Uzrunājot Latgales kongresa dienas svinīgā pasākuma dalībniekus Saeimā, Valsts prezidents uzsvēra, ka kongress kā demokrātiska Latgales latviešu pārstāvniecība bija tā institūcija, kas nolēma apvienot Latgali ar pārējām latviešu zemēm un līdz ar to padarīja Latviju par iespējamu. Parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sacīja, ka Latgale ir viens no paraugiem, kas rāda katra atsevišķa cilvēka spēku un spēju nepadoties, vienlaicīgi apliecinot patriotisma spēku, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka šajā dienā atzīmējam Latvijas novadu kopību, jo Latgales kongresā tika nolemts veidot kopīgu valsti ar latviešiem Vidzemē un Kurzemē.
Svinīgajā uzrunā Levits sacīja, ka Latvijas valsts dibināšanas procesā bija svarīgi, lai visas latviešu zemes apvienotos vienā Latvijas valstī, lai starp latviešiem vairs nebūtu robežas. Šodien Latvijas teritorija, ko veido latviešu vēsturiskās zemes, ir noteikta Satversmes 3. pantā, un viena no tām ir Latgale.
"Vēsturisko apvienošanās lēmumu ir pieņēmis tieši Latgales latviešu kongress, un tas ir pamatā mūsu valsts dibināšanai, kas notika pusotru gadu vēlāk. Šis kongress un tieši latgaliešu sabiedrisko darbinieku un politiķu patriotisms bija tas, kas padarīja Latvijas valsti par iespējamu," pauda valsts pirmā amatpersona.
Runājot par novadu reformu, Levits uzsvēra, ka tā ir svarīga, taču latviešu zemes, kas atspoguļo daudzveidīgo, latvisko identitāti, to nozīmi kultūrā, ir īpašs jautājums. Tādēļ viņš uzskata, ka ir nepieciešams likuma regulējums, kas attiektos uz latviešu zemēm kultūrvēsturiskajā izpratnē – uz Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Katrai no latviešu zemēm ir savs īpatnējais kultūrvēsturiskais mantojumu, tādēļ, viņaprāt, šim likumam būtu jāveicina tā saglabāšana un attīstība.
Prezidents arī akcentēja vēstures faktu, ka likums par Satversmes sapulces vēlēšanām noteica, ka sapulci varēja ievēlēt tikai pēc Latgales atbrīvošanas.
"Šis lēmums iemiesoja ideju, ka Latvijas teritorija ir vienota un nedalāma, un tikai visi Latvijas pilsoņi kopā var ievēlēt mūsu pirmo demokrātiski leģitimēto parlamentu – Satversmes sapulci, kas uz savu pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā. Šis datums ir arī Latvijas demokrātijas atskaites punkts," sacīja Levits.
Vienlaikus viņš aicināja izmantot latgaliešu valodu, runāt latgaliski un kopt šo valodu, kas ir latgaliešu kultūras mantojuma nesēja, jo tā ir kopējā kultūras mantojuma daļa, kas ir nozīmīga ne vien latgaliešiem, bet visiem latviešiem.
Mūrniece savā uzrunā akcentēja, ka Latvijā ir situācija, kas prasa iekšēju spēku, lai cīnītos ar jaunā koronavīrusa apdraudējumu un neskaidrību, taču Latvija ir spējusi izcīnīt vēl bīstamākas un smagākas cīņas. Latgale ir viens no paraugiem, kas rāda katra atsevišķa cilvēka spēku un spēju nepadoties, vienlaikus apliecinot patriotisma spēku.
Jau kopš gada sākuma mēs daudzinām Latgales atbrīvošanas simtgadi un Latvijas Neatkarības kara beigas. Tieši Latgalē tika izcīnītas pēdējās Neatkarības kara cīņas. Par Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem norisinājās smagas kaujas. Šo uzdevumu sekmīgi paveica Latvijas armija kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka latgaliešu spīts apliecinājās arī padomju okupācijas gados un trimdā.
"Tieši Latgalē pēdējoreiz pirms padomju okupācijas – Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī – lepni izskanēja neatkarīgās Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!". Pēc tam Latvijā 50 gadus to varējām dziedāt klusi mājās. Taču šogad jūnijā mēs brīvi varēsim atzīmēt savas valsts himnas simtgadi," pauda Mūrniece.
"Spīts, pretošanās spēja, sava novada mīlestība, Latvijas mīlestība – tās ir Latgales un mūsu visu ceļazvaigznes. Lai Latgale vienmēr mirdz spoži un spilgti Latvijas zvaigznājā," uzrunas noslēgumā sacīja Mūrniece.
Savukārt Kariņš, uzrunājot pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka šajā dienā atzīmējam Latvijas novadu kopību, jo Latgales kongresā tika nolemts veidot kopīgu valsti ar latviešiem Vidzemē un Kurzemē.
Premjers akcentēja, ka Latgales kongress bija viens no stūrakmeņiem Latvijas valsts tapšanā. Tās pamatā bija nacionālā apziņa – Vidzemes, Kurzemes un Latgales latvieši apzinājās, ka, neskatoties uz atšķirībām, kopīgā bija krietni vairāk nekā ar jebkuru citu iedzīvotāju grupu kaimiņos.
"Šī spēcīgā apziņa mudināja mūsu vecostēvus un vecāsmātes spert drosmīgu soli un nodibināt Latvijas valsti, apvienojoties latviešu novadiem un izcīnot savu neatkarību. Mēs paturējām savu valodu un identitāti ar visu tās krāšņumu un bagātību atšķirībās, kas pastāv vēl šodien," pauda premjers.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvija pēc nedēļas svinēs valsts neatkarības un atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienu.
"Pirms 30 gadiem atguvām mūsu neatkarību, visi novadi kopā. Ja mēs esam varējuši gadu simtiem vai pat gadu tūkstošiem izdzīvot, tad mēs arī šodien to spējam, neskatoties uz koronavīrusa radītajām grūtībām. Mēs visu pārvarēsim ar vienu svarīgu priekšnosacījumu – līdzīgi kā 1917. gadā, pirms vairāk nekā 100 gadiem – ja turamies kopā, mūsos ir milzu spēks," uzsvēra premjerministrs.
Jau vēstīts, ka pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē un kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā.
Vairāk par Latgales kongresu iespējams lasīt šeit.