Lielu daļu no pirmdien attālināti notikušās valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes aizņēmusi saruna par notikumiem 9. maijā, kad Rīgā un citviet dažās pilsētās sabiedrība varēja vērot ievērojama skaita cilvēku pulcēšanos, lai gan valstī Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikti pulcēšanās ierobežojumi. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēl gaida rakstisku informāciju no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV), savukārt partneri no Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības pauž stingru neapmierinātību ar ministra un policijas darbu.
Kariņš pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka sanāksmē partneri uzklausīja iekšlietu ministru, bet premjers atturas vērtēt, kamēr nav saņēmis arī rakstiski papildinformāciju par to, ko iekšlietu ministrs gribētu teikt. "Nenoliedzami, ka galvenās rūpes ir par to, lai, ja valstī ir noteikti ierobežojumi sapulcēties, kas nav noteikti politisku iemeslu dēļ, bet, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, lai tie tiktu ievēroti," teica Kariņš. Kā zināms, jau iepriekš Kariņš lūdza iekšlietu ministram sniegt paskaidrojumu par 9. maija notikumiem.
Iekšlietu ministrs preses konferencē nepiedalījās, un žurnālistiem nav arī zināms, ko tieši viņš teica partneriem, taču pirmdienas rītā bija izplatījis paziņojumu presei, kurā policijas darbu vērtēja atzinīgi. Preses konferencē savu viedokli par 9. maija notikumiem aktīvi pauda JKP un NA pārstāvji un Kariņš, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Nedz Ģirģena partijas biedre Ramona Petraviča (KPV LV), nedz Ilze Viņķele (AP) šim jautājumam īpaši nepievērsās.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem pastāstīja, ka sadarbības sanāksmē tika pārrunāts jautājums par cilvēku pulcēšanos 9. maijā Pārdaugavā un valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu. Viņš arī uzsvēra, ka detalizēti jautājums šonedēļ tiks skatīts Saeimā, jo Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) ir uzaicinājis Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvjus skaidrot sestdien notikušo.
"Daugavpilī var uzdot jautājumus par pašas policijas atbildību un profesionalitāti, jo policija konvojēja demonstrāciju. Jautājums ir par taisnības sajūtu cilvēkos, jo 4. maijā mēs nepulcējāmies un nevarējām svinēt Latvijas svētkus, bet 9. maijs iznāk kā likuma izņēmuma diena. Tas nav taisnīgi," savu viedokli pauda Bordāns.
Viņš uzsvēra, ka policijai bija jānodrošina likuma ievērošana tāpat, kā tas notika Latvijas valsts svētkos 1. maijā un 4. maijā. "Nekur nemanīju medijos iepriekš brīdinājumus, lai gan tas, ka tuvojas 9. maijs, nav nekāds zibens spēriens no skaidrām debesīm. Tam bija laikus jāgatavojas, un laikus jāinformē visa sabiedrība, ka pulcēšanās netiks pieļauta nevienā vietā. Latvijas valsts svētkos notika sadarbība starp ministrijām, lai nodrošinātu drošību, un tā vajadzēja rīkoties arī tagad. Tas, kas notika Daugavpilī, vispār ir kliedzoši. Ja policija nodrošina pretlikumīga pasākuma norisi," teica Bordāns.
Tieslietu ministrs pauda cerību, ka policija gūs mācību un tas vairs neatkārtosies, jo situācija ar 9. maiju atkārtojas katru gadu. "Varbūt šogad ārkārtējie apstākļi varēja kalpot par sākumu tam, lai valstij lojālus cilvēkus 9. maijā atkal un atkal nepadarītu par cietušajiem," savas sajūtas neslēpa Bordāns.
Bordāns arī publiski lūdza policiju parūpēties par kafejnīcas "Kūriņš", kuras īpašnieku rīcība, neapkalpojot 9. maija svinētājus ar Georga lentītēm, izpelnījās plašu publicitāti sociālajos tīklos, turpmāko drošību.
Raivis Dzintars (NA) atzina, ka visilgākās diskusijas sadarbības sanāksmē bija par to, ko Latvijas sabiedrība pieredzēja 9. maijā. Nacionālā apvienība jau iepriekš informēja koalīcijas partnerus, ka vēlas sagaidīt iekšlietu ministra skaidrojumu.
