'Izolēšanās nav ilgtspējīgs risinājums, jāmācās sadzīvot'– saka Kariņš un ceturtdien sola skaidrību par nākotni (plkst. 19:55)  (251)

Preses konferencē Kariņš atzina, ka labā ziņa ir tā, ka Latvijā joprojām spējam kontrolēt Covid-19 izplatību, un tas notiek, pateicoties visas sabiedrības atbildīgai sadarbībai ar valdību, lai mēs varētu tikt cauri šiem grūtajiem laikiem. "Ticiet man, es un valdība gribētu neko vairāk kā visu ierobežojumu izbeigšanu, bet diemžēl, lai arī Latvijā kontrolēts, pasaulē vīruss turpina plosīties, un nav ne zāļu, ne vakcīnas. Mums jāstrādā atbildīgi, lai varētu, raugoties uz priekšu, pakāpeniski atvērt mūsu ekonomiku un vienlaikus nodrošināt sabiedrības veselību un drošību," skaidroja valdības vadītājs.

Jau otrdien valdības locekļi, gatavojoties lēmuma pieņemšanai ceturtdien, uzklausīja ekspertu viedokļus un diskutēja par Veselības ministrijas piedāvātajiem risinājumiem ierobežojumu mīkstināšanā, izriet no valdības locekļu teiktā preses konferencē. Patlaban ārkārtējā situācija izsludināta līdz 12. maijam, un līdz tam nekādu izmaiņu ierobežojumos nebūs, atgādināja valdības vadītājs.

Trešdien Kariņam būs attālināta tikšanās ar saviem Baltijas valstu kolēģiem, kur plānots spriest par to, kādā veidā atvērt Baltijas telpu cilvēku kustībai un vienādot ierobežojumus visās trīs Baltijas valstīs.

"Tas būtu pirmais solis, kā mēs pakāpeniski varētu iet uz priekšu. Ceturtdien valdībā plānojam izskatīt ārkārtējās situācijas termiņus un nosacījumus, un tad mums arī būs skaidrība par iespējamo termiņa maiņu un to, kas varētu notikt ar ierobežojumu izmaiņām un galveno, ko mums jāmaina savā darbībā, lai iemācītos sadzīvot ar vīrusu ilgtermiņā, bet vienlaikus varētu atjaunot ekonomiku. Tas ir līdzsvars, ko līdz šim esam meklējuši, un arī uz priekšdienām meklēsim visu laiku līdzsvaru, kā iziet no šīs situācijas, zinot, ka vīruss nekur pasaulē vēl nav uzvarēts un turpina plosīties," teica Kariņš.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā valdība vērtēs un mērīs sabiedrības sociālo un psiholoģisko noturētspēju, ko pagājušā nedēļā tā definēja kā vienu no četriem kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai, un vai tas varētu būt tikai politisks lēmums, Kariņš sacīja, ka, ja būtu tāds melnbalts algoritms, jebkura pasaules valsts būtu laimīga.

"Īstenība ir tāda, ka šī situācija ir ļoti mainīga, un mēs izmantojam visus iespējamos rīkus, lai saprastu, kur esam un kā vislabāk virzīties uz priekšu. Bet skaidrs ir viens – mēs jūtam un saprotam, ka jebkura sabiedrība nogurst, un mums ir jāpieņem kā fakts tas, ka šī slimība vienkārši nepazudīs. Tas nozīmē, ka mums ir jāiemācās, kā sadzīvot ar šo slimību. Variants, ka mēs ilgstoši sadzīvosim ar slimību, visiem izolējoties vienam no otra, tas nav ilgtspējīgs risinājums. Pirmkārt, to nevar ilgstoši izturēt neviens indivīds un sabiedrība, un, otrkārt, neviena ekonomika to nevar izturēt," skaidroja Kariņš.

Viņš solīja, ka "tāpēc mēs skatīsimies un diskusijā ar ekspertiem mēģināsim izprast, kas ir tas pareizais līdzsvars. Diemžēl jau arī ekspertiem nav gatavs viens nekļūdīgs algoritms, ka jādara tieši tā un ne citādi. Tā ir diskusija starp politiķiem un ekspertiem, un sabiedrību kopumā. Mēs skatāmies, mēs izsvērsim un iesim soli pa solim. Līdzīgi kā šobrīd – ja konstatēsim, ka kaut kas nav bijis pareizi, mēs to pēc iespējas ātri arī piekoriģēsim. Tā ir sadarbība, uz ko es aicinu sabiedrību. Ja mēs varam turpināt kā līdz šim, mēs labi tiksim ar visu galā".

