Saeima atbalsta tiesības vieglāk samazināt algas krīzes laikā  (140)

Kopumā uz steidzamības kārtībā ar 58 balsīm pieņemtā likumprojekta otro lasījumu tika iesniegti 29 priekšlikumi gan no valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem. Visi koalīcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi tika atbalstīti, kā arī daļa no opozīcijas piedāvātajām idejām, kas tika iekļautas atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Kā jau ierasts krīzes laikā, sēdes sākumā Saeima lēma par debašu laika saīsināšanu. Par priekšlikumiem pārsvarā debatēja tikai opozīcijas pārstāvji, bet no koalīcijas vārdu pārmaiņā ar saviem bijušajiem frakcijas un partijas biedriem, kuri tagad opozīcijas rindās, nedaudz iesaistījās pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš. Šī bija otrā Saeimas plenārsēde, kurā piedalījās Kaimiņš pēc vairāk nekā mēnesi ilgas prombūtnes saslimšanas ar Covid-19 dēļ.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) debatēs aizrādīja deputātam Aldim Gobzemam neizplatīt nepatiesu informāciju, jo Gobzems JKP deputātiem pārmeta "2 un 2" principa neievērošanu Saeimas sēžu zālē, savā starpā sarunājoties. Rancāns norādīja, ka šis ārkārtējās situācijas ierobežojums neattiecas uz darba un dienesta pienākumu veikšanu.

"Attīstībai/Par" deputāts Mārtiņš Šteins debatēs par opozīcijas priekšlikumu atļaut sociālās funkcijas pildošiem bērnu un jauniešu centriem atsākt savu darbību, attiecīgi ierobežojot apmeklētāju skaitu un nodrošinot nepieciešamo epidemioloģisko prasību ievērošanu, sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā noskaidrojis, ka centri jau tagad drīkst darboties, ievērojot prasības, lai gan pašvaldības tomēr tos slēgušas. Turklāt darbs ar jauniešiem notiekot attālināti, teica deputāts. Anita Muižniece (JKP) aicināja kolēģus pagaidīt Ministru kabineta ceturtdienas lēmumu par ierobežojumu mīkstināšanu.

Opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši vairākus priekšlikumus likumam, ko jau bija iesnieguši arī iepriekš un kas arī tad neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Arī debatēs no opozīcijas pārstāvju puses skanēja jau iepriekš dzirdēti argumenti par trūkumiem krīzes laika dīkstāves reglamentā, ko valdība laika gaitā jau vairākas reizes papildinājusi un labojusi.

Tomēr vēl joprojām "atbalsta sistēmas sietam cauri izbiruši" gan patentmaksu maksātāji, gan vairākās darba vietās strādājošie, kā arī mazākā apmērā nekā citi atbalstu var saņemt mikrouzņēmumu darbinieki, norādīja opozīcijas pārstāvji. "Daudzi skrien, bet balvas var dabūt tikai daži," dīkstāves pabalstu programmu raksturoja Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādot uz arvien sarūkošo pieteikšanos uz dīkstāves pabalstiem.

Deputāti no opozīcijas rindām arī aicināja pārskatīt atalgojumu valsts pārvaldē tiem darbiniekiem, kas krīzes laikā neveic savus darba pienākumus pilnā apjomā. Izskanēja arī mudinājums pārskatīt valsts budžetu un samazināt izdevumus.

Ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Covid-19 krīzes likumā paredz papildināt likumu ar normu, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ radušās sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesīgs palielināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trīs procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Atbalstīts arī grozījums likumā, kas atļauj, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz šā likuma darbības laiku atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem. Līdz ar to atvieglojumi tagad paredzēti visiem, ne tikai krīzes skartajiem komersantiem, kā arī biedrībām un nodibinājumiem.

Pieņemts arī grozījums, ka līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš atbilst "Padziļinātās sadarbības programmas" dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot attiecīgus nosacījumus – saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu; darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Darbiniekam, kurš nepiekrīt šādam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu – vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā.

