Aizvadītajā gadā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzeslokā nonākušas vairākas Krievijas vēstniecības Latvijā preses dienesta aktivitātes, kas neatbilst Rietumvalstīs vispārpieņemtiem darba ar medijiem standartiem, ir uzskatāmas par Latvijas informatīvajā telpā īstenotiem ietekmes pasākumiem, kā arī ietver izlūkošanas riskus, SAB norāda savā darbības pārskatā par 2019. gadu.
SAB skaidro, ka Krievijas vēstniecība Latvijā īsteno praksi pasūtīt un apmaksāt publikācijas atsevišķos Latvijas krievvalodīgajos medijos, taču vēstniecības pasūtītie raksti tiek uzdoti kā pašu preses izdevumu gatavoti materiāli. Netiek norādīts, ka saturs ir apmaksāts un sagatavots, sadarbojoties ar Krievijas vēstniecību. Tādējādi gan vēstniecības preses dienests, gan mediju redakcijas maldina lasītājus, liedzot iespēju objektīvi izprast publikācijas kontekstu, pauž Latvijas specdienests.
Kā norāda SAB, piemēram, šādā veidā avīzē "Segodnja" 2019. gada 18. martā ticis publicēts Krievijas propagandas raksts, kas veltīts piecgadei kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Rakstā norādīts, ka "referendums" par Krimas pievienošanu Krievijai bijis demokrātisks, "pieklājīgie" Krievijas speciālo operāciju karavīri tikai garantējuši drošu vidi pilsoniskās gribas īstenošanai, savukārt pēc pievienošanās Krievijai uzplaukums sācies visās jomās.
Krievijas vēstniecības preses sekretārs Vadims Ponomarjovs ar kontaktpersonām Latvijā sadarbību veido, pārsniedzot ierasto darbam ar medijiem nepieciešamo formātu. Viņš atsevišķas kontaktpersonas regulāri ielūdz uz maltītēm restorānos, pasniedz dāvanas, sarunās mērķtiecīgi izzina informāciju un viedokli par specifiskām iekšpolitikas, starpvalstu attiecību un sabiedrisko procesu aktualitātēm, norāda SAB.
Latvijas specdienests arī brīdina, ka, uzturot šādas attiecības ar Krievijas diplomātu, Ponomarjova kontaktpersonas riskē tikt iesaistītas slēptu ietekmes pasākumu īstenošanā vai citās aktivitātēs, kas ir pretrunā Latvijas interesēm.