'Dārgi datori, politiskas intereses' – par krīzes laika iepirkumiem nākas atskaitīties Saeimas komisijā  (94)

Komisija nekādu lēmumu nepieņēma, tomēr tās vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) aicināja valsts iestādes izvērtēt rūpīgi arī turpmāk, ar ko tiek slēgti līgumi un vai nav iesaistītas politiskās personas, jo sabiedrībai tas rada bažas. Viņš arī mudināja uzraugošās iestādes darīt savu darbu un solīja, ka komisija jebkādu informāciju par aizdomīgiem gadījumiem nodos attiecīgajām iestādēm, kā tas jau darīts līdz šim.

Runājot par Covid-19 krīzes laikā veiktajiem iepirkumiem, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paskaidroja, ka šobrīd dienests veic četras ļoti svarīgas funkcijas, kas ir dīkstāves pabalstu izmaksa, gada ienākumu deklarācijas pārmaksu atmaksa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa paātrinātā termiņā un nodokļu nomaksa termiņu pagarinājumu piešķiršana.

"Tajā brīdī, kad tika veikti VID datortehnikas un aizsarglīdzekļu iepirkumi, nevienam nebija skaidrs, kā situācija attīstīsies, un mums bija jābūt gatavībā visas šīs četras funkcijas veikt attālināti. VID kopā ir 3900 darbinieki, no kuriem bija jāspēj izveidot komandu, kas spēs jebkuros apstākļos strādāt attālināti, lai nodrošinātu šo funkciju izpildi," paskaidroja Jaunzeme.

Tādēļ tika veikts 200 datoru iepirkums, un tiem tika izvirzītas speciālas prasības. "Gribētu kliedēt mītu "Kāpēc nevar strādāt ar mājas datoru?". VID darbiniekiem ir pieeja būtiskām datu bāzēm, kurā ietverta iedzīvotāju informācija, un mums nav atļauts strādāt ar privātajiem datoriem, jo tas apdraud datu drošību. Turklāt dati ir apjomīgi, tāpēc datoram jābūt noteiktam ātrumam. Lai atmaksātu PVN tādos termiņos, kā mēs to šobrīd darām, datu analīze ir jāveic ātri un efektīvi," skaidroja Jaunzeme.

Jaunu datoru iepirkumu VID vadītāja joprojām uzskata par pamatotu – datori tiks izmantoti septiņus gadus un cena ir adekvāta datoru klasei. "Tie nav parasti datori. Te nav runa par "word" vai "excel", bet par datu apstrādi lielās datu bāzēs," teica Jaunzeme.

Viņa deputātiem pastāstīja arī par austiņu iepirkumu, par kuru raisījusies interese publiskajā telpā. "Kopš ir izsludināta ārkārtējā situācija, VID konsultatīvais tālrunis katru dienu apkalpo minimāli 2000 zvanus. Tās ir profesionālās austiņas, ko izmanto dienesta konsultanti darbam ar klientiem. Iepriekš VID bija 20 konsultanti, bet tagad piesaistīti kopumā 50, lai klientiem nebūtu ilgi jāgaida rindā. Mēs šobrīd zaudējam mazāk par 1% zvanu, kas ir ļoti labs rādītājs, jo VID ir būtiski palielinājis darba skaitu uz konsultācijām. Mēs nedrīkstam apdraudēt viņu dzirdi, tādēļ ir speciālās austiņas, ko var izmantot ilgtermiņā un kādas lieto arī citos zvanu centros," stāstīja VID vadītāja.

VID pirms krīzes un tās laikā iepircis arī nepieciešamos dezinfekcijas un aizsarglīdzekļus, jo muitas punktu darbs turpinās 24/7 režīmā un arī finanšu policijas kolēģi turpina savu darbu.

