Līdzīgi kā citos izšķirošajos brīžos, arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienas uzrunā pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents atzina, ka tautas likteņgaitās ir vēsturiski brīži, kad summējas pats būtiskākais, kad cilvēks ir eksistenciālas izvēles priekšā.
"Tas, ko mēs paveicam, tas, ko mēs izdarām, uz ilgu laiku nosaka, kā nācijai būt, kā tautai būt, kā valoda un kā mūsu kultūra spēj pastāvēt un attīstīties. Šāds brīdis bija pirms 102 gadiem, kad kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā 38 Tautas padomes locekļi proklamēja Latvijas valsti," teica Levits.
Viņš atgādināja, ka viņiem toreiz nebija laika rīkot referendumu un tautas aptaujas, un Tautas padomes locekļi vadījās no pārliecības par to, ka latviešiem ir neatņemamas tiesības uz savu valsti un pašiem sava likteņa lemšanu.
"Latvieši savā zemē ir dzīvojuši gadu tūkstošiem, bet pirmo reizi vēsturē latvieši nodibināja paši savu vienotu valsti. Un šāds eksistenciāls brīdis bija arī tieši pirms 30 gadiem, kad 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Viņi uzskatīja, ka latvieši tikai savā valstī spēj nodrošināt savas tautas, valodas, kultūras, pastāvēšanu," klāstīja Levits.
Pēc viņa paustā, Augstākās Padomes deputāti tikai izpildīja tautas gribu, ko tā bija paudusi grandiozajās demonstrācijās Daugavmalā un Baltijas ceļā, lai izteiktu, ka vēlas brīvību, savu valsti, grib paši lemt savu likteni.
Levits savā uzrunā pateicās Latvijas Tautas frontes dalībniekiem, vadībai un vietējām nodaļām, Latvijas nacionālajai kustībai un visām nacionālajām organizācijām un kustībām, kā arī visiem cilvēkiem, kuri padarīja 4. maiju un Latvijas neatkarības atjaunošanu par iespējamu.
"Pirms 30 gadiem mēs, latvieši, Latvijas tauta, mainījām Eiropas vēsturi un mainījām arī pasaules karti. Baltiešu izlaušanās no padomju impērijas satricināja tās pamatus, un beigās tas noveda pie impērijas sabrukuma. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis vēlākai Berlīnes mūra krišanai un vēlākai apvienotajai Eiropai. Mēs varam būt lepni par to," aicināja amatpersona.
Viņš uzskata, ka tauta spēj izšķirošajos brīžos vienoties un pieņemt pareizos lēmumus, lai nodrošinātu nākotni un arī atrast izeju no krīzes.
"Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes. Sveicu mūs visus šajos valsts atjaunošanas svētkos! Ir labi atcerēties, cik daudz spēka slēpjas mūsu tautā, cik daudz enerģijas, cik daudz gudrības un tālredzības mūsos ir, lai mēs varētu veidot paši savu likteni, kā mēs to vēlamies un kā mums būtu labāk. Saules mūžu Latvijai!" novēlēja Levits.
Kā ziņots, pirmdien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30. gadadiena.
1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs 1990. gada 4. maijā nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
