Sārts: Covid-19 'infodēmijā' Latvija izskatās diezgan labi  (40)

Sārts skaidroja, ka jēdziens "infodēmija" nozīmē dezinformācijas izplatīšanos ļoti lielos apjomos. Covid-19 "infodēmijas" apstākļos Latvija uz citu valstu fona, kā arī salīdzinot ar lielāku valodu grupām, izskatās diezgan labi, jo dezinformācijas izplatība ir mazāka, stāstīja Sārts.

Eksperts skaidroja, ka dezinfromāciju pamatā izplata trīs lauka spēlētāji. Pirmā grupa ir cilvēki, kas informāciju izplata emocionālu vai citu iemeslu dēļ – tas ir labticīgs cilvēks, kas darbojas vārda brīvības ietvaros. Otra grupa spēlētāju ir tie, kuri dezinformāciju izmanto savu interešu dēļ – piemēram, konspirācijas teoriju grupas, lai palielinātu savu tīklu. Trešā grupa ir valstu spēlētāji, kas dezinformāciju izmanto valsts interešu nolūkā. Aktīvāk globālajā laukā spēlē Krievija un Ķīna.

Sārts pastāstīja, ka Krievijas taktika laika gaitā ir mainījusies. Sākotnēji tā bija ļoti aktīva, izplatot divus galvenos vēstījumus – vīruss radies nevis Ķīnā, bet tas kā bioloģisks ierocis radīts NATO vai ASV, kā arī Eiropas vājais sniegums Covid-19 apkarošanā, salīdzinot ar Krieviju. Apmēram pirms mēneša novērota liela Krievijas taktikas maiņa. Sārts skaidroja, ka, balstoties uz robotu tīkla monitoringu, secināts, ka sākotnēji Krievija aktīvi izplatīja informāciju par Covid-19, savukārt pirms mēneša visi konti tika vērsti no komunicēšanas ar Eiropas krievvalodīgajiem uz Krievijas krievvalodīgajiem.

"Tajā brīdī tapa skaidrs, ka situācija Krievijā būs sarežģīta, un tika saukti visi papildspēki, lai tiktu ar situāciju galā Krievijas iekšienē," teica Sārts.

Savukārt Ķīna pamatā liek uzsvaru uz vīrusa izcelsmes apšaubīšanu, atbalstot dažādas konspirācijas teorijas, tāpat mēģinot izcelt Ķīnas nozīmīgo lomu Covid-19 apkarošanā.

Sārta vērtējumā Latvijas sabiedrība kopumā ir salīdzinoši izturīga pret dezinformāciju. "Diemžēl ASV informācijas telpa tagad izskatās diezgan slikti, kas mums no NATO perspektīvas nav laba ziņa. Mēs esam salīdzinoši diezgan spējuši pret to noturēties – savu lomu te dod arī salīdzinoši maza valodas telpa," skaidroja eksperts.