Deputāts Ģirģens uzdeva jautājumu, cik daudz darbinieku strādā no mājām, un Jaunzeme atbildēja, ka katru pirmdienu tiek apkopoti dati no dienesta darba laika uzskaites sistēmas. "Vidēji 500 darbinieku strādā attālināti. Ar dīkstāves pabalstiem darbinieki strādā arī sestdienās un svētdienās. Mums ir uzskaite un mēs varam apkopot un iesniegt informāciju par katru darbinieku, kurš strādā attālināti," teica Jaunzeme.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uz komisijas attālināto sēdi bija aicināts, lai atbildētu uz sabiedrībā izskanējušām bažām par projekta "Tava klase" tapšanu.

Znotiņš pastāstīja, ka pēc 12. martā valdības pieņemtā lēmuma ministrijai bija nedēļa, lai pārietu uz mācību procesu attālinātā režīmā, kā tas nekad iepriekš nebija noticis. "Tas skar 216 tūkstošus skolēnu un 40 tūkstošus skolotāju. Aptaujājot skolas, IZM secināja, ka vairāk nekā 3% skolēnu mājās nebija pat vienas viedierīces vai interneta pieslēguma. Tas nozīmēja, ka vairāk nekā 5000 skolēnu nebija viedierīču. IZM sadarbībā ar partneriem "Latvijas Mobilais telefons" un "BITE" nodrošināja vairāk nekā 5200 viedierīces par vidējo cenu zem 100 eiro par vienu ierīci. Nedēļas laikā tās arī tika piegādātas," skaidroja Znotiņš.

Nākamā problēma, ko konstatēja IZM, bija vājš interneta pieslēgums vai nepietiekams viedierīču skaits ģimenēs ar vairākiem bērniem. Vecāku un skolotāju aptaujā arī noskaidrojās, ka 1.-6. klašu grupā bērniem grūti ilgstoši noturēt uzmanību. "Lai risinātu šīs divas problēmas – viedierīču pieejamība un vecāku un skolotāju atslogošana jaunākajās vecuma grupās – sarunās ar partneriem un izglītības speciālistiem divu nedēļu laikā tika radīti divi jaunu izglītības televīzijas kanāli, kas bez maksas virszemes apraidē nodrošina izglītojošu saturu 1.-6. klašu un 9.-12. klašu skolēniem," norādīja IZM pārstāvis.

"Par publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem, kādēļ IZM par partneri neizvēlējās Latvijas Televīziju, atbilde ir vienkārša. Mēs LTV piedāvājām šo iespēju kā pirmajiem. Ieradāmies uz tikšanos ar LTV valdi un direktoriem. Pirmajā dienā, kad sākām šo ideju apspriest, tikāmies ar projekta "Skola 2030" pārstāvjiem, skolotāju un LTV pārstāvjiem. Ar LTV vienojāmies, ka LTV 7 saturu no rīta pielāgo bērnu vajadzībām, un par to paldies viņiem. Otrs sarunu temats bija oriģināla satura radīšana divu nedēļu laikā. Saņēmām atbildi, ka tik ātri to nevar izdarīt un vajadzīgs vairāk laika. Saņēmām solījumu, ka mums atsūtīs piedāvājumu, kā tas varētu izskatīties un cik tas izmaksātu LTV. Diemžēl vēl līdz šai dienai šādu piedāvājumu no LTV neesmu saņēmis," paskaidroja Znotiņš.

Taču tika saņemts piedāvājums no četrām citām televīzijām – "Sportacentrs.com", reģionālās televīzijas "ReTV", "TV24" un "ITV". "Veicot cenu aptauju, sapratām, ka šīs televīzijas ir nonākušas grūtībās, tāpēc spēj šo pakalpojumu valstij nodrošināt par zemāku cenu, nekā tas ir parasti. Ja vidēji vienas TV brigādes izmaksas ir 1100 – 1300 eiro dienā, mēs dabūjām par 600 eiro. Tas bija iespējams, pateicoties krīzes laikam. Kopējās izmaksas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir 365 208 eiro, no tiem 63 000 ir PVN, no atlikušā 301 tūkstoša vairāk nekā 100 tūkstoši tika izlietoti skolotāju atalgojumam, kuri papildus saviem tiešajiem pienākumiem īsā laikā radīja projektam nepieciešamo saturu," deputātiem atskaitījās IZM parlamentārais sekretārs.