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) par šo kritēriju sacīja, ka tas nav tikai politiski deklaratīvs punkts, jo sabiedrības noskaņojumu, atbalstu un spēju izturēt noteiktos ierobežojumus var mērīt. "Tas, kas Latvijā līdz šim ir bijis nepietiekami izmantots, un ceru, ka krīze būs tā iespēja darīt vairāk – ka, nosakot ierobežojumus vai jebkurus citus pasākumus, ir jāprasa viedoklis tiem, kas prot to dizaina pakalpojumu izveidot – gan sociālantropologi, gan uzvedības ekonomisti. Lai to labi gribēto arī realizācijā izpilda tā, ka cilvēki to ievēro. Tie ir sabiedrības noskaņojuma pētījumi un socioloģiskās aptaujas, jo pretējā gadījumā mēs riskējam pieņemt ierobežojumus, kurus sabiedrība vairs neņems pretī, un tad rudenī pie prognozētā otrā viļņa gan visi kopā būsim ļoti sarežģītā situācijā, " sacīja ministre.

Viņķele atzina, ka notiek nopietna gatavošanās Ministru kabineta ceturtdienas sēdei, kad paredzēta ļoti atbildīga un izsvērta lēmumu pieņemšana. "Latvijas sabiedrībai ir jāiemācās sadzīvot ar šo kaiti kā ar hronisku un pārkārtot savu dzīvi tā, lai mēs sasniegtu vairākus mērķus – pēc iespējas mazāk ietekmēta ikdienas dzīve un vienlaikus nodrošināmies pret jauniem inficēšanās gadījumiem," par nākotnē paredzamo teica Viņķele.

Pēc ministres teiktā, brīvdienās bija dažas iepriecinošas tendences, piemēram, pēdējā diennaktī netika atklāts neviens jauns inficēšanās gadījums. Brīvdienās arī bija trīs dienas pēc kārtas, kad slimnīcā netika ievietots neviens Covid-19 slimnieks.

"Valdība labi apzinās, ka sabiedrība pietiekami ilgu laiku bijusi ļoti organizēta un mobilizēta, kas arī atspoguļojas labos Covid-19 ierobežošanas rezultātos. Taču sabiedrība nogurst gan no tā, ka ir neskaidrība, gan no tā, ka ir ierobežoti būtiski sociāli kontakti. Tas viss krājas, un nogurums rezultējas brīvākā attieksmē pret nosacījumu ievērošanu. Tieši tādēļ, lemjot par nākamajiem soļiem, mēs aicināsim sabiedrību apzināties, ka tās ir divu pieaugušu subjektu attiecības starp valdību un sabiedrību, kur cilvēkiem joprojām būs noteikta atbildība par ierobežojumu ievērošanu. Citādi mēs nevaram virzīties uz priekšu, citādi mēs neiemācīsimies sadzīvot ar šo infekciju. Lai cik plats vai šaurs solis, ko spersim ierobežojumu pārskatīšanā, tas var tikt koriģēts ne vien uz ierobežojumu mazināšanu, bet arī uz atgriežoties pie sākotnējā ierobežojumu apmēra. To varēsim novērtēt tikai pēc ierobežojumu pārskatīšanas. Aicinu apzināties, ka mūsu dzīves būs ietekmētas vismaz līdz gada beigām un ierobežojumu stringrība būs atkarīga no valdības un sabiedrības sadarbības," teica ministre.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ceturtdien paredzamajiem lēmumiem, Kariņš teica, ka joprojām tiek vērtēts, vai pagarināt ārkārtējo situāciju, ar kuru saistītas daudzas lietas – pabalsti un citi pasākumi, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju un izdarīt attiecīgus grozījumus citos likumos. "Es pieļauju, ka mēs uz šo skatīsimies ar zināmu elastību un varbūt vairāk skatīsimies uz to, ko mēs varam mīkstināt ierobežojumos un iet soli solim," teica valdības vadītājs. Kariņš uzsvēra, lai liela nozīme ir arī tam, kas notiek kaimiņvalstīs.

Sarunā ar žurnālistiem Viņķele pauda savu personīgo viedokli, ka ierobežojumu mīkstināšana varētu attiekties uz cilvēku pulcēšanos un skaitu, kas lielāks par diviem cilvēkiem. Taču, lai to īstenotu, ir jābūt arī pārliecinātiem, ka epidemiologi vajadzības gadījumā var izsekot cilvēku kontaktiem inficēšanās gadījumā.

Tāpat kā pirms maija svētku brīvdienām Ministru kabinets sēdes turpina rīkot attālināti videokonferences režīmā. Otrdien kārtējā Ministru kabineta sēdē tika pieņemti dažādi ar ārkārtējo situāciju nesaistīti lēmumi, kā arī izskatīti vairāki ar Covid-19 epidēmiju un ārkārtējo situāciju saistīti lēmumi.

Ministru kabinets lēma piešķirt 1,3 miljonus eiro, lai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) varētu veikt remontdarbus, lai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nodrošinātu bez traucējumiem, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 659 342 eiro paredzēti, lai RAKUS stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs"varētu atjaunot ūdensapgādes sistēmu, savukārt PSKUS nepieciešami 664 221 eiro, lai 15. korpusam nomainītu jumta segumu un balkona nesošās konstrukcijas.

