RAKUS ārsts par Covid-19 izplatību: pusotru, divas nedēļas noteikti nedrīkstam atslābināties  (179)

Piemēram, kā vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs, trešdien apstiprināti 17 jauni Covid-19 gadījumi, otrdien – 13, pirmdien – deviņi. Jautāts, par ko šie skaitļi liecina, RAKUS ārsts komentē: pat, ja diennaktī ir nevis desmitiem pozitīvu testu, bet gan seši vai 12, tas nozīmē vien to, ka vīruss turpina cirkulēt sabiedrībā un ka jāsaglabā piesardzīga attieksme.

Dati par aizvadīto diennakti liecina, ka slimnīcā nonācis viens pacients, bet kopumā Latvijā stacionēti 40. No tiem 34 pacientiem ir vidēji smaga, bet sešiem smaga slimības gaita.

RAKUS intensīvās terapijas nodaļā vienlaikus kādā brīdī bijuši seši ar Covid-19 inficēti pacienti. Plaudis atzīst, ka līdz šim nav piedzīvota cīņa par gultām, taču atgādina, ka pacientu grupā, kuriem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, mirstība ir ļoti augsta. "Tas piederīgajiem un mums kā ārstiem nozīmē lielu slodzi gan fiziski, gan morāli," atzīst RAKUS ārstniecības direktors.

Līdz šim Latvijā miruši 11 pacienti ar Covid-19.

Par Covid-19 pacientu mirstības iemesliem izskanējuši dažādi pieņēmumi. Plaudis norāda, ka Covid-19 vīruss jau faktiski nav tas, kas pacientu nogalina, bet gan organisma atbildes reakcija. "Vīruss izsauc iekaisumu un to, cik vienam vai otram pacientam iekaisums vētraini attīstīsies, ir ļoti grūti prognozēt. Tas ir ļoti individuāli, to neviens pasaulē vēl nav noskaidrojis. Iekaisuma reakcija izraisa orgānu mazspēju. Tas nozīmē, ka orgāni, kuriem normāli ir jāfunkcionē, normāli nefunkcionē," skaidro ārsts.

Turklāt, lai arī šis vīruss pamatā saistīts ar elpceļiem un skar plaušas, Covid-19 pacientiem var būt arī citu orgānu nepietiekamība, piemēram, aknu nepietiekamība, sirds asinsvadu sistēmas nepietiekamība, kad jāuztur gan sirdsdarbība, gan asinsspiediens, arī nieru nepietiekamība, kad ir nepieciešama nieru aizstājterapija jeb dialīze. Tā kā šo pacientu stāvoklis ir sarežģīts, viņiem jāatrodas intensīvajā terapijā ne tikai, lai saņemtu plaušu ventilāciju. Tā nav nepieciešama visiem.

RAKUS pieredzē ir gan stāsti par intensīvās terapijas pacientiem, kuri nomiruši, gan arī stāsti par pacientiem, kuri no nodaļas izrakstīti un turpinājuši ārstēties slimnīcā.

Pacientiem ar smagāku slimības gaitu lielākoties ir dažādu nopietnu hronisku saslimšanu fons. Tādi gan nav visi saslimušie.

"Covid-19 epidēmiju mēs varam salīdzināt zināmā mērā ar gripas epidēmiju, kas katru gadu ir Latvijā. To, vai es konkrēti inficēšos vai neinficēšos, – to ir ārkārtīgi grūti pateikt. Var būt tāda situācija: man blakus stāv pacients ar simptomiem vai bez un izdala vīrusu, un es inficējos un saslimstu, bet jūs, kas arī esat ciešā kontaktā ar viņu, neinficējaties un nesaslimstat. Tas nozīmē, ka jūsu imūnā sistēma ir, acīmredzot, nedaudz citādāk noreaģējusi. Kāpēc – tas ir miljons dolāru jautājums, uz to es neatbildēšu," saka Plaudis.