Ģirģens uzdeva jautājumu, vai jau projekta sākumā Znotiņš bija informēts, ka tiks iesaistītas politiskas amatpersonas un padomnieki, kas publiskajā telpā mazināja uzticību valsta pārvaldei un politiķiem. Znotiņš to raksturoja kā absurdi atspoguļotu tematu.

"Cik man zināms, kopumā projektā "Tava klase" ir iesaistīti pārstāvji vismaz no trijām politiskajām partijām, arī Eiropas parlamenta deputāte Dace Melbārde no Nacionālās apvienības un skolotāja, bijusī Rīgas domes deputāte no "Attīstībai/Par". Visā projektā, neskaitot vadību, ir tikai viens Jaunās konservatīvās partijas biedrs, kurš par visu projektu saņēmis 4900 eiro pirms nodokļu nomaksas par divu mēnešu darbu. Cilvēks ir ar maģistra izglītību kinorežijā, strādājis LTV, ar atbilstošu pieredzi. Ja mēs šādi vērtējam, ka tas nav pareizi iesaistīt jebkuru ar politiku saistītu cilvēku, tad padomājam, ko darām un kā demotivējam cilvēkus iesaistīties partijās, jo tas automātiski nozīmētu, ka viņš nevar stāvēt tuvumā nevienam ar valsti saistītam projektam. Manuprāt, tas nav pareizi. Neuzskatu, ka te būtu kāds pārkāpums izdarīts," atbildēja Znotiņš uz jautājumu par izglītības un zinātnes ministres bijušā padomnieka Andra Grosa iesaisti projektā.

Arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja deputātus, ka KNAB vērtēja gadījumu ar "Tava klase" vienu no iesaistītajām personām un atzina, ka interešu konflikta novēršanas likums nav pārkāpts, jo bijušajiem ministru padomniekiem nav noteikti nekādi ierobežojumi pēc amata atstāšanas un viņi var sniegt pakalpojumus ministrijai. Tomēr sabiedrībai bija bažas, tādēļ svarīgi sabiedrību informēt par prasībām un lēmuma pieņemšanu, izvēloties šīs personas algošanu, uzsver KNAB.

Komisijas sēdē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājas vietniece Evija Mugina deputātus informēja, ka birojs seko līdzi informācijai par iepirkumiem, tajā skaitā paziņojumiem pašvaldību mājaslapās, un skatās, kuros gadījumos uzsākt resorisko pārbaudi. "Ja būs nepamatoti izmantota izņēmumu piemērošana, šie pārkāpumi tiks konstatēti jau, skatoties atpakaļ. Jāsaprot, ka ārkārtējā situācijā mēs necenšamies lieki apgrūtināt un pieprasīt, piemēram, no slimnīcām milzīga apjoma informāciju. Tas ir vēlāka laika – vasaras perioda – jautājums, ja būs kādi signāli. IUB ir radījis vadlīnijas un iespēju robežās cenšas izglītot, kā veikt iepirkumus izņēmuma kārtā," par uzraudzību krīzes laikā teica Mugina.

Arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atzina, ka institūciju veiktos iepirkumus vērtēs ikgadējo revīziju ietvaros. "Par pašvaldību iepirkumiem vērojam situāciju un analizējam lēmumus un vērtēsim nākamā gada finanšu revīzijās," piebilda Valsts kontroles pārstāvis.

KNAB informēja deputātus par savu veikumu krīzes apstākļos un par iepirkumu atklātību gadījumos, kad nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likums. Kad tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums atsevišķām iegādēm nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, KNAB secināja, ka joprojām iepirkumu veicējiem ir saistoši arī citi normatīvie akti.

Biroja mērķis bija radīt vienotu izpratni par labas pārvaldības principu un potenciālo kārtību, lai varētu nodrošināt atklātību un godīgumu publiskajos iepirkumos, kuriem nav piemērojams Publisko iepirkumu likums. Tādēļ KNAB un IUB kopīgi izstrādāja vadlīnijas, lai neveidotos situācija, ka publiskie finanšu līdzekļi nonāktu to personu īpašumā, kuras iekļautas, piemēram, sankciju sarakstā. Iepirkumu veicējiem ieteikts pārliecināties par to, kas ir patiesā labuma guvēji uzņēmumos, ar kuriem tiek slēgti līgumi.

