Kariņš: Covid-19 krīzē 'zāles' ir izdošana, ne taupīšana  (57)

Šovakar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" tiešsaistes sarunā politiķis atzina, ka šī krīze, salīdzinot ar iepriekš piedzīvoto ekonomisko krīzi, ir pavisam citāda un šoreiz Latvijai bija tādas iespējas, kādu toreiz nebija. "Mēs [2008.gadā] nevarējām tikt klāt ārvalstu finanšu līdzekļiem un bijām spiesti vērsties pie Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtu fonda, kas nāk ar stingriem nosacījumiem", atgādināja premjers, uzsverot, ka šajā Covid-19 krīzē liels kritums ir visas pasaules ekonomikā, bet tās iemesls nav cikliskums.

"Uznāca pandēmija un cilvēki sēž mājās, līdz ar to pieprasījums gandrīz vai visam apstājas. Šādā krīzē "zāles" ir citas - nevis taupīt, bet izdot," uzsvēra politiķis, atklājot, ka nedēļu pirms šīs krīzes Latvija saņēma labāko kredītreitingu vēsturē, kas ļāva aizņemties naudu lētāk.

Viņš uzsvēra, ka "josta netiks savilkta" un ekonomika turpināsies uz aizdevumu rēķina. Viņš atzina, ka kopējais parāds valstij palielināsies, taču ekonomika tiks stimulēta. "Mēs izveidojām šo dīkstāves programmu, kurā vairāk nekā 50 000 cilvēku saņem pabalstus, kas nozīmē, ka Latvijā ir par 50 000 mazāk bezdarbnieku, nekā būtu citos apstākļos," atzīmēja politiķis, atzīstot, ka programma nav perfekta un valdība to turpinās uzlabot.

Tāpat viņš stāstīja, ka, redzot, ka krīze nepazūd un ierobežojumi aizvien pastāv - arī pieprasījums pasaules tirgū būs mazāks un valdība apzinās, ka restorānu un tūrisma industrijās ilgstoši nebūs atspēriena. "Daļa cilvēku, iespējams, tuvāko gadu laikā neatradīs darbu savā jomā, tāpēc mums vajag viņus pārkvalificēt un aizpildīt trūkstošās vakances," pauda Kariņš.

Citu daļu naudas premjers plāno ieguldīt infrastruktūrā, proti, bērnudārzos un ceļos, lai nodarbinātu cilvēkus, viņi paēstu un vēl nopirktu kaut ko, jo tā veidosies ekonomiskā aprite.

Trešā daļa, kurai Kariņš plāno pievērsties, ir modernizācija. Valdība skatās, kā palīdzēt "flagmaņiem" un eksportētājiem kļūt vēl konkurētspējīgākiem. "Tagad, kad viss iet uz leju, notiks tirgus pārdale. Taču pārdalīt varēs tie, kuri "stāv uz kājām", un mēs gribam, lai mūsu uzņēmēji paliek, "stāvot uz kājām" un modernizējot, viņi padarītu procesus efektīvākus un varbūt arī lētākus, tādējādi izspiežot kādu citu no tirgus," klāstīja Kariņš.

Lielākais gadījums esot "airBaltic", kuram faktiski esot ļoti laba stratēģija, kā no krīzes "atlēkties" vēl pelnošākam un efektīvākam. "Viņi pāries pilnībā uz viena tipa lidmašīnām, tas nozīmē - viena apmācība, viena apkalpe, vienas rezerves daļas, un tas ir krietni vieglāk un krietni lētāk. Tur mēs ieguldījām," teica Kariņš.

Vienlaikus politiķis atzina, ka "nauda nav paredzēta vien tērēšanai" un valdības pašmērķis neesot nonākt lielākos parādos, bet gan nodrošināt nodarbinātajiem un uzņēmējiem to, lai šī krīze nerezultējas ar bankrotu un bezdarbu, bet jaunām iespējām un izaugsmi.

Ministru prezidents iepriekš lēsis, ka līdz gada beigām būs nepieciešams līdz vienam miljardam eiro, lai segtu visas valdības uzņemtās saistības, nesavelkot jostu. Ieguldījumu slieksnis veidošot 50-52% lielu valsts parādu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.

"Valdība ir pieņēmusi lēmumu par 952 miljoniem eiro, kas jau ir ieguldīti. Apmēram 50 000 iedzīvotāju ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un līdz ar to nav palielinājuši bezdarbnieku skaitu, kas patlaban ir vairāk nekā 16 000 cilvēku jeb ir par diviem procentpunktiem lielāks nekā pirms Covid-19 radītās krīzes un sasniedzis 8,2 procentus. Patlaban tiek strādāts pie daļējas algu izmaksu kompensācijas mehānisma eksportējošiem uzņēmumiem ar augsti kvalificētu darbaspēku," iepriekš stāstīja premjers.

Taujāts, vai līdzekļi tiks novirzīti arī mediķu algu celšanai, Kariņš iepriekš sacīja, ka viņa "mērķis ir panākt veselības aprūpei lielāku finansējumu ilgtermiņā".

"Bet tas iet rokrokā ar nodokļu izmaiņām - lielāka sociālā budžeta pārdale veselības aprūpei kopā ar minimālu, bet obligātu sociālo iemaksu. Ja koalīcijas partneri piekritīs šādam piedāvājumam, tad mums būs papildu nauda veselības aprūpei," iespējas iegūt vairāk līdzekļu budžetā iepriekš raksturoja politiķis, vienlaikus atzīstot, ka "koalīcijā patlaban šis jautājums risinās ļoti smagi".