Šādas kampaņas novērojamas arī citviet Eiropā. E-pastos tiek apgalvots, ka ļaundaris par lietotāju ievācis sensitīvu informāciju, kamēr apmeklētas pieaugušajiem domātas vietnes. Tālāk tiek draudēts šo kompromitējošo informāciju izsūtīt draugiem, ģimenei un kolēģiem.
"Cert.lv" norāda, ka tas ir krāpšanas mēģinājums un nekāda kompromitējoša materiāla nav. Par līdzīgām kampaņām krievu un latviešu valodās "Cert.lv ir brīdinājis jau iepriekš. Ļaundaris ticamības nolūkos bieži vien arī norāda, ka zina lietotāja e-pasta paroli, kura tiek iekļauta krāpnieciskajā e-pastā. Parole tiešām var būt reāla, taču tā iegūta kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, kādā no interneta resursiem, kur lietotājs ir reģistrējies. Ar konkrētā e-pasta konta paroli tā sakritīs gadījumā, ja visur tiek izmantota viena parole. Jaunākajā no kampaņām daļa lietotāju ir atpazinuši savas vēsturiskās "Linkedin" un "MyHeritage" resursu paroles.
"Cert.lv" norāda, ka, saņemot šādu e-pastu, jāatzīmē to kā surogātpastu/ mēstuli (SPAM), lai tehniskais dienests to saņemtu pēc iespējas ātrāk un citiem lietotājiem tā vairs netiktu izsūtīta.
"Cert.lv" skaidro, ka noteikti nevajag maksāt un uzsākt komunikāciju ar krāpnieku. Drošības nolūkos tiek ieteikts noskenēt iekārtu ar antivīrusa programmatūru un nomainīt paroles, ja atklājies, ka tās ir noplūdušas.
Sev svarīgiem interneta resursiem "Cert.lv" iesaka izmantot unikālu un drošu paroli, un, ja tas iespējams, izmantot arī divu faktoru autentifikāciju. Tāpat ieteikums regulāri veikt lietotņu un operētājsistēmu atjauninājumus.
Avots: "Cert.lv"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
