Pasākumā piedalījās Veselības ministrijas Sabiedrības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietnieks, sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.
Feldmane skaidroja, ka ir notikusi ierobežojumu mīkstināšana, jo, pateicoties iepriekš noteiktajiem mēriem, konstatēta saslimstības mazināšanās ar Covid-19. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka ir mazinājušies jaunā koronavīrusa inficēšanās riski – tie joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī. Vienlaikus citu valstu pieredze rāda, ka pat viens cilvēks, neievērojot piesardzības pasākumus, var inficēt simtiem citu cilvēku.
"Tādēļ neskatoties uz to, ka ir paplašinājies dažādu gan pasākumu, gan pakalpojumu loks, kas ir pieejami, tomēr, pirmkārt, ir jāizvērtē, vai tiešām šis pasākums vai pakalpojums ir nepieciešams un varbūt var izmantot citus ceļus savai izklaidei vai atpūtai tieši drošības apsvērumu dēļ," sacīja Feldmane.
Viņa norādīja, ka joprojām paliek spēkā nosacījums par divu metru savstarpējo distancēšanos, roku dezinfekciju, virsmu tīrīšanu, kur pieskaras liels skaits cilvēku, kā arī citi higiēnas nosacījumi.
Feldmane arī aicināji izvairīties no došanās uz kopējiem bērnu laukumiem un izklaides parkiem. "Lai arī būs pieejami dažādi sporta pakalpojumi, piemēram, baseini, tad tomēr attiecībā uz bērniem tas būtu ļoti jāizvērtē, jo eksperti atzīst, ka baseini varētu būt diezgan augsts inficēšanās risks," skaidroja amatpersona.
Savukārt Vilsone atgādināja, ka kultūras institūcijas pārtrauca savu darbu, sākot ar šā gada 12. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī. Tā rezultātā līdz 12. maijam nenotika vismaz 1 567 pasākumu, savukārt ietekmi uz savas ādas izjuta 8 322 nodokļu maksātāju, 1 298 darba devēju un 11 637 darba ņēmēju.
Viņa atgādināja, ka turpmāk ir ļauta neliela kultūras pasākumu organizēšana iekštelpās un ārtelpās – kopējais dalībnieku skaits organizētos pasākumos nevar pārsniegt 25 personas. Starp dalībniekiem ir jāievēro divu metru distance, pasākumu ilgums iekštelpās nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas, kā arī pasākumu norises vietā būs jānodrošina dezinfekcijas līdzekļu pieejamība
Tāpat otrdien kultūras ministrs apstiprinās vairākus sanitāros protokolus, kuri ir izstrādāti kultūras jomas institūcijām.
"Šīs institūcijas darbu uzsāks pakāpeniski – tiklīdz tās būs sagatavojušās apmeklētāju uzņemšanai un būs adaptējušas savu institūciju darbu atbilstoši sanitāro protokolu prasībā," skaidroja Vilsone, piebilstot, ka pirmie, kas uzsāks savu darbību, būs Rundāles pils un Turaidas muzejs.
Sanitārais protokols muzeju darbībai, kas stāsies spēkā ar 13. maiju, paredz, ka maksimālo apmeklētāju skaitu nosaka muzejs, bet tas nedrīkstēs pārsniegt 50 dalībniekus. Vienlaikus ir jāievēro nosacījums, ka apmeklētāju skaits nedrīkstēs pārsniegt 25, ja telpu platība ir zem 1000 kvadrātmetriem, proti, vienam apmeklētājam ir jānodrošina vismaz četru kvadrātmetru liela platība.
"Muzeji organizēs apmeklētāju plūsmu, veicot iepriekšēju rezervāciju un organizējot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, ja veidosies rindas, lai atbilstošais apmeklētāju skaits varētu viesoties muzejā," skaidroja Vilsone, papildinot, ka biļešu rezervācija tiks organizēta ar interneta starpniecību, lai nodrošinātu, ka nenotiek drūzmēšanās pie muzeju kasēm.
Tāpat būs iespējams organizēt un apmeklēt arī auto pasākumus (koncertu, kino). Šādos pasākumos automašīnā varēs atrasties viens cilvēks vai personas no vienas mājsaimniecības, savukārt attālums starp diviem spēkratiem nedrīkstēs būt mazāks par diviem metriem.
Šādus pasākumus drīkstēs apmeklēt tikai ar vieglajām automašīnām, bet personas nedrīkstēs izkapt no spēkrata, izņemot, lai apmeklētu labierīcības. Tāpat būs liegts atvērt logus, lūku vai noņemt jumtu. Vilsone gan norādīja, ka logus varēs atvērt tikai vēdināšanas režīmā.
Viņa arī skaidroja, ka pagaidām pašdarbības kolektīvi savus mēģinājums atsākt nedrīkstēs – darbu var sākt tikai profesionālās skatuves mākslas organizācijas. Aktieriem un mūziķiem būs jāievēro divu metru distance, savukārt dziedātājiem un dejotājiem ieteicamā distance ir trīs metri. "Tas ir saistīts ar pastiprinātu elpceļu lietošanu un lielāku gaisa apmaiņu," skaidroja ierēdne.
Aktieriem un mūziķiem ir jānodrošina četru kvadrātmetru platība, bet dziedātājiem un dējotājiem – vismaz seši kvadrātmetri. Ja mēģinājumā ir nepieciešams samazināt distanci starp dalībniekiem, tad distances tuvināšanās laiks nedrīkst pārsniegt 15 minūtes. Mēģinājumu kopējais garums nedrīkst pārsniegt četras stundas, ieskaitot pārtraukumus.
Uz bibliotēkām un kultūras norišu vietām (koncertzāles, teātri, kino) arī attiecas pamata nosacījumi par savstarpējo distancēšanos un higiēnas prasībām, tostarp prasība, ka apmeklētāju skaits nedrīkstēs pārsniegt 25, ja telpu platība ir zem 1000 kvadrātmetriem.
Savukārt Severs atgādināja, ka kātienē varēs notikt organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot šādus nosacījumus – vienā treniņgrupā vienlaikus pulcējas ne vairāk kā 25 personas, treniņa laiks iekštelpās – trīs stundas, bet ārtelpās laiks ir neierobežots.
Nodarbības būs jāvada sertificētam trenerim, jāievēro savstarpēja divu metru distance, treniņos nedrīkstēs iesaistīt bērnus, kas jaunāki par septiņiem gadiem, kā arī jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un trenera norādījumi.
Severs skaidroja, ka arī ģērbtuvēs starp skapīšiem un personām jānodrošina divu metru distances ievērošana. Līdzīgi ir arī attiecībā uz dušām – ja dušām nav atsevišķu kabīņu, tad arī dušās jāievēro divu metru distance.
Dušās un ģērbtuvēs nedrīkstēs uzturēties ilgāk par 15 minūtēm.
Ministrija otrdienas laikā plāno publicēt rekomendācijas par personu skaitu vienā peldbaseinā. Severs arī norādīja, ka saunas, pirtis un citas atpūtas telpas peldbaseina ēkā nedrīkstēs izmantot.
Attiecībā uz iekštelpu sporta bāzēm ministrijas rekomendācija būs īstenot individuālās sporta aktivitātes tikai pēc iepriekšēja pieraksta uz konkrēta apmeklējuma laiku jeb veikt attālinātu reģistrāciju.
"Šeit būtu jāuzkrāj dati par klientiem, lai mēs nepieciešamības gadījumā varētu informēt atbildīgās personas par iespējamiem saslimšanas gadījumiem," skaidroja Severs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 7. maijā ārkārtas sēdē lēma Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 9. jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.
Tajā pašā laikā iedzīvotājiem arī turpmāk stingri būs jāievēro visi fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskie drošības pasākumi.
Ar valdības lēmumu no 12. maija atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos, ja būs iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus. Tāpat atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.
Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.
Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus. Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u.c. vietās.
Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām varēs ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš lēma no 13. marta valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12. maijam, bet 7. maijā tika pieņemts lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus paredzot virkni ierobežojumus mīkstinošu pasākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
