Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien, turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pirms trešā lasījuma, atbalstīja deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu pēc novadu reformas jaunveidojamo Lejaskurzemes novadu pārdēvēt par Dienvidkurzemes novadu.
Attālinātajā komisijas sēdē Indriksone paskaidroja, ka brīdi pirms priekšlikumu iesniegšanas trešajam lasījumam termiņa beigām pie viņas vērsušies visu to pašvaldību pārstāvji, kurus plānots apvienot jaunajā novadā, ar lūgumu iesniegt šādu priekšlikumu.
Otrajā lasījumā atbalstītajā redakcijā paredzēts, ka Lejaskurzemes novadā ietilpst Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts, Virgas pagasts.
Komisijas deputāti arī lēma jaunveidojamo Ulbrokas novadu pārdēvēt par Ropažu novadu. Tādu priekšlikumu pēc pašvaldību pārstāvju lūguma bija iesnieguši gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti.
Otrajā lasījumā apstiprinātajā likumā jaunajā Ulbrokas novadā ietilpst Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta.
Komisija atbalstīja arī Valsts prezidenta Egila Levita uz trešo lasījumu iesniegto priekšlikumu, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.
"Delfi" jau ziņoja, ka, gatavojot novadu reformu trešajam lasījumam, atbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā, kā arī konceptuāli vienojās atbalstīt lielo pilsētu pārdēvēšanu par valstspilsētām un piecu administratīvo reģionu veidošanu.
Deputāti vienojās likumprojekta 4. pantu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētās; 2) valstspilsētās ar novada teritoriju; 3) novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā."
Otrajā lasījumā Saeima bija lēmusi, ka lielās pilsētas ir Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga, kas bija noteikts 4. pantā. Tagad VARAM iesaka par valstspilsētām noteikt Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili, bet šis priekšlikums tiks vērtēts vēlāk.
Kā zināms, otrajā lasījumā Saeima negaidīti atbalstīja komisijā iepriekš neatbalstīto deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu terminu "republikas pilsētas" nomainīt uz "lielās pilsētas". Tagad VARAM piedāvāja to nomainīt ar terminu "valstspilsētas". Ministrija skaidro, ka tā ņēmusi vērā ar valodnieku ieteikumu, ka termins "lielā" ir subjektīvs un pakļauts interpretācijām.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā plānots izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