Grozījumi ļauj arī piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus, kas paredz, ka, darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

Likuma grozījumi arī paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi – saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu; darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Likums papildināts ar pantu, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Šis pants gan stāsies spēkā spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Saeima ceturtdien arī lēma, ka, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par Covid-19 krīzes laika likumā paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam nav piešķirts šā likuma nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

Saeimas atbalstu neguva virkne opozīcijas priekšlikumu. Tajā skaitā priekšlikums, ka darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā Covid-19 krīzes likuma izpratnē netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu. Arī ierosinājums, ka, piesakoties dīkstāves pabalstiem, uzņēmumu ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināti ar iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros šajā periodā uzņēmums faktiski darbojies.

Atbalstu neguva ierosinājums mikrouzņēmuma darbiniekam izmaksāt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā patreizējo 50% vietā, kā arī priekšlikums, ka, ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem krīzes skartiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam var izmaksāt visās darbavietās, nepārsniedzot 700 eiro par kalendāro mēnesi.

Saeima neatbalstīja opozīcijas priekšlikumu, ka dīkstāves pabalstu piešķir, ja krīzes skartais darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis vismaz 120 eiro apmērā. Opozīcija bez panākumiem rosināja arī noteikt, ka, ja darba devējs pēc dīkstāves pabalsta piešķiršanas iesniedz VID precizētus datus par darbinieka darba ienākumiem laikposmā, kas tiek izmantots dīkstāves pabalsta aprēķināšanai, izmaksāto pabalsta apmēru pārrēķina, ja darba devējs dalījis darbus starp saviem darbiniekiem, tos rotējot.

Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas priekšlikumu, ka tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā, kā arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu, ir patentmaksu veicējiem, kas Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas dēļ atrodas dīkstāvē.

Noraidīts arī priekšlikums uzskatīt par nelaimes gadījumu darbā vai arodsaslimšanu un paredzēt tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību medicīnas darbiniekam, ja saslimšana ar Covid-19 notikusi darba pienākumu pildīšanas dēļ.

Opozīcija arī neveiksmīgi rosināja Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. jūnijam veikt 2020. gada valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt budžeta izdevumus atbilstoši Covid-19 izraisītās krīzes situācijai un ietaupītos līdzekļus novirzīt budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem."

Atkārtoti Saeimas atbalstu neguva priekšlikums, ka valsts un pašvaldību finansējums visu izglītības iestāžu izglītojamo ēdināšanai tiek nodrošināts par katru izglītojamo ne mazākā apmērā, kādā tas ir noteikts attiecībā uz izglītojamo ēdināšanu klātienē, pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un pašvaldībām ir tiesības izvēlēties veidu, kādā izglītojamiem ir nodrošināma ēdināšana ārpus izglītības iestādes ārkārtējās situācijas laikā.

Opozīcija vēlējās arī uzdot Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā darba devēji nosūta uz valsts apmaksātajām Covid-19 analīzēm darbiniekus, kuri pilda savus darba pienākumus klātienē.

Saeimas atbalstu neguva priekšlikums, ievērojot epidemiologu norādījumus, atļaut sociālās funkcijas pildošiem bērnu un jauniešu centriem atsākt savu darbību, attiecīgi ierobežojot apmeklētāju skaitu un nodrošinot nepieciešamo epidemioloģisko prasību ievērošanu, kā arī ierosinājums krīzes likuma darbības laikā piešķirt papildus ikmēneša pabalstu 180 eiro apmērā ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Vairākuma atbalstu nespēja savākt arī priekšlikums, ka VID dīkstāves pabalstu piešķir, ja uz dīkstāves pabalsta pieprasīšanas brīdi darba devējs nosedzis saistības ar VID vai vienojies par to izpildi arī gadījumā, ja krīzes skartajam darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas).

Saeimas atbalstu neguva arī opozīcijas priekšlikums pašvaldībām no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" kompensēt piemaksas pašvaldības un to līgumorganizāciju sociālos pakalpojumus sniedzošo institūciju sociālā darba speciālistiem un darbiniekiem, bet ne vairāk kā 20% apmērā no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. maijam.