Viņķele brīdina par aizsarglīdzekļu trūkumu; Kariņš aicina nerīkot 'raganu medības' (plkst. 20:10)  (368)

Viņķele žurnālistiem pastāstīja, ka informējusi koalīcijas partnerus par faktu, ka "mēs šobrīd atrodamies ļoti nopietnā situācijā ar individuālo aizsarglīdzekļu pietiekamību veselības aprūpes iestādēm. Krājumi ir kritiski zemi. Īpaši tas attiecas uz respiratoriem, kas pēc pieejamiem datiem faktiski ir tik daudz, lai pietiktu pusotrai dienai ārstniecības iestādēm. Tikpat sarežģīta situācija ir ar vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinezoniem, kuri nelielā krājumā ir slimnīcu rezervēs, bet faktiski tas nozīmē, ka NMPD darbs var tik pārtraukts kuru katru brīdi. Arī ķirurģiskās maskas, kuras lieto operāciju zālēs, rezervēs ir apmēram divām nedēļām".

Ministre paskaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vairāku apstākļu dēļ. "Gan tādēļ, ka, neskatoties uz dažādiem informācijas avotiem un analīzēm, pasaulē kopumā valstis cieš no akūta individuālo aizsarglīdzekļu trūkuma. Ar sarežģījumiem un neskaidrībām no lielākā piegādātāja – Ķīnas, ar ārkārtīgiem sarežģījumiem transporta organizēšanai, lai aizsarglīdzekļus no Ķīnas atvestu. Vai arī sertifikāti ir dažādas izcelsmes. Šādā situācijā mēs šobrīd esam. Tas nozīmē, ka, ja nerodam risinājumu, tad pāris nedēļu laikā mums būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazināšanu. NMPD ir praktiski paralizēts, ja tam šīs preces nav pieejamas," teica Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka nebūtu jāmeklē vainīgie, jo situācija ir identiska visā pasaulē kopumā. "Šeit ir jārod risinājums. Visnotaļ labi vērtējama ideja izskanēja no JKP kolēģiem, kas apzinās riska un vajadzību samērošanas nozīmi. Viens no variantiem varētu būt, ka šīs partijas, ja mums vispār atrodas kāds piegādātājs, kas ir ar mieru to darīt, mēs pārbaudām šeit uz vietas iespēju robežās, un tādā veidā varbūt šo deficītu pārvaram. Situācija ir ļoti nopietna, un premjers ir izprotošs. Mēs darām, ko varam, bet uzskatīju par savu pienākumu par šo situāciju informēt kolēģus," skaidroja ministre.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Viņķele arī atzina, ka no programmas neparedzētiem gadījumiem būs nepieciešama papildus nauda aizsarglīdzekļu iepirkumiem. "Mēs šobrīd nerunājam par uzkrājumu veidošanu trīs vai sešiem mēnešiem, bet ikdienas patēriņa nodrošinājumu. Aizsarglīdzekļi kūst kā sniegs saulē, un būs vajadzīga papildu nauda," teica ministre.

Lūgta precizēt par risinājumu, pārbaudot masku drošību uz vietas Latvijā, ministre teica, ka: "Ja mēs vēlētos sagaidīt to ideālo, perfekto kravu no Ķīnas, kur Dombura kungs, paņemot sertifikātu un izburoties mēnesi cauri visiem failiem, teiktu, ka te katrs hieroglifs atbilst tam, kas ir, mēs visdrīzāk paliktu totāli bez aizsarglīdzekļiem. Tas, ko, apzinoties nepieciešamību pārliecināties par noteiktu standartu aizsargmaskām, esam darījuši ar jau iepriekš nopirktajām kravām – ņemam paraugu, dodamies uz RSU Darba drošības katedru pie profesora Vanadziņa, kurš buras ar to masku, mērcē, pūš cauri, izvērtē. Mēs esam arī lūguši kolēģus no Traumatoloģijas un ortopēdijas centra novērtēt masku kā lietotājiem. Respiratorus mēs varam šādā veidā pārbaudīt tuberkolozes slimnīcā Sauriešos. Jā, tās nav sertificētas laboratorijas, bet paralēli tiek risināts jautājums, vai mēs varam ātrā tempā iegūt iekārtas, ar kurām mēs varētu kaut cik standartizētu pārbaudi veikt. Tas nozīmē, ka tas nebūs tāds sertifikāts, kādu var iegūt, ja aizsūtītu testēt uz kādu no Šveices laboratorijām, bet tas nozīmē, ka mēs varam arī šeit pietiekami droši noteikt piegādātās preces kvalitāti dabā. Ja mēs skatāmies pēc ļoti striktiem miera laika regulējumiem, tad es šādu pieeju nepiedāvātu, bet, ja skatāmies uz faktu, ka tā maska, ko mūsu kolēģi un RTU, RSU speciālisti atzīst par labu esam, tad teikšu, ka šāda maska ir tieši simts reizes labāka nekā maskas trūkums."

