Soli pa solim risinot un pilnveidojot atbalstu Covid-19 izplatības dēļ izraisītās krīzes dēļ cietušajām nozarēm, valdošā koalīcija ir lēmusi par atbalstu zinātniekiem piecu miljonu eiro apmērā un drīzumā sola arī sarunu par jaudīgu atbalstu kultūras nozarei, kura ir viena no krīzes smagāk skartajām jomām. Tas secināms no koalīcijas politiķu teiktā pēc valdības partiju sadarbības sanāksmes pirmdien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka "visi vienoti lēmām piešķirt papildu piecus miljonus eiro zinātnei – valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanai". Pēc viņa teiktā, zinātne ir virziens uz nākotni, jo zinātne ir tas nepieciešamais posms, lai "mēs varētu veicināt mūsu ekonomikas pārveidošanu uz to, ka tā spēj radīt arvien vairāk vērtības darbiniekiem un valstij kopumā".
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars piebilda, ka sadarbības sanāksmē vairākkārt pieminēta metafora, kā nevis pirkt pienu, bet gan govi, kas dos pienu, proti, kā gudri ieguldīt līdzekļus tautsaimniecības atveseļošanai. Dzintars pauda īpašu gandarījumu par vienošanos par atbalstu zinātnei, jo tas ir ir NA jau pirms nedēļas pieteiktais jautājums. Dzintars paskaidroja, ka šogad papildu pieci miljoni zinātnes programmai Covid-19 apkarošanai paredzēti pētījumiem, medicīnā, inženierzinātnēs, sociālajās zinātnēs, ekonomikā. Koalīcija arī vienojusies turpināt diskusijas citos formātos par papildu atbalstu zinātnei.
Savukārt, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par kultūras nozares pārstāvju vēstuli un lūgumu pēc palīdzības krīzes laikā, Kariņš sacīja, ka vēstuli neesot redzējis, bet sadarbības sanāksmē ir runāts un otrdien valdība varētu pieņemt lēmumus par pašnodarbinātajiem kultūras nozarē, kur atbalsta mehānisms nebija līdz galam izstrādāts.
Dzintars, atbildot uz šo "Delfi" jautājumu teica, ka diskusijas par atbalstu kultūras nozarei vēl ir gaidāmas, jo tie soļi, kas ir sperti patlaban, ir tikai akūta ugunsgrēka dzēšana. Vēl pirmdienas vakarā Dzintaram paredzēta saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA), jo esot absolūti skaidrs, ka kultūras joma ir viena no tām, kuru šī krīze un ārkārtējā situācija ir skārusi vissmagāk.
"Arī tad, kad būs noņemti formāli ierobežojumi un ārkārtējā situācija būs beigusies, paies vēl ilgs laiks, kamēr kultūras dzīve atjaunosies tāda, kāda tā bija līdz krīzei. Ir pilnīgi skaidrs, ka būs nepieciešami valsts pasūtījumi un ļoti mērķtiecīgi, jaudīgi atbalsta mehānismi kultūras nozarei un radošiem cilvēkiem. Šobrīd mēs vēl sadarbības sanāksmē detalizēti par to neesam runājuši, un tas varētu būt tuvāko sadarbības sanāksmju jautājums," teica Dzintars.
Uz precizējošu žurnālistu jautājumu par Kultūras ministrijas vēlmi prasīt kompensācijas par nenotikušiem pasākumiem Kariņš atbildēja, ka tas pirmdien netika apspriests, bet kultūras ministrs esot jau runājis ar finanšu ministru.
"Problēma ir saprotama, jo ar valdības rīkojumu ir aizliegti masu pasākumi un droši vien vēl kādu laiku būs, un no tā cieš mākslinieki. Domāju, ka tas ir aprēķināms, jo KM ir zināmi aprēķini, cik, piemēram, maksā uzturēt teātri. Ar šādiem aprēķiniem ir jāiet kultūras ministram uz finanšu ministra vadīto darba grupu, kur piedalās arī nozaru un uzņēmēju pārstāvji. Es sagaidu, ka mēs tur atrodam vienu gudru veidu, kā atbalstīt kultūras cilvēkus, kuriem darbība ir liegta valdības rīkojuma dēļ," paskaidroja valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka KM valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.
Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.
KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.
Savukārt Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese Latvijas kultūras darbinieku vārdā 27. aprīlī nosūtījušas atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā brīdina par līdz šim nebijušu krīzi kultūras nozarē, kā arī aicina veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē un palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā 2020. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
