Video: Valdība nākamnedēļ sāks pārskatīt ārkārtējās situācijas ierobežojumus (plkst. 22:11)  (87)

Iesākot preses konferenci, Kariņš norādīja, ka Latvija ir gājusi garu ceļu saistībā ar Covid-19 ierobežošanu, bet valsts turpina veiksmīgi kontrolēt šīs infekcijas slimības izplatību. "Lēnām rodas apziņa, ka mums kā sabiedrībai ir jāiemācās kaut kādā veidā sadzīvot ar Covid-19, jo izskatās, ka šī slimība tik ātri nevarēs pazust, jo vēl nav ne zāles, ne vakcīna. Tas nozīmē atrast vienu veidu, kā mēs varam ne tikai sevi pasargāt, bet tomēr ļaut un veicināt ekonomikas darbību un tās attīstību," sacīja premjers.

Viņš norādīja, ka otrdien valdība uzklausīja Krīzes vadības padomes ziņojumu, kurš zināmā mērā ir kā "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

Līdz ar to, pēc Kariņa teiktā, valdība plāno nākamnedēļ, 7. maijā, pārskatīt visus lēmumus par ārkārtējo situāciju un ar to saistītos ierobežojumus.

"Protams, ar mērķi skatīties, kurus vai kādus ierobežojumus mēs varētu pakāpeniski atcelt un vienlaikus nodrošināt sabiedrības veselību, drošību un neapdraudēt cilvēku dzīvības," skaidroja premjers. "Mēs saprotam, ka šis nav īslaicīgs pasākums. Vienlaikus mēs saprotam, ka mums ir jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, nepadraudot sevi, bet arī ļaujot ekonomikai tomēr attīstīties."

Viņķele preses konferencē paziņoja, ka Covid-19 epidēmijas dēļ ieviesto ierobežojošo pasākumu mazināšanu turpmāk vērtēs pēc "četri reiz četri" principa, proti, četru nedēļu laika posmā amatpersonas vērtēs situāciju ar infekcijas slimības izplatību, izmantojot četrus kritērijus.

Ministre norādīja, ka jaunā "normālā" situācija turpmāk būs tāda, ka vismaz tuvākā gada laikā nebūs iespējams ar lielu drošību prognozēt, kas notiks pēc pusgada. Līdz ar to ir svarīgi definēt kritērijus, pēc kuriem gan sabiedrība var saprast, kurā epidēmijas kontroles posmā atrodas valsts, gan arī valdība, balstoties šo kritēriju izvērtējumā, varētu pieņemt lēmumus.

Žurnālisti uzdeva jautājumu, vai to profesiju pārstāvjiem, kuru darbu noteiktie ierobežojumi ietekmēs vēl ilgāku laiku pēc ārkārtējās situācijas beigām, valsts atbalstu varēs saņemt arī pēc noteiktā termiņa. Kariņš atbildēja, ka, ja ir ir tāds gadījums, kur valdības lēmumu dēļ nozares, piemēram, kultūras nozare, nevarētu darboties, tad valdība atradīs veidu, kā atbalstīt šo nozari neatkarīgi no citiem lēmumiem.

Norādot, ka vasarā masu pasākumi nebūs iespējami, Kariņš piebilda, ka ir jāatrod labi atbalsta mehānismi, kas būtu pretimnākoši tiem, kuru darbība ir apturēta.

Savukārt Reirs sacīja, ka pieeja ar vienādiem nosacījumiem visiem nestrādā, jo veidojas atšķirīgas situācijas.

"Ir nozares, kur tiešām varbūt pusgadu vai gadu nebūs iespēja atjaunot savu uzņēmējdarbību vai atrast darbavietas, un tāpēc cilvēkiem ir jādod iespējas un tiesības arī pārkvalificēties. Bet pastāv arī situācija, kur ir pieprasījums un darbs un cilvēki ļoti strādā, bet nav finansējuma. Šīs jomas ir saistītas ar medijiem, nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un kultūras jomu," pauda finanšu ministrs.

