Mediķu un pedagogu profesionālās organizācijas atklātā vēstulē ir vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot šīm nozarēm nodrošināt finansējumu atbilstoši Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem, lai būtu iespējams nodrošināt mūsdienīgu un iekļaujošu izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.
Atklātā vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietniekam Valdim Dombrovskim (V), veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P), izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem (A/P) Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (V) un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājam Andrim Kužniekam.
Vēstules autori norāda, ka 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu un kurā katrs sabiedrības loceklis varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai rūp cilvēki un tautas labklājība. "Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij," pauž mediķi un pedagogi.
Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būšot vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem. "Tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē," teikts atklātajā vēstulē.
"Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar Covid-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība. Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta," uzsver paziņojuma autori.
"Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas."
Vienlaikus medicīnas darbinieki vēl joprojām atceroties 2019. gada novembra protestus un tur solīto, bet, vērtējot šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, mediķiem saglabājas bažas par lēmumu pieņēmēju izpratnes trūkumu.
Vēstules autori norāda, ka vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus "te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem".
"Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās "dzīrēs" ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz," pauž mediķi un pedagogi.
Paziņojumā teikts, ka šoreiz mediķi un pedagogi prasa citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.
Tāpat viņi aicina lēmumu pieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. "Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme," piebilst vēstules autori.
Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā mediķi un pedagogi profesionāli un godprātīgi veicot savus pienākumus, tādēļ vēstules autori aicina politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likumus.
Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš lemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums.
"Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas," uzsvērts vēstulē.
Līdz ar to mediķu un pedagogu profesionālās organizācijas uzskata, ka ir nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām.
Kā vēstules autore ir norādīta Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
