Sabiedrības disciplinētība un valdības saprātīgā Covid-19 izplatības ierobežošanas politika ir ļāvusi Latvijai nonākt gandrīz vislabākajā situācijā Eiropā, kādēļ Baltijas valstis kā pirmās var atvērt savas robežas un izveidot "mazo Šengenu", žurnālistiem preses konferencē Rīgas pils dārzā ceturtdien sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš apsveica visu sabiedrību, ka valdība ir lēmusi par ierobežojumu mīkstināšanu, piebilstot, ka ir "tiešām patīkami redzēt cilvēkus klātienē, ne tikai monitorā".
Ierobežojumu samazināšana ir iespējama tādēļ, ka sabiedrība ir bijusi ļoti disciplinēta un apzinīgi ievērojusi ierobežojumus, neraugoties uz dažiem pārkāpumiem, kas pie nepilniem diviem miljoniem cilvēku vienmēr notiekot. Vienlaikus šādus rezultātu ir ļāvis sasniegt valdības noteikta saprātīga Covid-19 ierobežošanas politika.
"Rezultātā Latvija šodien faktiski ir vislabākajā situācijā Eiropā, ja mēs runājam par Covid-19 infekcijas izplatību. Tas atkal dod mums iespēju samazināt šos ierobežojumus, darīt to piesardzīgi, bet tomēr samazināt," sacīja Levits.
Līdzīgā situācijā ir arī Igaunija un Lietuva, tādēļ kā paraugs Eiropas valstīm mēs esam pirmie, kas savstarpēji atver robežas, lai varētu doties no vienas valsts uz otru.
"Šengenas zona divus mēnešus ir slēgta, bet mēs atveram "mazo Šengenu" šeit, Baltijas valstīs, līdz ar to rādām priekšzīmi Eiropā," uzsvēra prezidents.
Viņš arī akcentēja, ka Baltijas valstīm ir daudz labākas izejas pozīcijas, lai mazinātu ierobežojumus nekā citās Eiropas valstīm. "Vienlaicīgi mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Tas, protams, nozīmē, ka kontakti starp cilvēkiem palielināsies. Līdz ar to risks, ka Covid-19 var izplatīties, ir lielāks," turpināja Levits.
Būt kā pirmajām, kas atver savas robežas, Baltijas valstīm arī nozīmē izdevīgāku starta pozīciju attiecībā uz savu ekonomiku atveseļošanu, kas vēlāk dos priekšrocības Eiropas valstu savstarpējā konkurētspējā.
"Tas ir zināms uzticības kredīts mūsu sabiedrībai, tomēr, ja notiks inficēšanās uzliesmojums, protams, atkal nāks atpakaļ ierobežojumi," žurnālistiem pauda Levits, piebilstot, ka turpmāka ierobežojumu samazināšana būs tiešā veidā atkarīga no visas sabiedrības izturēšanās.
Lūgts komentēt Saeimas opozīcijas partiju izteikumus, ka krīzes apstākļos nav iespējamas pilnvērtīgas diskusijas par novadu reformas likumprojektu. Levits atzina, ka krīzes situācijā var rasties zināmas problēmas ar diskusiju iespējām, taču, viņa ieskatā, intensīva reformas apspriešana notiek gan parlamentā, gan sabiedrībā.
"Krīzes situācijā ir jādomā par lielajām reformām, lai pēc tam nonāktu labākā situācijā, nekā bijām pirms krīzes. Tādēļ tas nevarētu būt ļoti nopietns iemesls reformas atlikšana," pauda Levits.
Attiecībā uz reformas saturu viņš esot izteicis savus iebildumus un viedokli, ka ir jāļauj vēlēšanu apvienībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī demokrātijas jautājums ir par vēlēta pirmā jeb "nulles" līmeņa iedibināšanu, kas tādējādi lemtu par vietējiem uzdevumiem.
Taujāts, vai viņš varētu izmantot savas tiesības likumprojektu parlamentā atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, Levits uzsvēra, ka novadu reforma ir jāskatās kopumā, bet viņš pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā izmantos savas tiesības rūpīgi iedziļināties, "kas tad beigu beigās tur būs izlemts un skatīties, kas ir svarīgāk – demokrātijas jautājumi vai reforma kopumā".
Komentējot valdošās koalīcijas partiju domstarpības, kas vēl Covid-19 krīzes sākumā bija pierimušas, Levits skaidroja, tā ir piecu partiju koalīcija ar dažādiem viedokļiem un uzstādījumiem, tādēļ ir normāli, ka starp koalīcijas partneriem var būt dažādi viedokļi.
"Es tomēr domāju, ka partneri apzinās, ka tāda īsta un laba alternatīva šai koalīcijai nav. Ja nav īsti alternatīva un ja, varētu teikt, "nav kur dēties", tad beigu beigās pēc lielākām vai mazākām diskusijām ir jāvienojas, un līdz šim koalīcija ir pierādījusi, ka tā uz to ir spējīga," situāciju raksturoja Levits.
Par ekonomisko lietu tiesas izveidi Levits norādīja, ka Covid-19 dēļ to apturēt nevajadzētu. Vienlaikus pastāv argumenti "par" un "pret" tās izveidi, taču, viņa ieskatā, argumenti, kas atbalsta šīs tiesas izveidi, ir spēcīgāki.
Savukārt Valsts padomes izveide patlaban nav politiķu darba kārtībā.
"Es domāju, ka tuvākajos mēnešos mēs pievērsīsimies valsts stratēģiskās attīstības jautājumiem, jo būs "jāmenedžē" ieziešana no krīzes. Tur ir ļoti daudzi jautājumu, piemēram, strukturālās pārmaiņas valsts ekonomikā, kā arī nodokļu, zinātnes, augstskolu politikā un valsts pārvaldībā. Šeit noteikti iekļaujas jautājums par Valsts padomes izveidi, kas arī tiks diskutēts visas valsts stratēģiskās attīstības kontekstā," pauda Levits.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstis piektdien, 15. maijā, atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai. Pārvietojoties starp Baltijas valstīm, šo valstu iedzīvotājiem netiks piemērota 14 dienu pašizolācija, savukārt ārzemniekiem, kas izvēlēsies ieceļot Baltijas valstīs un ceļot pa Baltiju, pašizolācijā būs jāpavada 14 dienas.
Visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība 7. maijā, lēmusi pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu no 12. maija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
