Eksperts uzskata, ka, atsākot ceļošanu Baltijas mērogā, ceļotājiem pēc atgriešanās 14 dienas joprojām būtu jāpaliek mājās pašizolācijā. Tāpat būtu jāvērtē tādi faktori kā ceļotāju izcelsme, proti, gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājs dodas uz Lietuvu, epidemioloģiskais risks būtu relatīvi zemāks nekā tad, ja kādas citas valsts iedzīvotājs ceļotu caur Baltijas valstīm.
Vērtējot Covid-19 analīžu veikšanu kā obligātu prasību ceļošanai, Perevoščikovs sacīja, ka tā sniegtu nosacītu efektu, jo joprojām pastāvētu iespēja, ka kāds sasirgušais, kuram vēl nav pilnībā parādījušies simptomi, varētu saņemt negatīvu testa rezultātu.
"Ja tests uzrāda negatīvu rezultātu, kur būtu pārliecība, ka nākamajās dienās neparādīsies simptomi?" retoriski vaicāja epidemiologs. Pēc Perevoščikova paustā, pilnu pārliecību par to, ka kāds nav inficējies, šādi pasākumi nevar dot.
Lai gan jautājums ir sarežģīts un daudzpusējs, SPKC eksperts ir pārliecināts par vienu - "jauni Covid-19 gadījumi no ārzemēm nav vajadzīgi".
Jau ziņots, ka Baltijas valstis no 15. maija plāno atvērt iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, ir pavēstījis Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.
Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