Jaunus bojājumus ūdensapgādes sistēmā RAKUS konstatēja marta beigās, kā rezultātā, apsekojot visus sistēmu, tika secināts, ka jau iepriekš uzsāktos remontdarbus nav iespējams pabeigt droši un kvalitatīvi, jo nebūs iespējams jaunizbūvētos ūdensvadus savienot ar vecajiem. Rezultātā secināts, ka nepieciešams veikt plašākus remontdarbus.

Savukārt marta vidū stipra vēja ietekmē PSKUS 15. korpusam tika daļēji norauts jumta segums. Jau līdz šim vairākkārt veikti jumta seguma atjaunošanas darbi lokālās vietās, bet, ņemot vērā šī brīža stāvokli, pastāv risks, ka stipra vēja ietekmē jumts tiks bojāts atkārtoti vai pat pilnībā norauts. Līdz ar to ir jāveic jumta nomaiņa, norāda ministrija.

Vienlaikus PSKUS 15. korpusa ēkai jāpārbūvē balkonu nesošās konstrukcijas un jumta dzegas konstrukciju, novēršot izdrupušo ķieģeļu un atslāņojušos apdares slāņu nokrišanas iespēju. Uz to jau iepriekš norādījusi Būvniecības valsts kontrole, šobrīd pagarinot darbu veikšanas termiņu.

Ņemot vērā esošo situāciju, lai neapdraudētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, valdība lēma nepieciešamo finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā palielināts pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, nosakot, ka pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 161,25 eiro mēnesī un par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 193,5 eiro mēnesī, informē Labklājības ministrija.

Otrdien, 5. maijā, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšana" paredz, ka pabalsta apmērs par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu katrā individuālajā gadījumā var atšķirties.

Proti, pabalsta apmērs tiek samazināts par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsta apmēru. Līdz ar to aizbildņi saņems starpību, kas veidojas samazinot pabalsta apmēru par izmaksāto atbalsta apmēru.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atgādina, ka viena no ministrijas prioritātēm ir tieši ārpusģimenes aprūpes uzlabošana, par ko netiek aizmirsts arī krīzes laikā: "Valdības lēmums paredz pabalstu par aizbildnībā esošu bērnu palielināt par vairāk nekā 50 eiro. Šis ir kārtējais atbalsta pasākums ārkārtas situācijas periodā ar mērķi palīdzēt vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tostarp ģimenēm ar bērniem."

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs pabalsta apmēru par periodu no 2020. gada 12. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām un izmaksās starpību ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Aizbildnis ir persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Ministru kabineta otrdien, 5. maijā, apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", 2020. gadā pagarinot patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas samaksas termiņu līdz šā gada 1. septembrim, lai iespēju robežās mazinātu Covid-19 ierobežošanas pasākumu negatīvo ietekmi uz būvniecības nozari, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" būvspeciālistiem noteikts pienākums līdz kārtējā gada 1. aprīlim samaksāt patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksu. Nereti būvspeciālistiem ir patstāvīgās prakses tiesības vairākās darbības sfērās un patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas apmērs var pārsniegt pat 1000 eiro.

Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi būtiski ietekmējuši visas tautsaimniecības nozares, tai skaitā būvniecību, kur daļai būvspeciālistu pēkšņi ir samazinājies ieņēmumu apmērs, radot grūtības MK noteikumos paredzētajā termiņā segt patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksu.

Ja būvspeciālistu reģistrā tiek konstatēts, ka būvspeciālists nav izpildījis minēto pienākumu, kompetences pārbaudes iestāde pieprasa būvspeciālistam 30 dienu laikā veikt patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas samaksu. Ja būvspeciālists to neizdara, kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku. Taču kompetences pārbaudes iestādēm nav tiesību pagarināt Noteikumos noteikto samaksas termiņu, pat ja konstatēti objektīvi apstākļi, kuru dēļ būvspeciālists nevar veikt samaksu Noteikumos noteiktajā termiņā. Būtiski norādīt, ka līdz šā gada aprīļa vidum ~ 40-50% no visiem būvspeciālistiem nebija veikuši pastāvīgās prakses uzraudzības maksu noteiktajā termiņā, vēsta EM.

Lai novērstu masveidīgu būvspeciālistu sertifikātu apturēšanu, kā rezultātā var rasties būvspeciālistu deficīts atsevišķās darbības sfērās, EM rosināja valdībai lemt par patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas samaksas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gada 1. septembrim. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas Latvijas vēstneša portālā.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 686 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija nav apstiprināta nevienam cilvēkam. Stacionārā miris viens saslimušais, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Mirušais bijis vecumā no 85 līdz 90 gadiem ar vairākām hroniskām saslimšanām.

Latvijā kopā veikti 66 150 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 896 personām. Kopumā Latvijā reģistrēti 348 no Covid-19 izveseļojušies cilvēki un 17 – miruši.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens pacients. Kopā stacionāros ārstējas 33 pacienti: 29 pacienti ar vidēju, četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 98 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas otrdien, 7. aprīlī, pagarināta līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.