Piektdien Saeima nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai valdošās koalīcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", paredzot noteikt 15. decembri par Pretpadomju cīnītāju dienu. Tā kā "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins iebilda pret likumprojekta nodošanu komisijai, deputātiem par šo jautājumu bija jābalso. Par nodošanu nobalsoja 61 deputāts, pret bija 14 deputāti.
Agešins pauda viedokli, ka laiks, kad cilvēki cīnās ar krīzes sekām un par ikdienas iztiku, nav piemērots brīdis, lai diskusijām atvērt likumu par svētku un atceres dienām. Deputāts tādā rīcībā saskatīja nodomu novērst sabiedrības uzmanību no reālām problēmām.
Likumprojekts iesniegšanai Saeimas prezidijam sagatavots vēl 27. februārī un to parakstījusi arī Juta Strīķe, kura martā devās mūžībā. Pārēji iesniedzēji ir Ritvars Jansons (NA), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Atis Lejiņš (JV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Raivis Dzintars (NA), Atis Zakatistovs (KPV LV), Aldis Blumbergs, Jānis Dombrava (NA), Juris Jurašs (JKP).
Projekta iesniedzēji tā nepieciešamību skaidro ar to, ka līdzīgi kā likumam "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" šī likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret padomju okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu.
Pretpadomju cīnītāju atceres dienu likumprojekts paredz ieviest 15. decembrī – dienā, kad nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Gunārs Astra (1931-1988) teica savu pēdējo vārdu okupācijas režīma pret viņu vērstajā politiskajā prāvā Latvijas PSR Augstākajā tiesā 1983. gadā. "Viņa runa bija kā hrestomātiska apsūdzība PSRS veiktajai Latvijas Republikas okupācijai un norāde uz Latvijas Republikas pilsoņu tiesību pārkāpumiem," norāda iesniedzēji.
Astras runa apkopoja tos padomju okupācijas režīma noziegumus, starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, pret kuriem protestēja arī citi pretpadomju pretošanās kustības dalībnieki. Latvijas Republika ir novērtējusi Astras darbību, un 2009. gada 3. maija (pēc nāves) viņš apbalvots ar I šķiras Viestura ordeni un atzīts par ordeņa lielkrusta komandieri, vēsta projekta sagatavotāji.
Anotācijā teikts, ka "Pretpadomju cīnītāju atceres diena ir nozīmīga, jo pretpadomju cīnītāju skaits okupācijas periodā bija ievērojams. Pēc Latvijas PSR iestāžu datiem bruņoto pretošanos režīmam veica vairāk nekā 10 750 nacionālie partizāni. Kopējais nacionālo partizānu un bruņoto nelegāļu skaits sasniedza vairāk nekā 20 000 cilvēkus. Nacionālos partizānus un bruņotos nelegāļus atbalstīja ievērojams skaits atbalstītāju. No 1940. gada 17. jūnija līdz 1986. gadam, balstoties uz politiskām apsūdzībām pretpadomju darbībā, tika arestēti 47 218 cilvēki. Ievērojama daļa no viņiem bija pretpadomju pretošanās kustības dalībnieki".
"Pretpadomju cīņa veicināja Latvijas tautas valstiskuma prasības izvirzīšanu un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tādēļ pretpadomju pretošanās kustībai ir liela nozīme Latvijas vēsturē. Pretpadomju cīnītāju atceres diena veicinās Latvijas iedzīvotāju vēstures apziņu, izpratni par Latvijas Republikas neatkarību kā vērtību un izpratni par nepieciešamību aizsargāt savu valsti," uzskata likumprojekta iesniedzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
