Kariņš rosina domāt par masku nēsāšanu; par iziešanu no ārkārtējās situācijas lems nākamnedēļ (plkst. 19:50)  (474)

"Pateicoties sadarbībai valstī, mēs turpinām kontrolēt Covid-19 izplatības gaitu, un, ja salīdzinām sevi ar citām Eiropas valstīm un to, kā šī slimība tiek kontrolēta un kā tā izplatās, mēs faktiski izskatāmies ļoti labi. Tas ir, pateicoties mūsu visu kopīgai sadarbībai, un mūsu pūles arī nes zināmus augļus," teica Kariņš.

Viņš atgādināja, ka bija uzdevis Krīzes vadības padomes sekretariātam nākt otrdien uz valdības sēdi ar analīzi un scenārijiem, kas būtu kā ceļa karte tam, kā mēs varētu iziet no ārkārtējās situācijas Covid-19 ierobežošanai, kas izsludināta līdz 12. maijam.

"Rītdien valdības sēdē mēs uzklausīsim šo informatīvo ziņojumu un sagaidām, ka tur būs ceļa karte, piemēram, ja izpildās šādi nosacījumi, tad mēs varētu rīkoties šādi, vai citādi, ja situācija atšķirīga. Nākamnedēļ valdībā mums jāpieņem konkrēti lēmumi, lai visi varētu saprast, kas notiks pēc 12. maija. Es saredzu, ka jebkuros lēmumos būs zināms pakāpeniskums, jo diemžēl šis vīruss pasaulē nav uzvarēts un joprojām nav ne vakcīnas, ne zāļu kārtīgai ārstēšanai. Uzklausīsim rīt ekspertus un nākamnedēļ atbilstoši lemsim," skaidroja Kariņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, kas mūs sagaida pēc 13. maija un kurā brīdī varētu atsākties, piemēram, pasažieru lidojumi, Kariņš sacīja, ka šis ir jautājums, ko savā starpā apsprieduši arī Eiropas Savienības valstu vadītāji, jo jēga atvērt mūsu lidostu ir tikai tad, kad otrā galā pasažierus negaida 14 dienu pašizolācija, kā arī ir pārliecība par drošību, lai nesāktos jauns vīrusa vilnis, jo ne visas valstis tikušas galā tik labi kā Latvija. "Mēs meklējam Eiropas līmenī pēc iespējas koordinētu pieeju, kā atsākt šādas darbības," teica Kariņš, neko konkrētāk nepaskaidrojot.

"Mēs kā koalīcija un valdība līdz šim esam pamatā ieklausījušies epidemiologu un speciālistu ieteikumos, un viņiem arī būs tas gala vārds. Kā valdības vadītājs es, protams, gribu darīt visu, lai ekonomika pēc iespējas ātri atveseļojas, bet mana pirmā prioritāte tomēr paliek iedzīvotāju veselība un drošība. Mēs turpināsim līdzsvarot. Jaunnedēļ pieņemsim lēmumu, lai būtu lielāka skaidrība, kā mēs virzīsimies uz priekšu," piebilda valdības vadītājs.

Kariņš žurnālistiem arī paskaidroja, ka sadarbības sanāksmes un valdības sēdes joprojām notiek attālināti viena iemesla dēļ, jo "mēs jau vienreiz un es pats personīgi arī piedzīvojām, ka viens kolektīvā ir saslimis un visi ir obligātā pašizolācijā".

Par izejas scenārijiem Kariņš lēsa, ka viena no iespējām, lai sadzīvotu ar vīrusu, pret kuru vēl nav ne zāļu, ne vakcīnas, ir ieteicams sabiedriskajā transportā un veikalos visiem nēsāt sejas maskas.

"Domāju, ka mēs valstī uz to virzīsimies. Tas ir nepieciešams, lai mēs pasargātu otru cilvēku no sava šķaudiena vai klepus, jo mēs zinām, ka ne visi cilvēki, kas inficēti, jūtas slimi un to apzinās. Tāpēc viņi var neviļus šo vīrusu izplatīt tālāk. Ja katram būtu sejas maska, tad krietni ir ierobežota slimības izplatība. Tas ir viens aspekts, uz ko mums būtu jāgatavojas, un daudzviet Eiropā jau tas ir gandrīz obligāts pasākums. Es pats esmu vairākās sanāksmēs bijis ar masku. Pirmā reize – pavisam neērta un smacīga, bet otro reizi jau esi drusku pieradis," teica Kariņš.

Atbildot uz precizējošiem žurnālistu jautājumiem, kad valdība varētu lemt par masku obligātu nēsāšanu, Kariņš sacīja, ka nav vēl bijusi runa par obligātu nēsāšanu un viņš to domājis kā ieteikumu. "Es jau pats to daru, mani ģimenes locekļi to dara, kad iet veikalā. Sestdien es biju veikalā un tajā brīdī es tur biju vienīgais ar masku. Es varbūt pasargāju citus, bet es nebiju pasargāts no citiem. Es justos daudz labāk, ja visiem būtu līdzīgi, un tādā veidā mēs droši ierobežotu šo slimības transmisiju," paskaidroja Kariņš.

Ministru prezidents arī atzina, ka tiek strādāts pie mobilajām aplikācijām, kas palīdzētu ierobežot vīrusa izplatību, gan uzraugot, vai cilvēki, kam noteikta karantīna, to tiešām ievēro, un otrs būtu rīks, kas palīdz mums labprātīgi informēt par savu kustību, lai pēc tam varētu brīdināt par atrašanos inficēta cilvēka tuvumā. Kariņš atzina, ka ļoti nopietni tiek strādāts, lai ievērotu cilvēku privātumu.

