"Runa būs par dabas dzīvības spēku. Skaistumu.To varētu salīdzināt ar mūsu tautas spēku un gudrību. Šīs īpašības gadsimtiem ilgi ir glābušas latviešus no izmiršanas. Pat tad, kad viņi neko nezināja par mikrobiem. To izplatīšanās ceļiem. Personīgo un sabiedrisko higiēnu.
Nāks saule, kura vairos organismā D vitamīnu. Pērkoni, kuri dos ozonu, kurš vīrusam nepatīk. Kopā ar šodienas zināšanām – mēs uzvarēsim!
Daži mazi dabas brīnumi, kurus atklāju Durbes pils parkā. Pie rotondas guļ sen jau nogāzts koks. Liekas, no papeļu vai apses dzimtas. Ieraudzīju zaru, kurš devis pumpurus. Ja nebūtu Covid-19 katastrofa, aicinātu dabas mīļus mēģināt šo dzīvības fenomenu ne tikai aplūkot. Lūgtu dārzniekus, "zaļos " un pilsētas varas vīrus kopīgiem spēkiem nozāģēt katrā pusē pa metram veco stumbru. Ar mazo ekskavatoru izrakt mitrākā vietā bedri un iestādīt šo dabas brīnumu. Kā piemiņas zīmi mūsu priekšā stāvošai uzvarai.
Somijā pirmo reizi atklāju, ka eksistē pilsētas zvirbuļi un lauku zvirbuļi. Tādu ieraudzīju arī Durbes dīķa tuvumā. Lauku zvirbuļiem ir lepna balta apkaklīte. Ceru, ka ornitologi to paskaidros sīkāk.
Ar acu kaktiņu atmiņā iegūlās paliela lidojuša muša. Vai tiešām te, Latvijā, Durbes parka tuvumā, dzīvo "pūpolmuša"? Par to rakstīju "Delfi Aculieciniekam" no Somijas 2012. gadā. Pirmajā saulainajā dienā došos foto medībās. Kūlas ugunsgrēki ir krietni patukšojuši Latvijas lauku faunas un floras daudzveidību. Cerēsim.
Vēl pārdomas izraisīja lapegļu ziedi. Pareizāk sakot – nākošie čiekuri. Kā no maigajām ziedlapiņām veidojas koka struktūras – čiekuri? Vai tas nevarētu atklāt psoriāzes slimības noslēpumu? Kāds gēns šo procesu iekustina?
Vakara pusē, aplūkojot savās foto trofejas, lai atpūtinātu acis, izgāju uz balkona. Atkal ieraudzīju noslēpumaino rīta un vakara zvaigzni – Venēru. Protams, arī jums tiks viņas mirdzums.
Durbes stārķi turpina kāzu lidojumus. Vēl uz olām nesēž. Vēlāk tā skaisti izrādīties viņiem nebūs laika. Būs jāaudzina jaunā paaudze.
Joprojām meklēju dižkoku – ķirsi. Tas tika pieminēts kā Durbes pils parka retums. Atrast nav izdevies, tāpēc fotografēju visus baltziedu kokus parkā.
Garām nevaru paiet ziediem. Tie visās krāsās izšāvuši pavasara slavas salūtu.
Šis laiks ir skaists, tomēr ļoti īss. Skatieties, rādiet bērniem. Vēlāk tas nāks atpakaļ.
Kā mīlestība uz Latviju. Kā stimuls kļūt par talantīgu cilvēku un pat ģēniju.
Būsim stipri. Turēsimies kopā, pat sēžot izolācijā. Mēs uzvarēsim!
Leons Stiprais.
Tukums, 2020. gada 30. aprīlis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