Ja kāds domājot, ka varbūt viņam šobrīd ir tikai saaukstēšanās, tad mediķi aicinātu tā vietā labāk rīkoties, proti, konsultēties ar savu ģimenes ārstu. "Neviens ārsts nevarēs pašā slimības sākumā inficētam cilvēkam ar viegliem simptomiem noprognozēt, jums ir 15 procentu risks, ka varat nomirt, vai 78," skaidro Plaudis.

Būtiski ir visiem sekot līdzi savai veselībai. Plaudis ieskicē, kāda ir tipiska Covid-19 saslimšanas gaita: "Sākotnēji ir simptomi elpceļos, neliela temperatūra, un tad pacientam ir uzlabošanās periods, un tad sākot ar otro nedēļu, devīto, desmito dienu, ir otrais vilnis, kad pacienta stāvoklis pasliktinās, jo vīrusam pievienojušās, kā medicīniski saucam, superinfekcijas. Cilvēciski runājot – mums visiem elpceļos dzīvo daudz un dažādi mikrobi, kuriem tur ir jābūt. Tajā brīdī, kad vīruss imūno sistēmu un barjeru ir sabojājis, šie normālie mikroorganismi, kuri mums dara labu, pēkšņi kļūst ļauni un plaušas saslimdina vēl vairāk". Tiesa, Covid-19 gaita ne vienmēr ir tipiska. Vairāk par Covid-19 var lasīt šeit.

Lai arī ārsti zina, ka ir tā dēvētās kopējās tendences, proti, ir identificētas riska grupas, piemēram, pacienti gados, pacienti, kuriem jau ir elpceļu slimības vai nieru vai citu orgānu nepietiekamība, tomēr tas noteikti nenozīmējot, ka iznākums būs letāls.

RAKUS ārsti novērojuši, ka, lai arī turpinās Covid-19 pandēmija, neviens citas slimības "nav atcēlis". "Kopējā noskaņa ir tāda, ka tie pacienti, kas pēdējā laikā iestājas slimnīcā ar citām saslimšanām, nevis Covid-19, tomēr ir novēloti un smagi," stāsta Plaudis, kurš ir arī RAKUS ķirurģijas galvenais speciālists.

Viņš pieļauj, ka cilvēkus lielākoties sasniedz tikai informācija par jauno koronavīrusu un cilvēki "varbūt baidās, nezina, kautrējas vai nesaprot", ka var vērsties pie ģimenes ārsta un vajadzības gadījumā doties uz slimnīcu arī tad, ja ir citas nopietnas veselības problēmas. "Slimnīca ārstē ikvienu neatliekamu pacientu. Ja laikus nevēršas pēc palīdzības, var nomirt tāpat kā no Covid-19," uzsver Plaudis.

Ārstiem ir bažas, ka var drīzā nākotnē var pienākt brīdis, kad slimnīcas būs pārslogotas ar novēlotiem, smagiem saslimšanas gadījumiem, piemēram, sirds asinsvadu slimībām – insultiem un infarktiem. "Infarktu skaits gan šobrīd ir mazinājies. Cilvēki tiešām sēž mājās, viņiem nav tik daudz fizisku aktivitāšu, viņi neuztraucas tik daudz. Taču ir arī citas lietas. Piemēram, ja pacientam bijusi nepieciešama plānveidā kāda operācija simptomātiskas slimības dēļ, tad vienā brīdī tā plānveida situācija var pārvērsties neatliekamā situācijā. Un gaidīt to plānveida datumu, kas tagad ir atcelts arī nebūtu pareizi, tad jāvēršas uzņemšanas nodaļā," piebilst Plaudis.

Ārsts arī uzsver, ka tagad slimnīcā atjaunotas ir pirmreizējās ambulatorās konsultācijas. "Tas nozīmē, ka hroniskais pacients īsti netiek pie ārsta speciālista slimnīcā, taču jāatceras, ka var konsultēties ar ģimenes ārstu," viņš norāda. Ja ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam nepieciešama stacionāra ārstēšana, viņam ir tiesības pacientu nosūtīt uz slimnīcu.

Jau vēstīts, 16. aprīlī Saeima atbalstīja valdības lēmumu Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 12. maijam.