Izceļot kultūras nozari, Reirs norādīja, ka ir jāveido programmas kultūras nozares atbalstam. "Piemēram, teātriem beidzās valsts finansējums un praktiski viņi jau, varētu teikt, ir uzsākuši tērēt biļešu naudu, kas ieņemta janvārī vai februārī, bet tūlīt šie līdzekļi beigsies. Tāpēc ir nepieciešams veidot programmas tām jomām, kur pasākumi nebūs, cilvēki strādā, bet finansējums nenāk. Līdz ar to šeit ir jānāk palīgā".

Taujāts, vai Reirs atbalstītu Kultūras ministrijas izstrādāto piedāvājumu nozares atbalstam, ministrs atbildēja, ka atbalsts tiks izstrādāts premjerministra izveidotajā un finanšu ministra vadītajā darba grupā, kura to izvērtēs un pieņems gala lēmumu.

"Nav tā, ka viena ministrija kaut ko veido un otra atbalsta – mēs kopā gan veidojam šos nosacījumus, gan pieņemam lēmumus," skaidroja Reirs.

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī Slimību, profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien apstiprināja likuma grozījumus, kas ļauj līdz šā gada 31. decembrim samazināt Darba likumā noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. "Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos," pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Grozījumi paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, samazināt Darba likumā paredzēto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Tāpat darba devējiem būs iespēja piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Ministru kabinets arī pieņēma lēmumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt papildu 75 miljonus eiro, lai veiktu seguma atjaunošanu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem aptuveni 500 kilometru garumā, kā arī vairāku tiltu remontam.

"Publiskās infrastruktūras attīstības projekti stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā. Turklāt papildu finansējums, lai atjaunotu un pārbūvētu sliktā stāvoklī esošos autoceļu posmus un tiltus, gan uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, gan pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību būvniecībā un ar to saistītajās nozarēs," valdības lēmumu skaidroja satiksmes ministrs.

Valdība arī lēma paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Tas darīts, lai nodrošinātu pabalsta saņemšanas iespējas arī tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā laikā ir bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikti nodokļu nomaksas uzrēķini, tostarp nokavējuma naudas un soda naudas, un kuras uz iesnieguma iesniegšanas brīdi savas saistības ar VID ir nokārtojušas, norādīja Kultūras ministrija (KM).

Arī turpmāk dīkstāves pabalsts netiks piešķirts tām pašnodarbinātajām personām, kurām pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi pārsniedz 1500 eiro, kā arī tiem, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības laikā papildu noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro un iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Otrdien arī pieņemts lēmums dot iespēju uzņēmējiem pagarināt Attīstības finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem, kā arī ļaut ražošanas telpu un infrastruktūras izveides vai rekonstrukcijas projekta īstenotājiem lūgt projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu apstākļu dēļ, kuri apdraud projekta īstenošanu sākotnēji paredzētajā laikā.

Vienlaikus valdība palielināja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apmēru līdz 7 miljoniem eiro līdzšinējo 5,8 miljonu eiro vietā paralēlo aizdevumu saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai programmā. Šajā programmā saimnieciskās darbības veicēji "Altum" var saņemt finansējumu paralēlā aizdevuma veidā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdošās koalīcijas partijas 27. aprīļa sadarbības sanāksmes sēdē vienojās piešķirt papildu piecus miljonus eiro zinātnei – valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanai. Raivis Dzintars (NA) skaidroja, ka šogad papildu nauda paredzēta pētījumiem medicīnā, inženierzinātnēs, sociālajās zinātnēs un ekonomikā. Koalīcija arī vienojusies turpināt diskusijas citos formātos par papildu atbalstu zinātnei.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par kultūras nozares pārstāvju vēstuli un lūgumu pēc palīdzības krīzes laikā, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Ministru kabinets otrdien sēdē varētu pieņemt lēmumus par pašnodarbinātajiem kultūras nozarē, kur atbalsta mehānisms nebija līdz galam izstrādāts.

Arī vēstīts, ka KM valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka KM izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā, gan pēc tā.

Tāpat pēc sadarbības sanāksmes Kariņš paziņoja, ka valdību veidojošās partijas vienojās ceļu infrastruktūrai atvēlēt papildu 75 miljonus eiro, kas veicinās ekonomikas atlabšanu. Politisko spēku starpā arī panākta vienošanās pašvaldībām piešķirt 150 miljonus eiro aizņēmumu griestu palielināšanai, nodrošinot iespēju īstenot projektus un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti.

Ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13. marta līdz 12. maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.