Saeima ceturtdien, pieņemot grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, noteikusi, ka visām pašvaldību pārziņā esošām pirmsskolas izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā. Par grozījumiem Izglītības likumā nobalsoja 66 deputāti, pret bija 19, bet Vispārējās izglītības likumā 61 par, 15 pret.
Nacionālā apvienība šos grozījumus Saeimā iesniedza jau pērn rudenī, un to gaita parlamenta gaiteņos bija visai sarežģīta, jo zināmas iebildes pret šiem grozījumiem bija pat valdošās koalīcijas partnerim "Attīstībai/Par".
Īpaši aktīvi pret šādām izmaiņām iebilda "Saskaņas" frakcijas deputāti, kā arī virkne mazākumtautību vecāku pārstāvju, kas piedalījās Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs likumprojektu apspriešanas gaitā.
Tomēr pēdējā lasījumā debates Saeimā nebija tik kaismīgas kā iepriekšējos lasījumos, lai gan Saeimas darbs ceturtdien gan izvērtās neparasti lēns salīdzinājumā ar citām attālināti rīkotajām Saeimas sēdēm ārkārtējās situācijas laikā.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, neapmierināts ar debašu laika saīsināšanu, ceturtdien pieprasīja Saeimai balsot par visiem priekšlikumiem likumprojektiem. Tāda taktika ievērojami pagarināja Saeimas darbu, jo deputāti joprojām strādā no astoņām dažādām zālēm un katrs balsojums notiek mutiski.
Nacionālā apvienība šos likuma grozījumus, ko kopumā atbalstīja arī valdošā koalīcija, pamatoja ar situāciju, kurā bērna vecākiem, kuri vēlas sūtīt bērnu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā, pašvaldība, aizbildinoties ar vietu trūkumu, kā vienīgo risinājumu piedāvā vietu mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādē, kas realizē pirmsskolas izglītības programmas mazākumtautību valodās.
Ar šo grozījumu pieņemšanu jebkurai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei būs pienākums nodrošināt bērnam pirmsskolas izglītības apguvi valsts valodā, norādīja NA pārstāvji.
Norādot, ka ir sperts nozīmīgs solis latviskas Latvijas virzienā, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka līdz ar grozījumiem vairs neveidosies situācijas, kad kādā pašvaldības bērnudārzā izglītības pakalpojums pieejams tikai krievu valodā.
"Šīs absurdās situācijas dēļ bieži vien latviešu bērniem dzīvesvietai tuvākā bērnudārza pakalpojumus nav iespējams izmantot vai jāizmanto tos svešā valodā. Ar grozījumiem būsim panākuši, ka visos pašvaldību bērnudārzos vecākiem būs iespēja saviem bērniem nodrošināt apmācības valsts valodā," norāda Dzintars.
Atbalstītie grozījumi paredz, ka pašvaldības pienākums no 2021. gada 1. septembra būs nodrošināt iespēju visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs apgūt pirmsskolas izglītības programmu valsts valodā.
Savukārt izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, būs jāsniedz atbalsts latviešu valodas apguvei tiem izglītojamajiem, kuriem tas nepieciešams, tai skaitā bērniem, kuriem tā nav dzimtā valoda, paredz grozījumi.
Izmaiņas arī paredz, ka bērnudārziem no 2021. gada 1.septembra būs jāveic speciālo vajadzību izvērtējums katram bērnam, kas uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā. Tāpat likumā noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina bērniem ar speciālām vajadzībām nepieciešamie atbalsta pasākumi un palīdzība mācību satura apguvē.
Grozījumi Izglītības likumā arī paredz, ņemot vērā aktuālo jautājumu par rindām bērnudārzos, noteikt normu par reģistru izglītojamo uzskaitei, kurā tiks iekļauta informācija par bērniem vecumā no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai. Reģistru izglītojamo uzskaitei, kurā vecāki varēs elektroniski pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības programmu apguvei, vedīs un uzturēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredz grozījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