Vadlīnijas mudina piemērot Publisko iepirkumu likuma normas, kur tas vien iespējams, pat ja viss likums nav piemērojams. KNAB arī aicina pēc iespējas tomēr veidot iepirkumu komisijas, lai lēmumi netiktu pieņemti vienpersoniski, jo tādos gadījumos ir lielāks korupcijas risks. Birojs arī aicina izveidot pamatprasības iegādēm, kā arī raudzīties lai lēmumu pieņēmēji nekādā veidā nebūtu saistīti ar uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumā. Gadījumos, kad ir ierobežots laiks un tikai viens iespējamais piegādātājs, vadlīnijas iesaka sastādīt pamatojumu, ka tas tiešām ir objektīvi, kā arī dokumentēt visu iegādes procesu. Patlaban tiek izstrādāta vienota veidlapa, lai atvieglotu iegādes un būtu vienota izpratne par no potenciālā piegādātāja pieprasāmo informāciju. KNAB ir konsultējis arī Aizsardzības ministriju un VAMOIC, kas tagad veic centralizētus aizsarglīdzekļu iepirkumus.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū, atsaucoties uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Kaspara Ģirģena nosūtīto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Ministru kabinets noteicis par pienākumu visām ministrijām un citām centrālajām iestādēm reizi nedēļā iesniegt Valsts kancelejai informāciju par ārkārtējās situācijas laikā papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu, kas to apkopo un publicē vienkopus tīmekļa vietnē covid19.gov.lv .

Ģirģens norādīja, ka šis ir būtisks solis publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzīšanai demokrātiskā un tiesiskā valstī, lai nodrošinātu izsekojamību katram centam, ko ministrijas saņēmušas saistībā ar Covid-19 ārkārtējo situāciju.

Ģirģens vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu visus ar ārkārtas situāciju saistītos publiskos iepirkumus un informāciju par piešķirto papildu līdzekļu izlietojumu publicēt speciāli izveidotajā valsts oficiālajā interneta vietnē. Komisijas vadītājs norādīja uz augstajiem korupcijas, negodprātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskiem, kādus jau var novērot krīzes aizsegā.

"Jau šobrīd var identificēt atsevišķus iepirkumus, kas tiek veikti krīzes ietvaros, bet par kuriem rodas bažas par sadārdzinātām izmaksām vai neatbilstošu pretendentu izvēle. Šobrīd bez īpaša kontroles mehānisma valsts ir piešķīrusi apjomīgus valsts budžeta līdzekļus situācijas stabilizēšanai un jaunā vīrusa ierobežošanai – tiek iepirktas aizsargmaskas un citi vitāli svarīgi aizsarglīdzekļi, medikamenti, ierīces attālinātām mācībām skolēniem, veidots video saturs mācībām, izglītojoši materiāli un daudzas citas nepieciešamas lietas. Bet vienlaikus šobrīd šim visam procesam pietrūkst caurskatāmības, kas rada augstus korupcijas un nelietderīgi iztērētu publisko līdzekļu riskus. Tāpēc aicināju Ministru kabinetu un atbildīgo par darbu koordinēšanu ārkārtas situācijā Veselības ministriju noteikt visu publisko valsts un pašvaldību iepirkumu publicēšanu vienkopus par vīrusu izveidotajā oficiālajā vietnē," uzsvēra Ģirģens.

Komisijas vadītājs vērsa uzmanību, ka arī krīzes apstākļos nav pieļaujams kontroles un caurskatāmības trūkums valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanā. Latvijai būtu jāseko labās prakses piemēriem un jāpublicē visu informāciju ar valsts un pašvaldību publiskajiem iepirkumiem vienuviet, tādā veidā samazinot iespējamību negodprātīgām rīcībām, kā arī nodrošinot līdzekļu izlietojamības izsekojamību.