Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija par dažādiem pārkāpumiem 9. maija norisē noformējusi kopumā 46 administratīvā pārkāpuma protokolus un sākusi 70 administratīvās lietvedības, kas likumsargiem vēl jāizskata un jāpieņem lēmums, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks un Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.
Grišins uzsvēra, ka policija par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpumiem soda tikai tos cilvēkus, kas klaji ignorē Valsts policijas aizrādījumus un ārkārtējās situācijā noteiktos noteikumus.
Salīdzinājumam Grišins norādīja, ka kopš ārkārtējās situācijas sākuma Valsts policija kopumā noformējusi ap 3000 protokoliem par šo noteikumu pārkāpumiem.
"Nevar būt runa par īpaši izrādītu labvēlību. Šo es kategoriski noraidu," runājot par policijas darbu 9. maijā, atteica Grišins.
Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs skaidroja, ka katru gadu Valsts policija gatavojas 9. maija norisei, taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados tie bijuši organizēti pasākumi, kas pēc būtības ir vieglāk kontrolējami.
Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas 9. maijā pie tā dēvēta uzvaras pieminekļa Rīgā ik gadu pulcējas ap 200 000 cilvēku, bet šī gada mērķis bijis panākt, lai Covid-19 slimības izplatīšanās ierobežošanas dēļ iedzīvotāji pie pieminekļa dotos mazāk.
Pirms 9. maija Valsts policija komunicējusi gan ar dažādu biedrību un nevalstisko organizāciju līderiem, aicinot nedoties pie šī pieminekļa. Organizāciju vadītāji to ņēmuši vērā un šo informāciju izplatījuši tālāk.
Likumsargu statistika liecina, ka 9. maijā 15 stundu laikā no pulksten 9 līdz pulksten 22.45 pieminekli apmeklējuši aptuveni 20 000 cilvēku. To Valsts policija uzskata par apmierinošu skaitli, ņemot vērā, ka visu laiku nodrošināta nepārtraukta cilvēku plūsma un pārsvarā vidēji cilvēki pie pieminekļa uzkavējās piecas līdz desmit minūtes.
Tāpat pieminekļa apkārtnē bija nodrošinātas dažādas "neērtības", lai samazinātu cilvēku plūsmu, piemēram, aizliegta automašīnu stāvēšana, liegta tirdzniecība uz ielas.
Runājot par lēmumu nenorobežot pieminekļa teritoriju ar barjerām plūsmas kontrolei vai žogu, Grišins atteica, ka, piemēram, attiecībā uz žoga nolikšanu priekšā piemineklim "nav pareizi nožogoties no problēmām sabiedrībā, ko paši nevaram atrisināt".
Savukārt attiecībā uz barjeru izvietošanu Grišins paskaidroja, ka barjeras darbojas tikai tiktāl, ciktāl iespējams prognozēt apmeklētāju skaitu.
Viņš paskaidroja, ka arī lidostās, kur tiek izmantotas barjeras, rodas problēmas tiklīdz parādās neparedzēts cilvēku pieplūdums. Tādējādi barjeras var radīt tikai vēl lielāku drūzmēšanos, bet, mēģinot to novērst, iespējamas vēl citas problēmas.
Kā piemēru Grišins minēja, ja nu kādu provokāciju laikā nepieciešams cilvēkus evakuēt. Šādā gadījumā pastāv iespēja, ka policija saskartos ar nepārvaramiem apstākļiem, ko paši būtu radījuši.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, atbildot uz komisijas jautājumiem sacīja, ka saprotams, ka vienmēr ir lietas, ko var uzlabot un pie kā jāstrādā.
Rīgas pašvaldības policija rūpīgi analizējusi situāciju un policijas darbu arī izmantojot tās rīcībā esošos videomateriālus un secinājusi, ka masveida pulcēšanās, masveida pārkāpumi netika konstatēti pretēji iepriekš paustajām bažām. "Šajā gadījumā policija nav pelnījusi pārmetumus, bet rīkojusies atbilstoši savai kompetencei un tam tiesību apjomam, kas tai ir piešķirts," norādīja Lūkass.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka par valdības 7. maijā pieņemtajiem atvieglojumiem attiecībā uz ārkārtējā situācijā noteiktajiem ierobežojumiem bijusi nepieciešams labāk nokomunicēt, ka tie attiecināmi no 12. maija.
Ministrs paskaidroja, ka arī pats piedalījies operatīvajā sapulcē kopā ar pašvaldības policiju, Valsts policiju un Valsts drošības dienestu, pārrunājot līdz detaļām 9. maija norisi gan no epidemioloģiskās drošības, gan no sabiedriskās kārtības viedokļa.
Ģirģens atgādināja, ka ir jābūt saprotamiem un vienādiem algoritmiem policijas darbā, jo policija nedala cilvēkus pēc tautības un valodas.
Tāpat ministrs norādīja, ka administratīvais process balstīts tādā veidā, ka policija civilizēti un laipni runā ar cilvēkiem, norādot, ka jāievēro distancēšanās. Ģirģens uzsvēra, ka tiek respektēta demokrātiskā brīvība kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu, kur nevienai personai nav liegts individuāli doties veikt kādas darbības, piemēram, nolikt ziedus vai pastaigāties.
Viņš nenoliedza, ka šis ārkārtējās situācijas laiks dienestiem ir saspringts, kā arī vieglāk kontrolēt noteikumu ievērošanu, ja tie ir strikti un nav atvieglojumu. Piemēram, ja pasludināta karantīna, norobežota teritorija un iedzīvotāju kustība nav pieļaujama.
"Ja runājam par teritorijām ar brīvu pārvietošanos, es nevienu brīdi neesmu teicis, ka mēs pilnvērtīgi varam nodrošināt, ka cilvēki nesaskaras. Tas nav iespējams," noteica Ģirģens.
Iekšlietu ministrs jau iepriekš paudis: "Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus," norādīja ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
