Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, sākot savu sprediķi, klāstīja, ka atceras notikumus pirms 30 gadiem, kad Augstākās Padomes deputāti atradās sēžu zālē, bet ārpusē bija pucējies daudz cilvēku, gaidot balsojuma rezultātus.
"Neviens nezināja, kas tagad būs, tauta bija sastapusi lielo nezināmo. Taču visi bija priecīgi pacilāti, jo cilvēks taču dzīvo ar vēstījumu, un Atmodas laikā mums bija vēstījums par brīvu, nepadomisku Latviju, kurā viss būs citādi," teica Vanags.
Viņš savā uzrunā arī uzsvēra, ka nav pieļaujama sabiedrības nevienlīdzība. "Visilgāk cilvēki dzīvo zemēs, kur ir vislielākā iespēju vienlīdzība cienīgai dzīvei," pauda Vanags.
Arhibīskaps atgādināja, ka Padomju Savienības iezīmes bija neefektīva ekonomika, "stučīšana", slēgtās robežas, demokrātijas neesamība.
"Neparastā kārtā Latvijas brīvības atjaunošanas 30. gadadienu sagaidām ar ārkārtējo stāvokli. Robežas ir slēgtas, bizness piespiedu dīkstāvē, draudzes nedrīkst pulcēties, Saeimas darbība ierobežota, tiek meklēti elektroniskas izsekošanas līdzekļi un skaļruņi mudina ziņot par nepaklausīgajiem. Skaidrs, ka viss notiek cilvēku interesēs, ar labu nolūku, un tomēr ir nedaudz biedējoši vērot, ka brīžiem pat ar entuziasmu pieņemam kaut ko izpausmēs līdzīgu tam, pret ko pirms 30 gadiem stājāmies uz barikādēm," atzina Vanags, paužot, ka atkal esam saskārušies ar lielo nezināmo.
Viņaprāt, atkal ir pienācis brīdis, kad tautai ir nepieciešams vēstījums, kas ļaus paraudzīties nākotnē ar gaišu cerību, ka visi ierobežojumi ir nepieciešami ārkārtas brīdī, bet nekad nekļūs par "normalitāti".
"Dzīvojiet un rīkojieties kā cilvēki, kam dārga viņu brīvība," aicināja arhibīskaps.
Savukārt Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns teica, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām svarīgi būs ne tikai tas, kāda būs ekonomika un politika, bet arī cilvēki, kas veido Latviju.
"Svarīgi, ka mēs sargājam mūsu brīvību, mūsu tiesības, un šajā laikā arī mūsu veselību," aicināja Šterns.
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs valsts svētkos aicināja pārdomāt, kāda ir Latvijas identitāte un misija.
"Šogad 4. maijs iekrīt ārkārtējā situācijā, tā ir izaicinājums mums visiem, bet vienlaikus tā ir iespēja konkrētā veidā saprast, ko nozīmē īstenot šo Latvijas aicinājumu uz mātišķību, šai kontekstā tā ir sinonīms rūpēm par kopējo labumu," uzrunā teica Stankevičs, mudinot pārdomāt savas izvēles, izvērtēt, vai tās ir bijušas brīvas no egoisma, drosmīgi atteikties no ierastā, bet ne vienmēr nepieciešamā, rūpēties par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.
Savukārt Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas eparhijas vikārs Jānis Sičevskis savā sprediķī aicināja godīgi un kritiski atzīt to, kas katram aizvadītajos 30 gados nav izdevies tā, kā vajadzēja, un apdomāt, kā to iespējams labot un paveikt.
Kā ziņots, pirmdien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30. gadadiena.
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs 1990. gada 4. maijā nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījumu nosūtīja arī pasaules valstu valdībām, PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
