcelts, nav pamata sodīt cilvēkus, kas neko nelikumīgu nedara. Jūlija Stepaņenko pārmeta valdībai nievājošu attieksmi pret godīgiem darba darītājiem, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli.

Gobzems aicināja valdošo partiju pārstāvjus debatēs skaidrot savu rīcību, nevis klusējot skatīties savos mobilajos telefonos. Valainis koalīcijas pārstāvjiem ieteica brīvdienās apmeklēt tirgus dažādās Latvijas vietās un paskatīties acīs mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem un paskaidrot, kāpēc no dīkstāves pabalstiem plānotajiem 65 miljoniem eiro patlaban izmaksāti vien pieci un kāpēc šie cilvēki tos nevar saņemt.

Opozīcija arī rosināja, ka dīkstāves pabalstu piešķir neatkarīgi no pretendenta nodokļu parādiem aprēķināto nodokļu apmēra, darba devējam un valdes loceklim piemērotajiem sodiem, revīzijas (audita) rezultātā noteiktām valsts budžetā papildus iemaksājamām summām vai no valsts budžetā atmaksājamā nodokļa apmēra.

Pamatojot to, Dombrovskis sacīja, ka nav godīgi pret darba ņēmējiem, ja viņiem tagad krīzes apstākļos jācieš darba devēja un Valsts ieņēmumu dienesta strīdu vai kādu neiesniegtu dokumentu dēļ. Arī Reizniece-Ozola pārmeta valdošajai koalīcijai, ka sabiedrībai tiek sūtīti nepareizi signāli, neatbalstot visus grūtā brīdī.

Liepiņa sacīja, ka cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā zina, ka nodokļu parāds ir ikdiena uzņēmēju dzīvē, tāpat kā sodi, ko uzliek VID par ļoti dažādiem iemesliem. Nikolajs Kabanovs (S) kritizēja valdību par nepareizu ekonomisko politiku, izvēloties taupīšanu un deflācijas veicināšanu.

Didzis Šmits norādīja, ka dīkstāves pabalsti jau pēc būtības netiek maksāti, jo tā ir sociāla pieeja, kas tagad izvēlēta. Šajā krīzē objektīvu iemeslu dēļ ir skarti visi, tādēļ jāatbalsta visi, kam vajag palīdzību. Šmits pārmeta, ka valdošā koalīcija sūta vēstījumu sabiedrībai, ka nav vērts darboties uzņēmējdarbībā, bet tikai valsts pārvaldē, kur algu maksā arī tad, ja krīzes laikā nav jāiet uz darbu.

Tomēr pašas opozīcijas domas dalījās viedoklī par ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikumu par algu samazināšanu valsts pārvaldē, pret kuru izteicās vairāki "Saskaņas" pārstāvji.

Priekšlikums paredzēja, ka laikā, kamēr ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju valstī sakarā ar Covid-19 izplatību, valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem , kuriem ārkārtas situācijas dēļ ir iestājusies dīkstāve, dīkstāves periodā var tikt noteikta atlīdzība līdz 75% apmērā no mēneša bruto darba samaksas, bet ne mazāk kā valstī noteiktā minimālā alga.

Dombrovskis šo priekšlikumu pamatoja ar to, ka arī valsts pārvaldē un pašvaldībās daļai ir samazinājies darba apjoms vai ir dīkstāve, bet alga tiek maksāta pilnā apjomā, kamēr privātajā sektorā situācija ir pretēja. "Viens likums, viena taisnība visiem," Dombrovskis atgādināja par uzrakstu Ministru kabinetā.

Arī Valainis uzsvēra, ka krīzes situācijā ir izveidojusies divu līmeņu Latvija, norādot, ka valsts pārvaldē "lielā bilde paliek neskarta, un strādā tā, it kā krīze to neskartu", kas ir slikts signāls no valsts pārvaldes puses. Ļubova Švecova (S) atgādināja, ka valdošā koalīcija izvirzījusi mērķi līdzināties Ziemeļvalstu modelim, bet tas prasa lielāku solidaritāti un sociālo atbalstu, nekā patlaban tiek sniegts.

Igors Pimenovs (S) teica, ka šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas ļaus samazināt algas darbiniekiem un mazinās viņu izvēles iespējas. Deputāts atsaucās uz ekonomikas teoriju, ka lejupslīdes laikā nav jāsamazina ienākumi un ekonomiskā aktivitāte, tāpēc šis priekšlikums ir kaitīgs. Arī Andrejs Klementjevs (S) teica, ka valsts un pašvaldības darbiniekiem nav tās lielākās algas un tagad krīzes laikā nebūtu jāsamazina viņu atalgojums, jo daudz tāpat turpina darbu attālināti.

Reizniece-Ozola gan norādīja, ka Latvijā lielākas algas ir valsts pārvaldē. Deputāte neesot sajūsmā par šo priekšlikumu, jo to var uztvert kā sodīšanu, tomēr nav korekta dzīvošana tā, it kā nebūtu krīze, nepārskatot valsts pārvaldes izdevumus, izņemot komandējumiem, jo tāpat nekur nevar aizbraukt.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī priekšlikumi, ka uzņēmums, kurš saistībā ar Covid-19 saņem dīkstāves pabalstu, ir tiesīgs dalīt darbu starp visiem uzņēmuma darbiniekiem, un ka dīkstāves pabalsta piešķiršanai un uzņēmuma apgrozījuma krituma izvērtēšanai ņem vērā dabisko uzņēmējdarbības apjoma pieaugumu.