"Pie šiem rīkiem tiek strādāts, un domāju, ka tie būs nepieciešami. Mums būs jāiemācās sadzīvot ar šo vīrusu. Tas ir iespējams, un viņš ir kontrolējams, kā mēs jau to tagad redzam," sacīja Ministru prezidents.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teikto, ka reizi četrās nedēļās varētu vērtēt noteikto kritēriju izpildi un lemt par turpmāko rīcību, Kariņš atgādināja, ka Latvijā ierobežojumi ne tuvu nav tik stingri kā citās valstīs, kuras tagad sāk atvieglot ierobežojumus. "Mums būs jāuzklausa, ko eksperti saka, un jāņem vērā. Ja kaut ko palaižam vaļā, tad jāskatās, kāds ir efekts," teica Kariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) par valdības rīcību šajā jautājumā sacīja, ka mūsu pieeja ierobežojumu atcelšanā atšķirsies no citām valstīm, kur bija cita pieeja.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atgādināja, ka, pateicoties savlaicīgi ieviestajiem ierobežojumiem, tika izglābtas dzīvības un novērsta humanitārā katastrofa, kādu piedzīvoja un joprojām piedzīvo daudzas valstis Eiropā un pasaulē. "Šie ierobežojumi nav politiķu vai amatpersonu untums. Tā ir nepieciešamība. Tas, protams, rada negatīvas blaknes, diskomfortu un arī sociālekonomiskās grūtības, un to mēs ļoti labi saprotam. Bet, ja būtu humanitārā katastrofa un paralizēta medicīnas sistēma, mēs tāpat būtu nonākuši pie sociālekonomiskajām grūtībām, un varbūt pat vēl krietni lielākā mērā. Ierobežojumi ir mūsu pašu labā, un tos var atcelt tad, kad ir objektīvi nosacījumi atcelšanai," teica Dzintars, atzinīgi vērtējot Viņķeles vēlmi piedāvāt sabiedrībai konkrētu algoritmu ierobežojumu atcelšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka valdība nekavējas ar ierobežojumu atcelšanu. "Domāju, ka kopumā kā valdība esam bijuši ļoti prātīgi saistībā ar ierobežojumu noteikšanu. Mēs nevienā gadījumā nevaram Latvijā noteiktos ierobežojumus uztvert kā pārspīlējumu," teica Pūce, pateicoties sabiedrībai par disciplīnu, kas ļāvis ierobežot slimības izplatību, tomēr jāpatur prātā, ka joprojām ir smagi slimi cilvēki un ir arī mirušie. Pūce uzskata, ka vienīgais iespējamais pareizais ceļš ierobežojumu atvieglošanai ir par pamatu ņemt datu analīzi, tāpēc viņš pilnībā atbalsta veselības ministres pieeju.

Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Krišjānis Feldmans sacīja, ka partija atbalsta datos balstītu politiku, tomēr uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties pie normālas ekonomiskās aprites valstī. "Kopumā ir skaidrs, ka 12. maijs būs brīdis, kad kaut kādi lēmumi būs jāpieņem. Te jāpiebilst, ka JKP varētu atbalstīt ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz mēnesi tāpēc, ka tas ir juridiskās tehnikas jautājums. Īpašajā ārkārtējās situācijas Covid-19 likumā ierakstītas daudzas lietas, kas nav citos likumos, bet ir svarīgi, lai tās darbojas arī pēc 12. maija. Tāpēc aicinu tik ļoti nesaistīt ārkārtējās situācijas jautājumu ar ierobežojumu jautājumu, jo tie būs lielā mērā jāsaglabā ilgu laiku, bet ārkārtējā situācija būs juridiski vēl ilgāku laiku," teica Feldmans.

Jau ziņots, ka, lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc ministres teiktā, no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās. Tādēļ tiks piedāvāts "izmērāmo kritēriju režģis" un tieši tas būs rādītājs, kad un kādi ierobežojumi var tikt mainīti.

Šie kritēriji būs - inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku skaits, smago gadījumu skaits un arī tas, vai veidojas kompakti uzliesmojumi iestādēs vai apdzīvotās vietās.

Pēc Viņķeles paustā, četru nedēļu posmā vērtējot šos kritērijus, būs redzams, vai situācija mainās un uz kuru pusi.

Vienlaikus viņa minēja, ka speciālisti piedāvā vērtēt arī vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Ministre uzskata, ka šis būtu apsverams variants.

Kopumā ministre domā, ka šis Latvijā ir Covid-19 augstākais saslimstības punkts, vienlaikus viņa atzīst, ka nevar pilnīgi droši teikt, ka sliktākais ir aiz muguras, jo Covid-19 īpatnība ir tā, ka ir ārkārtīgi daudz nezināmo.

"Ir skaidrs, ka Covid-19 nekur nepazudīs un līdz rudenim pilnīgi droši būs jādzīvo ar realitāti, ka vīrusa inficēšanās līkne arī pasaulē varētu atkal iet uz augšu," sacīja ministre, kā piemēru minot Singapūru, kur vērojami uzliesmojumi.

Kā uzsvēra Viņķele, Veselības ministrija ļoti labi saprot, ka ilgstoši uzturēt ierobežojumus, pat ja tie ir tik mēreni kā Latvijā, ir sabiedrībai ļoti nogurdinoši. "Šeit jāsaprot, ka tā cena ir kārtējais uzliesmojums.(..) Tā diemžēl ir šī vīrusa viltīgā daba. Lai mēs atkāptos no kādiem ierobežojumiem, par pamatu ir jāņem kritēriji," uzsvēra politiķe.

Kopumā ministre domā, ka visi ierobežojumi 12. maijā, kas ir ārkārtējas situācijas termiņa beigas, nebeigsies.