Sabiedriskajā transportā jālieto mutes un deguna aizsegi; atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem  (85)

Atbilstoši valdības lēmumam Satiksmes ministrijas izstrādātais rīkojums par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā līdz ar citiem epidemioloģiski drošiem sabiedriskā transporta lietošanas noteikumiem paredz pienākumu pasažieriem sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu. Savukārt pārvadātājiem ir jānodrošina pasažieru informēšana par piesardzības pasākumiem audio vai vizuālā formātā transportlīdzekļos, interneta mājaslapās, pieturās, autoostās, stacijās un citviet.

Pasažieri tiek aicināti nepieciešamības gadījumā informēt citus pasažierus par noteiktajiem piesardzības pasākumiem, savukārt vadītāju, konduktoru vai atbildīgās valsts iestādes informēt par šo prasību neievērošanu.

Ministrijā skaidroja, ka transportlīdzekļu vadītāji vai vilcienu konduktori, ievērojot noteikto distanci, personas identificēšanai var lūgt noņemt mutes un deguna aizsegu tiem pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus.

Pārvadātāja pienākums ir informēt pasažierus par prasību lietot mutes un deguna aizsegu. Transportlīdzekļos, kur iekāpšana notiek pa priekšējām durvīm, vadītājs var atteikt iekāpšanu pasažieriem bez mutes un deguna aizsega. Transportlīdzekļu vadītāji vai vilcienu konduktori var aizrādīt pasažieriem un prasīt mutes un deguna aizsega lietošanu.

Atbilstoši valdības lēmumam republikas pilsētas pašvaldības var noteikt papildu nosacījumus pilsētu sabiedriskā transporta izmantošanai, tai skaitā nosakot mutes un deguna aizsega lietošanas kontroles pasākumus.

Satiksmes ministrijā norādīja, ka mutes un deguna aizsega lietošana ir tikai viens no pasākumiem, ko inficēšanās riska mazināšanai var veikt katrs pasažieris un ir pašu pasažieru veselības interesēs.

Vienlaikus pasažieri aicināti izmantot sabiedrisko transportu būtiskos gadījumos, izvēlēties braucienu laikā, kad sabiedriskajā transportā ir mazāk pasažieru, pēc iespējas ievērot divu metru distanci un transportlīdzekļa salonā vispirms ieņemt tās sēdvietas, kas atrodas pamīšus vai vienu sēdvietu izlaižot no jau aizņemtajām sēdvietām.

Ministrijā skaidroja, ka pasažieru pārvadātājiem ir jāuzrauga pasažieru skaits transportlīdzekļa salonā un maršrutu reisu izpildē jānorīko transportlīdzekļi ar atbilstošu ietilpību, pēc iespējas ierobežojot mikroautobusu izmantošanu pasažieru pārvadājumos. Kur tas iespējams, pārvadātājiem jāorganizē pasažieru izvietojums transportlīdzekļa salonā tā, lai pasažieri vispirms aizņemtu sēdvietas pamīšus vai vienu sēdvietu izlaižot, un, kur to pieļauj pasažieru skaits, sēžot vai stāvot ievērotu divu metru distanci (izņemot vienas mājsaimniecības locekļus un pasažierus ar bērniem). Pārvadātājiem tāpat ir jānodrošina transportlīdzekļa vadītāja distancēšanās no pasažieriem un jāveic transportlīdzekļu salonu dezinficēšana.

Ministrijā norādīja, ka par rīkojumu ir informēti pārvadājumu organizētāji.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone pauda, ka no 12.maija vairs nebūs spēkā nosacījums par pasažieru skaita ierobežošanu vienā sabiedriskajā transportlīdzeklī, pārdodot biļetes ne vairāk kā 50% no sēdvietu skaita, tomēr, kur tas iespējams, pasažieriem autobusa un vilciena salonā vispirms jāieņem sēdvietas pamīšus, ievērojot divu metru distanci vienam no otra. Tāpat, ja autobusa vadītāja kabīne nav nodalīta no pārējā autobusa salona, pasažieri nevarēs ieņemt sēdvietas, kas atrodas aiz šofera.

Plone norādīja, ka, rūpējoties par pasažieru drošību un veselību, pārvadātāji katru dienu dezinficē transportlīdzekļus, īpašu uzmanību pievēršot virsmām, kurām pasažieri biežāk pieskaras. Vairāki pārvadātāji autobusos nodrošina roku dezinfekcijas līdzekļus.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus izvērtēt brauciena nepieciešamību un, ja ir iespējams, izvēlēties citas pārvietošanās alternatīvas.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Ministru kabinets 7. maijā ārkārtas sēdē lēma Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9. jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.

Tajā pašā laikā iedzīvotājiem arī turpmāk stingri būs jāievēro visi fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ar valdības lēmumu no šodienas atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, ja būs iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus. Tāpat atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus. Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u.c. vietās.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām varēs ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš lēma no 13. marta līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, bet 7. maijā tika pieņemts lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus paredzot virkni ierobežojumus mīkstinošu pasākumu.