9. maijs Latvijai nav atzīmējama diena, pārliecināts Valsts prezidents  (298)

Lūgts vērtēt novēroto cilvēku pulcēšanos 9. maijā, kad cilvēki tradicionāli apmeklē Krievijā atzīmētās Uzvaras dienas svētku pasākumus, Levits uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri sevi uzskata par Latvijas patriotiem, šī diena nav jāatzīmē. "Mēs atzīmējam 8. maiju – Otrā pasaules kara beigas Eiropā, kur mēs pieminam visus bojāgājušos un visos tos, kas cīnījās karā," teica prezidents.

Viņš norādīja, ka 8. maijā tiek pieminēta uzvara pār nacistisko Vāciju, bet Latvijai atšķirībā no Rietumeiropas valstīm tā neatnesa brīvību. "Pie mums viena okupācijas vara nomainīja otru okupācija varu, jo represijas turpinājās," pauda Levits.

Līdz ar to, viņa ieskatā, nav pieņemami 9. maiju Latvijā atzīmēt kā īpašu dienu. Ja cilvēki vēlas pieminēt tos, kuri Otrā pasaules kara laika gāja bojā, tad kopā ar pārējām Eiropas valstīm tam ir 8. maijs, kā arī 11. novembris, kur pieminēt latviešu karavīrus.

Levits arī norādīja, ka ir ļoti jāpārdomā, vai cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī un uzskata sevi par patriotiem, 9. maijs ir jāatzīmē.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka, neskatoties uz aicinājumiem ievērot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un citas vispārpieņemtās normas, par kurām personas var saukt pie atbildības, policija 9. maijā tā dēvētā Uzvaras pieminekļa apkārtnē konstatējusi vairākus pārkāpumus.

Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija par pārkāpumiem 9. maijā noformējusi kopumā 46 administratīvā pārkāpuma protokolus un sākusi 70 administratīvās lietvedības, kas likumsargiem vēl jāizskata un jāpieņem lēmums, trešdien, 13. maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja atbildīgās amatpersonas.

Tāpat vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības Covid-19 pandēmijas laikā 9. maija norise bija izaicinājums dienestiem, taču šogad tas noritējis salīdzinoši mierīgi un ar astoņas reizes mazāk apmeklētājiem kā parasti, turklāt apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā.

Likumsargu statistika liecina, ka 9. maijā 15 stundu laikā no pulksten 9 līdz pulksten 22.45 pieminekli apmeklējuši aptuveni 20 000 cilvēku. To Valsts policija uzskata par apmierinošu skaitli, ņemot vērā, ka visu laiku nodrošināta nepārtraukta cilvēku plūsma un pārsvarā vidēji cilvēki pie pieminekļa uzkavējās piecas līdz desmit minūtēm.

Tāpat pieminekļa apkārtnē bija nodrošinātas dažādas "neērtības", lai samazinātu cilvēku plūsmu, piemēram, aizliegta automašīnu stāvēšana, liegta tirdzniecība uz ielas.

Runājot par lēmumu nenorobežot pieminekļa teritoriju ar barjerām plūsmas kontrolei vai žogu, atbildīgajā Saeimas komisijā Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs atteica, ka, piemēram, attiecībā uz žoga nolikšanu priekšā piemineklim "nav pareizi nožogoties no problēmām sabiedrībā, ko paši nevaram atrisināt".

Ģirģens sniedzis detalizētu paskaidrojumu par dienestu veikto darbu arī premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), kurš 9. maijā publiski paziņoja, ka sagaida no iekšlietu ministra paskaidrojumus.