Savukārt Kariņš žurnālistiem sacīja, ka, ja būtu ātrs risinājums, tas jau sen būtu atrisināts. "Izaicinājums ir milzu konkurence visā pasaulē uz kvalitatīviem aizsarglīdzekļiem, it īpaši tiem, kas domāti mediķiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 pacientiem. Patlaban vieta, kur šie līdzekļi ir iepērkami, ir Ķīna, bet Ķīnā ar tiem Eiropas sertifikātiem ir bijuši dokumentēti gadījumi, kur uzņēmumi pat safabricē šādus sertifikātus, lai tikai varētu pārdot. Daudzās valstīs ir savas laboratorijas, kur var paņemt preci ar sertifikātu, kas varbūt ir nederīgs, un pārbaudīt, vai tā ir derīga, neraugoties uz papīriem. Latvijā diemžēl nav tādas sertificētas laboratorijas, un ārzemēs rindas uz laboratorijām ir četras un vairāk nedēļu garumā, tāpēc to nevar operatīvi paveikt," skaidroja valdības vadītājs.

Kariņš atzina, ka "mums ir izaicinājums – no vienas puses mūsu sabiedrība ir lielā mērā tāda izveidota kā burta kalpi. Ja atbilst papīri, tad atbilst prece. Šajā gadījumā varbūt papīri atbilst vai neatbilst, bet pats galvenais jau ir prece. Ir ļoti grūti virzīties uz priekšu. Šeit ir arī jautājums, kur meklēt vainīgos? Manuprāt, nav pareizi meklēt vainīgos tajos valsts pārvaldes cilvēkos, kuri veic pasūtījumu. Kā var Latvijas ierēdnis būt vainīgs pie tā, kas notiek otrā galā? Kad atnāk krava, un, ja atklājas kaut kāda neatbilstība, tad mums ir jābūt spējai ar veselo saprātu konstatēt, vai prece ir derīga tomēr. Ja nav, tad, protams, nevar izmantot. Bet kā būs, ja prece ir derīga, bet papīros varētu būt kāda nesakritība. Te nav viens viegls risinājums. Vieglākais risinājums būtu, ka mēs varētu no Vācijas nopirkt, vai, ja Latvijā jau būtu sertificētas ražotnes, kas jau ražo".

"Diemžēl tā nav, un mēs esam ļoti grūtā situācijā, jo nedrīkstam paralizēt tos cilvēkus, kuriem ir jāapgādā mūsu mediķi. Esmu drusku bažīgs, ka tas pakāpeniski notiek. Ir neapšaubāmi jābūt kontrolei, esmu runājis ar veselības ministri un Valsts kontroli, lai skatītos, vai tas, kas atnācis, ir izdalīts, palicis noliktavā vai aizgājis neceļos. Mums ir kaut kā jāiemācās arī skatīties pēc būtības. Tas ir tas lielākais izaicinājums un rādās kā īlens no maisa tagad, jo mūsu sabiedrība, valsts pārvalde un tiesībsargājošās iestādes nav šādā veidā pielāgotas krīzes apstākļiem, kur vajadzīga ļoti operatīva rīcība," skaidroja Kariņš.

"Cilvēki strādā un meklē, kā varētu nodrošināt mediķiem kvalitatīvu preci. Ja mēs dodam mediķiem, tai jābūt kvalitatīvai. Mēs esam apstākļos, ka diemžēl tur, kur varam nopirkt šo preci, nav tāda papīru tradīcija un stingrība pret prasībām, kā ir Latvijā un citur Eiropā. Mēs darām visu, lai šo pārvarētu, bet mums ļoti jāizvairās no tā, ka mēs veidojam "raganu medības", it kā kāds no valsts pārvaldes pārstāvjiem, kas pasūta preces, būtu negodīgs. Ja ir kaut kur negodprātība, tad potenciāli tas ir otrā galā, par ko mēs uzzinām tikai tad, kad prece atnāk," teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka, "ja prece atnākusi, mums vajadzīgas spējas pārbaudīt tās derīgumu. Līdz šim mēs naudu neesam zaudējuši tādā veidā. Turpināsim strādāt, vēl pirmdienas vakarā meklēsim iespējas. Ja būtu ātrs risinājums, tad jau sen būtu atrisināts. Tas, ko daudzi nezina, ka jau vairākas kravas ir zaudētas tāpēc, ka jau Ķīnas galā konstatēts, ka tās neatbilst. Mēs esam izvairījušies no galvassāpēm. Tas visu laiku arī pārbīda pasūtījumus pa nedēļām. Gribu uzteikt visus cilvēkus, kas VAMOIC, VUGD un Nacionālajā veselības dienestā par spīti ļoti grūtajiem apstākļiem turpina savu darbu un dara visu, lai nodrošinātu mūsu mediķus ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem".