'Smēķēt par brīvu un netērēties': no daudzsološa sportista pēkšņi kļuva par kriminālpersonu

Tiesa Kalvi sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu uz divarpus gadiem par narkotisko vielu realizāciju un glabāšanu. Tagad pagājuši seši gadi, zināms laiks, lai atskatītos uz notikušo. No šodienas skatpunkta viņš to sauc par dzīves mācību, kas "tiešām notika tā maigi" un viņu, iespējams, pavirzīja īstajā brīdī citā virzienā.

Reāla brīvības atņemšana pusaudžiem un jauniešiem atbilstoši pēdējo gadu Latvijas sodu politikai tiek piemērota reti, un sabiedrībā dažādus sodus izcieš apmēram tūkstotis notiesāto jauniešu. Tas nozīmē Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību. Tiesa, ir sevišķi smagi noziegumi, par kuriem Krimināllikumā paredzēta tikai reāla brīvības atņemšana, tādi ir izvarošana vai slepkavība, īpaši, ja ir bijuši vainu pastiprinoši apstākļi. "Vai arī tiešām viņš ir neapstādināms un visu laiku kaut ko pastrādā. Ja probācijā nevar ar viņu tikt galā, viņš nenāk un nesadarbojas, tad tiesa aizstāj sodu," saka VPD pārstāve.

Taču kā ir, ja izcieš sodu sabiedrībā? "Tas nozīmē, ka viņi iet uz skolu, viņu dzīve ir tāda pati kā citiem jauniešiem, taču ar būtiskiem ierobežojumiem," skaidro Krista Skara, VPD Resocializācijas departamenta Probācijas programmu nodaļas vadītāja. Latvijā visbiežāk piemērotais soda veids sabiedrībā ir piespiedu darbs.

Izolators un "tāda mācība"

"Biju pārdevis marihuānu – piecus gramus, un šī persona, kam es to notirgoju, bija aizturēta," stāsta Kalvis. Tā bijusi pirmā un vienīgā reize. 18. jūnija vakarā, kad tika pārmeklēta viņa istaba un mašīna, likās, ka policisti ir nedaudz vīlušies. "Viņi neatrada vispār neko. Tukšu maisiņu un tinamos papīriņus, bet neko tādu, kas viņus uzrunātu. Tad viss beidzās, un viņi teica: "Nu, būs tev jādodas mums līdzi. Tiks tev arī tas prieks!" Man uzlika roku dzelžus, un es tiku aizturēts uz 48 stundām," atceras jaunietis.