"Skaidrojums bija, un iekšlietu ministra viedoklis bija tāds, ka iekšlietu sistēma ir izdarījusi visu iespējamo. NA kategoriski nevar piekrist šādam skaidrojumam. Tas, ko liela daļa Latvijas sabiedrības redzēja, bija ļoti apkaunojoši. Mēs redzējām, ka valsts pārstāvji un kārtības sargātāji noskatās uz to, kā tiek pārkāptas normas, kuras mēs šeit nedēļu pēc nedēļas aicinām sabiedrību ievērot. Cilvēki to ievēroja 1. maijā un 4. maijā, bet šeit mēs redzam, ka ir noticis izņēmums. Mūsu skatījumā ir smagi klausīties, ka notikušais tiek attaisnots, sakot, ka neko nevarēja darīt citādi," teica Dzintars.
Pēc viņa domām, šāda situācija nebūtu pieļaujama nekādā pasākumā, un vēl jo vairāk šo notikumu pastiprinot apstāklis, ka 9. maija svinēšana lielai daļai sabiedrības asociējas ar Latvijas atkārtotas okupācijas svinēšanu, datumu, ar kuru aizsākās Latvijas vēstures ļaunākais un tumšākais posms.
"Tieši šis datums izrādījās tas, uz kuru diemžēl mēs, valsts, esam skatījušies caur pirkstiem. NA kategoriski norobežojas no Iekšlietu ministrijas pozīcijas un uzskata, ka tas, kas notika 9. maijā, nav pieļaujami un atbalstāmi," teica Dzintars. Viņš ieteica iekšlietu ministram ņemt piemēru pašapziņai un pašcieņai no kafejnīcas "Kūriņš", kura īpašnieki aizrādīja un atteica apkalpošanu 9. maija svinētājiem ar Georga lentītēm.
Runājot par policijas gatavību, Dzintars norādīja, ka 9. maijs nav nekas negaidīts, neparedzams vai "force majeure". "Bija ļoti skaidri zināms, kāds būs 9. maijs un kādi riski ar iespējamiem likumpārkāpumiem. Ja par nozari atbildīgais iekšlietu ministrs zināja, ka būs problēmas nodrošināt kārtību, tad šis jautājums bija jāpārrunā sadarbības sanāksmē. Mums ir Nacionālās drošības komisija, Nacionālās drošības padome un dažādas institūcijas, kur var pievērst tam uzmanību un kopīgi meklētu risinājumu. Šādas sarunas nav bijis. Jebkurā gadījumā Latvijas valsts pienākums ir parādīt, ka katram sabiedrības loceklim ir pienākums pildīt likumus. Te nav jādod padoms nevienam no politiskajiem partneriem. Tas ir skaidrs ikvienam saprātīgam pilsonim, ka šāda situācija nebija pieļaujama," sacīja Dzintars.
Jau ziņots, ka, koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības Covid-19 pandēmijas laikā 9. maija norise bija izaicinājums dienestiem, taču šogad tas noritējis salīdzinoši mierīgi un ar astoņas reizes mazāk apmeklētājiem kā parasti, turklāt apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā, ar sabiedrisko attiecību speciālistes Beatas Jonītes starpniecību portālam "Delfi" norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, piebilstot, ka sociālajos tīklos izvietotās fotogrāfijas vai video no zināma leņķa var radīt optisko mānu.
Ģirģens sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu arī premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), kurš 9. maijā publiski paziņoja, ka sagaida no iekšlietu ministra paskaidrojumus.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz aicinājumiem ievērot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un citas vispārpieņemtās normas, par kurām personas var saukt pie atbildības, policija 9. maijā Uzvaras pieminekļa apkārtnē konstatējusi vairākus pārkāpumus, par ko attiecīgi sāktas administratīvās lietvedības vai noformēti protokoli.
Kopumā likumsargi fiksējuši 44 pārkāpumus. Proti, 24 gadījumos fiksēta pulcēšanās un fiziskās distances neievērošana, sešos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, divos sīkais huligānisms, vienā lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana, trijos gadījumos Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpšana un astoņos gadījumos noformēts administratīvais protokols par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
