Jūgendstila nama iedzīvotāji bažījas par apšaubāmu būvniecību; būvvalde pārkāpumus nekonstatē  (37)

Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka konkrētā būvatļauja ir iegūta apšaubāmā veidā bez nepieciešamajām pilnvarām no sākotnējā projekta pasūtītāja Dzīks "Alberta 9" puses, vienam no 17 dzīvokļu īpašniekiem, iespējams, maldinot Rīgas pilsētas būvvaldi un NKMP, portālu "Delfi" informēja Dzīks "Alberta 9" pārstāvji.

Būvdarbi ir sākti privātā pagrabā, un to ietekmē pašlaik plaisas ir novērojamas vairākos nama dzīvokļos, novērojuši mājas iedzīvotāji. Mājas iedzīvotāju novērotais redzams arī Dzīks "Alberta 9" veidotajā video.

Mājas iedzīvotāji norāda, ka NKMP, kas agrāk saucās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, jau 2014. gadā ir rekomendējusi lifta izbūvi neveikt kāpņu telpā, bet gan projektēt liftu pagalma fasādes pusē. "Projekts, ko šobrīd mēģina īstenot viens no 17 dzīvokļu īpašniekiem, ir novecojis un nedrošs, turklāt šo iemeslu dēļ projekta pasūtītājs – Dzīks "Alberta 9" – no tā ir oficiāli atteicies, pieņemot attiecīgu lēmumu. Tomēr valstī izsludināto ārkārtas situāciju apzināti izmantojis konkrētais nama iedzīvotājs, radot pirmos bojājumus ēkas kāpņu telpā, kamēr būvvalde bija rakstiski atteikusies ārkārtas stāvokļa laikā sūtīt uz objektu būvinspektoru," pārliecināta Dzīks "Alberta 9" valde.

Valde uzsver, ka līdz ar šahtas izbūvi tiktu uzlauztas orģinālās grīdas flīzes un sazāģētas autentiskās metālkaluma kāpņu margas. "Tagad ar 1901. gadā celto ēku, kas pārdzīvojusi divus pasaules karus un padomju okupācijas laiku, notiek neticamais. Jo ilgāk atbildīgās iestādes lems, vai anulēt būvatļauju, jo neatgriezeniskāk ēka tiks sabojāta," uztraucas Dzīks "Alberta 9" valde.

Alberta ielā 9 esošo namu ir projektējis arhitekts Konstantīns Pēkšēns, bet kāpņu telpas interjeru veidojis Eižens Laube – Latvijas ievērojamākais 20.gs. pirmās puses arhitekts, kura darbi ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā un starptautiski reprezentē Rīgas jūgendstilu. Konkrētais iekštelpu interjers tiek uzskatīts par vienu no mākslinieciski vērtīgākajiem kāpņu telpas interjeriem Rīgā. "Perforēta metāla kastes – lifta šahtas izbūve šādā kāpņu telpā – ir nepieņemama. Tā neatgriezeniski un neglābjami izpostīs šo arhitektūras pērli, kas ir visas Latvijas tautas kultūras mantojums," bažījas nama iedzīvotāji.

Rīgas pilsētas būvvaldē portāls "Delfi" uzzināja, ka projekts lifta šahtas izbūvei Rīgā, Alberta ielā 9, ir akceptēts jau 2013. gada 9. decembrī, savukārt būvatļauja izsniegta pēc nepilniem diviem mēnešiem – 2014. gada 27. februārī.

Atļauju būvniecībai devusi arī tagadējā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Lai arī būvniecības ieceri ierosinājuši paši kopīpašnieki, pēc būvatļaujas izsniegšanas atsevišķi kopīpašnieki vairākas reizes vērsušies būvvaldē gan ar lūgumu būvatļauju atcelt, gan apliecinājumu būvniecības ieceri turpināt, portālam "Delfi" skaidroja būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Butāns norādīja, ka būvvaldes lēmums par būvatļaujas izsniegšanu vairākas reizes apstrīdēts arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kur būvvaldes lēmums atstāts negrozīts.

Tāpat Butāns atklāja, ka "uz iedzīvotāju sūdzību pamata aprīļa beigās esam apsekojuši objektu arī klātienē, nekādus būtiskus pārkāpumus nekonstatējot".

Nama iedzīvotāju apvienības Dzīks "Alberta 9" valde ar oficiālu iesniegumu ir vērsusies Kultūras ministrijā, NKMP un Rīgas pilsētas būvvaldē, aicinot iestādes nekavējoties pārtraukt dzīvojamā ēkā notiekošos būvdarbus.

NKMP Attīstības daļas speciāliste Alma Kaurāte portālam "Delfi" norādīja, ka pārvalde ir saņēmusi Dzīks "Alberta 9" 5. maija iesniegumu, kā arī konstatējusi, ka nav pamata, atbilstoši 26. marta Dzīks "Alberta 9" lūgumam, anulēt darbu atļauju.

"Apsekojot nama Alberta ielā 9 kāpņu telpu 17. martā un 14. aprīlī, un izvērtējot uzsākto būvdarbu atbilstību izsniegtajai atļaujai, nav konstatētas atkāpes no izsniegtās atļaujas," norādīja Kaurāte.

Kaurāte uzsvēra, ka pārvalde savas kompetences ietvaros vērtē veicamo darbu atbilstību kultūras pieminekļu saglabāšanas principiem, saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citiem normatīvajiem aktiem. "Izvērtējot lifta šahtas izbūves darbus, secināts, ka tie būtiski neskar ēkas vēsturiskās konstrukcijas un nemazina kāpņu telpas kultūrvēsturisko vērtību," apgalvoja Kaurāte.

Papildus projektam, pārvaldē iesniegts 2018. gada 5. marta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma protokols, kurā 11 dzīvokļu īpašnieki ir balsojuši "par" un pieci dzīvokļu īpašnieki "pret", pieņemot lēmumu veikt lifta projektēšanu un būvniecību, atklāja Kaurāte.

Dzīks "Alberta 9" valde arī vēlas uzsvērt, ka celtnieki strādā bez cimdiem, maskām un bez jebkādiem brīdinošiem vai informatīviem paziņojumiem. Alberta ielas 9 mājas iedzīvotāji akcentē, ka esošajā situācijā jūtas apdraudēti, īpaši tagad, kad joprojām ir augsta koronavīrusa izplatība.

"Mēs saprotam, ka pandēmijas laikā savu drošību un veselību varam aizsargāt tikai paši saviem spēkiem, tāpēc patlaban ir pieņemts lēmums noteikt aizliegumus remonta un būvniecības darbiem namā. Ļoti paļaujamies arī uz tūlītēju atbildīgo iestāžu rīcību – būvdarbu apturēšanu un būvatļaujas atcelšanu," uzsver Dzīks "Alberta 9" valde.

Dzīks "Alberta 9" valde atbalsta alternatīvu, mūsdienīgu lifta projektu pagalma fasādes pusē – tādu, kas neapdraud arhitektūras pieminekli un mājas, kā arī tās iemītnieku drošību.