Otrdien notika LPS valdes sēde, kurā tika pārrunāti aktuālie jautājumi par līdz šim paveikto darbu un turpmāk veicamajiem uzdevumiem ārkārtējās situācijas laikā, lai efektīvi ierobežotu Covid-19 izplatību un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamos pasākumus pēc krīzes.
LPS padomniece Ilze Rudzīte informēja par aktualitātēm sociālajā un veselības nozarē. LPS uzskata, ka arī sociālajiem darbiniekiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem būtu nepieciešama valsts piešķirta piemaksa, jo arī šie darbinieki līdzīgi kā medicīnas personāls strādā papildu darba stundas un augsta riska apstākļos.
LPS atzina, ka pašvaldībās šobrīd nodrošina krīzes pabalstus, kuru izmaksu daļēji kompensē no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr pabalsta saņēmēju skaits aizvien palielinās. "Kopš valstī izsludināta ārkārtējā situācija, jau divreiz veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot jaunus nosacījumus pabalsta krīzes situācijā izmaksai. Šī gada 6.maijā notiks LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kuras laikā kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem plānots diskutēt par izaicinājumiem un risinājumiem krīzes pabalsta mērķtiecīgai izmaksai. Tāpat komitejas sēdē runās par pašvaldību pirmā un otrā līmeņa slimnīcu darbību ārkārtas situācijas laikā, to lomu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem visā valsts teritorijā," informēja pašvaldību savienību.
LPS ieskatā, valstij būtu jākompensē zaudējumi, kas slimnīcām radušies ambulatoru pakalpojumu sniegšanas aizlieguma rezultātā. "Kopumā valstij ir jānovērtē pašvaldību slimnīcu potenciāls un medicīnas personāla kompetence nepieciešamās palīdzības sniegšanā ar Covid-19 inficētajiem pacientiem. Uzticēšanās pašvaldību slimnīcu personālam un viņu zināšanām ir nozīmīgs faktors sociālā miera nodrošināšanā," uzsvēra LPS.
Sēdes laikā par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem valdi informēja LPS padomniece Andra Feldmane. Biedrībā norādīja, ka pašvaldības uzņēmumiem sniedz iespējamo atbalstu, tomēr LPS valde atbalstīja vēstules nosūtīšanu Ekonomikas ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot izvērtēt iespēju kā tas ir Igaunijā un Vācijā tiem uzņēmumiem, kas bija spiesti uz laiku apturēt savu darbību, dod iespēju saņemt vienreizēju subsīdiju tādām izmaksu pozīcijām kā komunālie maksājumi, telpu noma, apsardzes pakalpojumi un parādi piegādātajiem uz 12.martu, pirmkārt, apmaksājot vietējo piegādātāju rēķinus.
"Tas nepieciešams, lai nodrošinātu šo nozaru uzņēmumu izdzīvošanu un iespējas turpināt darbu pēc krīzes, sniedzot ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā.," piebilda LPS.
Savukārt LPS padomniece Ināra Dundure informēja par aktuālo izglītības nozarē, tai skaitā attālināto mācību procesu, bērnudārzu apmeklējuma tendencēm un plānoto 12.klašu eksāmenu norisi. Aktuāli ir jautājumi par nosacījumiem bērnudārzu atvēršanai, kā arī vidusskolas eksāmenu praktisku norisi klātienē un aizsarglīdzekļu nodrošināšanu. Šī gada 7.maijā notiks LPS Izglītības un kultūras komitejas un Izglītības un zinātnes ministrijas kopsēde, kuras laikā plānots diskutēt par iespējamo eksāmenu grafiku, praktiskiem risinājumiem un izaicinājumiem. Komitejas sēdē piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbu, Valsts civilās aizsardzības plāna projektu un plānoto ieguldījumu autoceļu infrastruktūras attīstībā informēja LPS padomnieks Aino Salmiņš. Viņš norādīja, ka joprojām aktuāls ir datu apmaiņas jautājums, jo būtisko informāciju saņem tikai Valsts un pašvaldību policija, turklāt šie dati ne vienmēr ir aktuālākie. LPS uzskata, ka ir jāturpina kopīga diskusija par Valsts civilās aizsardzības plānu un sadarbības algoritmu krīzes situācijā, tai skaitā informācijas apriti starp dienestiem, materiālajām rezervēm, komunikāciju u.c. Šobrīd tiek risināts jautājums par nepieciešamajām vadlīnijām saistībā ar valsts budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu.
Šī gada 13.maijā ir paredzētas ikgadējās LPS un Satiksmes ministrijas sarunas, kurās viens no būtiskiem jautājumiem ir autoceļu infrastruktūras attīstībai paredzēto 75 miljonu eiro iespējamais ieguldījums. Tāpat paredzēts pārrunāt sabiedriskā transporta un tā finansēšanas aktualitātes.
Biedrība valdes sēdes laikā izskatīja arī administratīvi teritoriālās reformas virzību Saeimā, kā arī veiktās izmaiņas dažādos likumprojektos, tai skaitā Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.