Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē bez debatēm ar 64 balsīm "par" un 17 "pret" galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 1. jūlijā.
Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrisko kārtību, kā arī valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajās jomās, vēsta Saeimas Preses dienests.
Likumā ietvertas vairākas normas, kuras šobrīd ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā spēku zaudēs. Tajā skaitā jaunajā likumā pārnestas normas par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu, aizliegumu atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšanu, kā arī par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā vai atrašanos publiskā vietā reibuma stāvoklī.
Ar likumu cita starpā noteikta administratīvā atbildība par uzbrukumu dienesta sunim vai zirgam, kā arī par tā darbības ietekmēšanu. Par šādu pārkāpumu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām.
Jaunā likuma normās, kas regulē ar valsts valodu saistītus jautājumus, salīdzinājumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtiski palielināts to pantu skaits, kuru sankcijā paredzēts administratīvā soda veids – brīdinājums. Tādējādi soda apmērs fiziskajām personām tiek samazināts, veicinot sabiedrības pozitīvu attieksmi pret valsts valodas lietošanu uzraugošo iestādi un valsts valodas lietošanas noteikumu ievērošanas nepieciešamību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Savukārt par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu turpmāk varēs piemērot naudas sodu no septiņām līdz 140 naudas soda vienībām.
Saistībā ar valsts valodas pārkāpumiem jaunajā likumā paplašināta juridisko personu atbildība. Lielākajā daļā gadījumu līdz šim kā atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tika noteiktas fiziskas personas, piemēram, veikalu pārdevēji, vadītāji, nevis uzņēmums kā juridiska persona.
Līdz ar to ne vienmēr tika nodrošināts administratīvā soda mērķis – audzināt to personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, teikts likumprojekta anotācijā. Turpmāk juridisko personu atbildība noteikta par tādiem pārkāpumiem kā, piemēram, darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu (paredzot no 28 līdz 280 naudas soda vienībām), nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā (no 28 līdz 140 naudas soda vienībām) un valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā (no 28 līdz 280 naudas soda vienībām).
Likumā ietverts arī jauns regulējums par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Regulējumā cita starpā paredzēta atbildība par prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu. Par šo pārkāpumu paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no septiņām līdz 28 naudas soda vienībām, amatpersonām — no 14 līdz 60 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no 28 līdz 200 naudas soda vienībām.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas soda vienība ir pieci eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