Saeima neatbalstīja arī opozīcijas priekšlikumu, ka dīkstāves pabalstu darbinieks var saņemt vairākās darba vietās, nepārsniedzot kopējo noteikto dīkstāves pabalsta summu. Liepiņa norādīja, ka tas būtu taisnīgi attiecībā uz tiem, kas maksājuši nodokļus un, lai "savilktu galus", strādājuši vairākās darba vietās.

Opozīcija bija iesniegusi priekšlikumu arī ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas visiem, kam tās pēc likuma pienākas, proti, visiem 1.-4. klašu bērniem. Evija Papule (S) norādīja, ka ar šo priekšlikumu ir Saeimai pienākums labot valdības kļūdu.

Deputāts Gobzems gan debatēs pie šī priekšlikuma, gan citiem publiski lasīja cilvēku vēstules par grūtībām, ar kādām saskaras cilvēki šajā krīzē, un tādā veidā kaunināja valdošās koalīcijas pārstāvjus par krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem. Šmits norādīja uz paradoksu, ka šīs krīzes laikā tiek sagrautas lietas, kas tika ieviestas iepriekšējās krīzes laikā, piemēram, brīvpusdienas. Pēc deputāta domām plašāks brīvpusdienu piedāvājums krīzes laikā dotu darbu arī uzņēmējiem.

Deputāts un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) atbildēja uz opozīcijas pārmetumiem, norādot, ka patlaban izvēlētais veids gan nodrošina pusdienas tiem, kam nepieciešamas, gan ļauj atbalstīt vietējos uzņēmumus. Deputāts pārmeta nekorektu rīcību dažām ZZS vadītām pašvaldībām.

Opozīcija rosināja arī, ka krīzes laikā valsts amatpersonām reprezentācijas izdevumi netiek izmaksāti un kompensēti. Deputāte Stepaņenko to pamatoja ar faktu, ka nekādas oficiālas tikšanās taču nenotiek ārkārtējās situācijas laikā.

Saeimas atbalstu neguva arī opozīcijas priekšlikums atļaut rīkot brīvdabas audiovizuālo priekšnesumu izrādīšanu apmeklētājiem atrodoties savās automašīnās, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību un pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu un norēķinu veikšanu elektroniskā formā, tajā skaitā diennakts tumšajā laikā pēc pulksten 22. Priekšlikuma iesniedzēji to pamatoja ar atbalstu pašmāju māksliniekiem, kā arī tiem, kas cieš no socializācijas trūkuma.

Saeimas pieņemtie likuma grozījumi nosaka, ka izdevumi, kas radušies, sniedzot sociālo atbalstu, tiek atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz VID kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram, iekšlietu struktūru palīdzība mediķiem karantīnas pasākumu veikšanā, noteikts, ka publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai bezatlīdzības lietošanā. Noteiktu publiskas personas mantu, proti, individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus, arī varēs nodot bezatlīdzības īpašumā.

Ar grozījumiem noteikts, ka VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai darba devējs, nevis darbinieks.

Šāda kārtība paredzēta, lai ierobežotu personu loku, kuri ir tiesīgi apstrīdēt VID lēmumu, un samērot VID administratīvo slogu, jo nebūs jāizskata formāli vai nepamatoti trešo personu – darbinieku - apstrīdēšanas iesniegumi, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumu autori norādījuši, ka darba ņēmējs savu interešu aizsardzību var īstenot, vēršoties pie sava darba devēja, kas ir administratīvā akta adresāts.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos personu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, kas apgrūtina kopsapulču organizēšanu, noteikts, ka sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31. jūlijam.

Grozījumi arī noteic, ka pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir samazinājies par 50 procentiem, var saņemt valsts budžeta aizdevumu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu tā uzturēšanas izdevumu finansējumu.

Noteikts arī, ka pašvaldība, lai atbalstītu sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus, var lemt par atlaides piemērošanu pašvaldību telpu nomai vai arī atbrīvot no nomas maksas. Šādos gadījumos pašvaldības izmaksas nav plānots kompensēt no valsts budžeta.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības saglabāt finansējumu sabiedriskajām organizācijām par iepriekš noslēgtajos sadarbības līgumos paredzēto pakalpojumu sniegšanu. Plānots arī, ka līgumus varēs grozīt, tos pielāgojot pašreizējai situācijai un ļaujot izmaksāt darbiniekiem atalgojumu, nevis projektus pārtraukt vai iesaldēt, teikts likumprojekta anotācijā.

Savukārt, lai atbalstītu komercpārvadājumu uzņēmumus, grozījumi paredz, ka kravas pārvadājumu transportlīdzekļiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā netiek izmantoti, varēs pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot numura zīmes, un pirms termiņa izbeigt obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises darbību. Tas mazinātu pārvadātāju administratīvos izdevumus par transportlīdzekļiem, kas atrodas dīkstāvē, tostarp par numura zīmju nogādāšanu atpakaļ transportlīdzekļa atrašanās vietā, teikts grozījumu anotācijā.

Vēl grozījumi paredz izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, kurā plānots ieguldīt ne tikai publiskos, bet piesaistīt arī privātos līdzekļus, tādējādi sniedzot atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ieguldot uzņēmuma kapitālā. Fondu pārvaldīs attīstības finanšu institūcija "Altum".

Ar likuma grozījumiem līdz 30. aprīlim pagarināts Latvijas Stabilitātes programmas 2020.-2023. gadam iesniegšanas termiņš, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot šī gada februārī izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Līdz šim programma Saeimā bija jāiesniedz līdz katra gada 15. aprīlim.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.